Kad radio vai televīzijā piesaka šlāgerdziedātāja Kaspara Antesa, kurš kļuva populārs ar dziesmu “Neskaties atpakaļ!” priekšnesumu, manuprāt, 90 procentu klausītāju ir sievietes — krietni vecākas par dziedātāju un ir jau māmiņas vai vecmāmiņas. Kaspars viņām dzied no sirds un, kā teicis kādā intervijā, nemaz nekaunas, ka viņa dziesmas skan šlāgeraptaujā.
Martā Kaspars Antess ar koncertprogrammu “Jums, daiļās dāmas!” viesojās Koknesē. Toreiz viņš ar lielu mīlestību vairākkārt atcerējās savu māti.
Rīt ir Mātes diena. Svētku priekšvakarā sazinājos ar dziedātāju elektroniski, un ekspresintervijā mēs vairāk runājām par attiecībām ar mīļiem cilvēkiem.
Patīk
pildspalvas
— Pastāstiet nedaudz par savu bērnību. Kas ir jūsu vecāki?
— Māte un tēvs visu mūžu ir strādājuši tirdzniecības jomā Ventspilī. Viņi ikdienā bijuši ļoti praktiski cilvēki, tomēr man vienmēr mācījuši, ka nevar aizmirst savu emocionālo pasauli un ka no savām sajūtām nav jākaunas un jāvairās.
— Vai bērnībā bijāt liels blēņdaris?
— Mani par tādu nevarētu saukt, jo vienmēr esmu bijis mierīgs, savā nodabā iedzīvojies bērns. Vecāki par to neuztraucās, jo mana noslēgtā pasaule jau no bērnības bija mūzika un grāmatas. Un vēl man ļoti patika pildspalvas, vienmēr gribēju rakstīt, pat tad, kad to vēl nepratu. Varbūt par manām blēņām var uzskatīt to, ka visos kioskos burtiski piespiedu vecākus nopirkt man jaunu pildspalvu.
Bez ‘‘rozā
brillēm’’
— Cik bieži tiekaties ar vecākiem un vecvecākiem?
— Diemžēl visi mani vecvecāki jau ir aizsaulē, bet ar vecākiem tiekos, cik bieži vien iespējams. Mans mūziķa darba grafiks gan ir ļoti piesātināts, tādēļ tas izdodas arvien retāk. Katrā ziņā dzimšanas dienās un galvenajās svētku reizēs mēs sanākam kopā — kaut uz stundiņu.
— Vai vecāki apmeklē jūsu koncertus?
— Tā kā mani vecāki dzīvo Ventspilī, bet koncerti notiek visā Latvijā, pārāk bieži tas viņiem neizdodas. Bet manos līdz šim nozīmīgākajos koncertos viņi ir bijuši, tāpat abi kaismīgi seko līdzi manām gaitām Latvijas šlāgeraptaujā.
— Vai māte jūs vairāk slavē vai kritizē?
— Māte man ir ļoti tieša — gan slavē, gan kritizē. Viņa diezgan precīzi nosaka, kura dziesma klausītājiem varētu patikt vairāk un kura mazāk. Viņa pati ir šlāgermūzikas cienītāja, un viņa nebūt nevērtē manu repertuāru “rozā brillēs”. Māte apgalvo, ka man vislabāk piestāv un padodas valši, bet viņas kritikai visvairāk pakļauti mani skatuves tērpi un izskats kopumā.
Dāvanā —
dziesma
— Cik dziesmu jūsu repertuārā ir veltītas mātei?
— No manām dziesmām mātei veltīta ir tikai viena — “Paldies mātei”. Taču koncertos dziedu arī dziesmu čigānu valodā “Mātei” — šī dziesma man saistās ar aizsaulē aizgājušo vecmāmiņu. Tur ir zīmīgs un trāpīgs teksts: “Saule kad rietēs, zvaigznes kad mirdzēs, tu laimīga raudzīsies manī…”.
— Kā tapa dziesma “Paldies mātei”? Kas bija vispirms — mūzika vai vārdi?
— Vispirms es uzrakstīju melodiju. Kad tā bija gatava, man prātā bija saulaina diena, pūpoli uz galda un māte. Iedevu melodiju savam uzticamajam tekstu autoram Guntaram Račam ar piebildi, ka vēlos to veltīt savai mātei un ikvienai mīlošai Latvijas mātei, vecmāmiņai un sievietei. Kad Guntars uzrakstīja tekstu, es biju lepns, ka varēšu uzdāvināt mātei kaut ko tik ļoti personīgu.
… tikai tev vienai vien
— Vai jūsu ģimenē Mātes diena ir svētku diena, ko pavadāt visi kopā?
— Jā, mūsu ģimenē apsveikt māti ir svēta lieta. Kad vēl dzīva bija vecmāmiņa, arī viņu sirsnīgi sveicām šajā dienā. Pēdējos gadus gan visiem kopā sanākt izdodas reti, tomēr, kaut arī kādu dienu vēlāk, mēs atzīmējam Mātes dienu. Bez dārgām dāvanām, tomēr ar patiesu mīlestību un pateicību. Jo māte ir neaizstājama, un mana vismīļākā sieviete, protams, ir māte.
— Ar kādiem savu dziesmu vārdiem jūs sveiktu visas mātes un vecmāmiņas?
— “Šodien, māt, šīs rozes zied tikai tev vienai vien. / Šodien, māt, tie putni dzied tikai tev vienai vien.”
