SIA “Ezernieki I” Kurmenē pieder viens no lielākajiem zirgu ganāmpulkiem Aizkraukles rajonā.
SIA “Ezernieki I” Kurmenē pieder viens no lielākajiem zirgu ganāmpulkiem Aizkraukles rajonā, darbs ar graciozajiem dzīvniekiem šajā saimniecībā atzinīgi novērtēts Latvijas zirgaudzētāju biedrībā. SIA “Ezernieki I” Kurmenē šobrīd strādā pašu būvētajā lielākajā zirgu treniņmanēžā Baltijā.
Būvē par Eiropas naudu
Krūmiņu ģimene ar zirgkopību nodarbojas jau septiņus gadus. Kamēr nebija staļļa Kurmenē, zirgi bija izmitināti Tērvetes zirgaudzētavā. Kad pirms dažiem gadiem Krūmiņi iegādājās zemi Kurmenē un uzbūvēja pirmo stalli astoņām vietām, dzīvniekus pārveda uz šejieni. Tapa arī šķūnis, atjaunoja dzīvojamo māju, izveidoja pirmos aplokus. Taču zirgaudzētavas saimniece Jautrīte Krūmiņa atzīst — katram zirgam jāierīko atsevišķs aploks. Tas dzīvniekiem palīdzēs izvairīties no traumām.
Pirms gada uzbūvēta jauna manēža, kura ir savienota ar stalli, kas paredzēts vairākiem desmitiem zirgu. Jaunās manēžas celtniecība izmaksāja vairāk nekā 400 tūkstošu latu, no kuriem, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, daļa naudas saņemta atpakaļ. Jaunajā ēkā iekārtots arī uzņēmuma birojs. Sākot saimniekot, Krūmiņi Kurmenē izveidoja piemājas saimniecību, taču pirms gada reģistrēja sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Ezernieki I”.
Top skaista apkārtne
Divpadsmit hektāru lielā platība dažos gados pārvērtusies līdz nepazīšanai. Brikšņiem aizaugusī vieta nu iepriecina ikvienu kurmenieti un pagasta viesi. Ir kopti celiņi, krāšņas puķudobes, dekoratīvo koku stādījumi, bet manēžas parādes fasādi rotā skaists gleznojums, kurš raksturo “Ezernieku” nodarbošanos. Zāles pļaušanai te izmanto ierīci, ar kādu kopj golfa laukumus. Kurmenieši ievērojuši, ka pati saimniece stallī un tā apkārtnē strādā no rīta līdz vakaram un tādu pašu centību prasa arī no saviem palīgiem.
Strādā treneris no Krievijas
Latvijas zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs apgalvo — lai zirgkopībā varētu “spīdēt” pasaules mērogā, jābūt četriem priekšnoteikumiem: daudz naudas, labi zirgi, labs jātnieks un labs treneris. Taču tikpat svarīgs nosacījums ir arī laba manēža, kur zirgus trenēt, jo sliktos laika apstākļos ārā to darīt ir sarežģīti. Pirms 10—15 gadiem Latvijā bija trīs zirgu treniņmanēžas, šobrīd ir nedaudz vairāk: Burtniekos, Talsos, Liepājā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un arī Kurmenē. Tā šobrīd ir lielākā Baltijā — 120 metru gara un 10 metru plata.
Manēžas būvniecības mērķis bija izveidot perspektīvu zirgu audzētavu. No tā iegūtu ne tikai pagasts, nodarbinot cilvēkus un uzlabojot infrastruktūru, bet būtu arī labs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jautrīte Krūmiņa stāsta, ka manēža tiek izmantota tikai saimniecības vajadzībām un jau šobrīd tā ir pilnībā noslogota. Uz treniņu zirgi tiek vesti pa vienam, un kopš šīgada septembra ar dzīvniekiem strādā treneris no Krievijas Anatolijs Fatejevs. Viņš divus “Ezernieku” zirgus gatavo sporta sacensībām un pats ir arī jātnieks. Uzņēmuma birojā plauktā krājas vērtīgas godalgas, kuras saimniecības zirgi ieguvuši gan skatēs, gan arī jātnieku sporta sacensībās.
Ceļā uz sapņa piepildījumu
SIA “Ezernieki I” zirgu īpašniece Jautrīte Krūmiņa stāsta: “Lai arī mums ir viens no lielākajiem zirgu ganāmpulkiem Aizkraukles rajonā, Latvijas mērogā esam neliela audzētava, kura vēl tikai veidojas. Saimniecībā ir 23 zirgi, tajā skaitā trīs sertificēti vaislas ērzeļi, piecas “kumeļmammas”, katrai šobrīd ir pa kumeliņam.” Jautrītes kundze ar prieku stāsta, ka jaunākais kumeliņš piedzimis naktī no pirmdienas uz otrdienu un saimniece visu nakti nav aizvērusi acu.
Divus gadus vecais ērzelis Pilots—K pagājušajā gadā Lietuvā notikušajā vaislas ērzeļu sertifikācijas skatē ieguva pirmo vietu. Šīgada novembrī šāda sertifikācijas skate notiks Latvijā, kurā labākā titulam pretendēs vēl divi “Ezernieku” ērzeļi.
Saimniecības galvenais uzdevums ir, izmantojot labus dzīvniekus, selekcijas ceļā Latvijā radīt izcilus zirgus. “Ja Latvijā audzēts zirgs iekļūtu pasaules labāko dzīvnieku katalogā, tas būtu katra zirgaudzētāja sapņa piepildījums. Latvijā šobrīd ir piemēroti apstākļi, lai to paveiktu, tomēr ielauzties pasaules tirgū ir ļoti grūti. Tur darbojas zirgaudzētavas ar senām tradīcijām un lielu pieredzi. Tajās radīti zirgi, kuru vārdi pazīstami visā pasaulē. Daudzi audzētāji vēlētos iepirkt šo zirgu pēcnācējus, taču ne katrs zirgu īpašnieks vēlas radīt sev konkurenci. Īpaši, ja zirgi gūst panākumus jātnieku sporta sacensībās. Tomēr mums ir izdevies iegūt zirgus, kuru dzīslās rit šo pasaulslaveno dzīvnieku asinis. Tāpēc domāju, ka, prasmīgi krustojot dzīvniekus, arī mums kādreiz izdosies radīt un izaudzināt lieliskus un ļoti vērtīgus zirgus,” ar aizrautību stāsta Jautrīte Krūmiņa.
***
FAKTS.
Aizkraukles rajonā reģistrēto zirgu skaits
Aiviekstē —7,
Aizkraukles pagastā — 4,
Bebros — 10,
Daudzesē — 3,
Iršos — 10,
Klintainē — 7,
Koknesē — 6,
Kurmenē — 53,
Mazzalvē — 26,
Neretā — 12,
Pilskalnē — 5,
Pļaviņās — 2,
Secē — 46,
Sērenē — 17,
Skrīveros — 14,
Staburagā — 2,
Sunākstē — 4,
Vallē — 7,
Vietalvā — 20,
Zalvē — 2.
Kopā — 257 zirgi 119 ganāmpulkos.
(Pēc Lauksaimniecības datu centra ziņām 2006. gada
1. oktobrī)
