Es, Tenis Nieze, dzimis mājas dzemdībās pirms 63 gadiem, tagad dzīvoju valsts maizē, patiešām vēlos šķirties no visa, kas man neļauj būt kopā ar to, kuru mīlu. Jā, es vēlos precēt viņu! Es viņu mīlu jau sešus gadus un mīlēšu vēl vismaz 666 gadus, kamēr tas būs iespējams. Tā kā man ar viņu kontakti pilnībā ir zuduši (viņa ir bloķējusi manu mobilā tālruņa numuru un bloķē arī katru nākamo, no kura viņai piezvanu, diemžēl viņas e-pasta adresi nezinu), es atļaujos šādu ziņu publicēt. Publiski vēlos paziņot, ka es viņu mīlu!
Ko tur slēpt. Pirms sešiem gadiem es atradu sev mīļāko, jo sieva man bija apnikusi. Tas bija skaists laiks, kaut viņa tagad izliekas, ka nekā tāda vispār nav bijis. Es izdomāju, vai? Vārdu sakot, sākumā viss bija labi. Mēs mīlējām viens otru, un mana sieva par to neko nenojauta. Bet tad kādā jaukā dienā pie manis ciemos atbrauca vecs čoms, ar kuru esam pazīstami vēl no tiem laikiem. Viņš mani pierunāja kandidēt Saeimai ar šo vienā reģiona sarakstā. Šis, dabiski, ar pirmo numuru, es… ne nu gluži ar otro, bet arī ne ar 22. Kaut kur pa vidu. Es sev par nelaimi ļāvos kārdinājumam.
Ar to brīdi arī sākās visas manas likstas un nelaimes. No manis novērsās radi, draugi, kaimiņi, jo es esot kļuvis neizturams. Katra mana pat nevainīgākā vārda galā viņi saskatīja aģitāciju. Un tā viņiem krita uz nerviem. Vārdu sakot, es tiku ierauts ne nu gluži melnajā caurumā, bet melnajā PR gan! Kādas klačas par mani tika palaistas… Ka es saņemot trīs pensijas — vienu vietējo, otru slepeno kā izbijis dubultaģents. Man tika pārmesta divkosība visā un visur. Nāca gaismā, ka man ir ne tikai divas sievas, bet pat māja Siguldā un konts Argentīnā. Kad tas tika līdz manas cienītās ausīm, viņa man konfiscēja kredītkarti un pasi. It kā lai es nevarētu aizlaisties, proti, iesniegt šķiršanos tiesā. Bet es jau to nemaz nebiju plānojis darīt. Kas ir teicis, ka antireklāma arī ir reklāma? Muļķības! Biju spiests pārcelties pie mīļotās sievietes un kopā ar viņu sagaidīju Saeimas vēlēšanas.
Jā, mans čoms iekļuva Saeimā, bet es paliku aiz borta. Skumji, protams, bet vēl skumjāk ir tas, ka tajā pašā brīdī no manis aizgrieza vaigu mīļotā sieviete. Kā lai to pārdzīvoju, ja viņa ir par mani 20 gadu jaunāka un kopā ar viņu arī pats jutos nometis gadu nastu? Lai atgūtu draudzeni, spēru izmisīgu soli. Es bildināju viņu, solīju oficiāli šķirties no sievas, taču tiku padzīts un biju spiests sakauts atgriezties mājās pie laulātās draudzenes. Tagad rakstu avīzē savu publisko atzīšanos. Līdz ar neiekļūšanu Saeimā esmu zaudējis dzīves garšu. Kā to atgūt?
