Kas zina, kāda situācija būs Latvijā, kad lasīsiet šīs rindas. Katra diena mūsu valsts politikā patlaban ir neprognozējama.
Kas zina, kāda situācija būs Latvijā, kad lasīsiet šīs rindas. Katra diena mūsu valsts politikā patlaban ir neprognozējama. Notikušajam “asniņi izdīga” jau 20. septembra naktī, kad Latvijas pilsoņi balsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Naktī, kad valdības koalīcijas Pirmās partijas (PP) vadonis Ēriks Jēkabsons paziņoja, ka jāgāž Einara Repšes valdība.
Nu “plūcam ziediņus”!
Iemesls PP aiziešanai no valdības bija premjera biedra Aināra Šlesera atbrīvošana no amata. Premjers Šlesera atbrīvošanu motivē ar viņa bezdarbību un pārmet jaukšanos tādās jomās, kur viņam nebūtu nekādas darīšanas.
Reizē ar Šlesera padzīšanu demisionēja arī trīs PP ministri. Viņu vietā pagaidām strādās “Jaunā laika” kolēģi. Repše nepieprasīja visas PP aiziešanu no koalīcijas. To izlēma viņi paši.
Valdība tagad cenšas ķepuroties mazākumā. Tas droši vien ilgi neturpināsies, jo Repšem opozīcijā ir pārāk daudz ienaidnieku. Īpaši Tautas partijā (TP).
Repše nav diplomāts un neprot patiesību “aptamborēt” skaistu vārdu mežģīnēm. Tas ir viens no viņa rakstura trūkumiem. Viņš runā, ko domā, pat tagad, kad “Jaunais laiks” kaujas laukā palicis mazākumā, paziņo, ka ar vecajiem blēžiem un korumpantiem vienā koalīcijā nestrādās. Kuri tie ir, to Repše pagaidām neatklāj. Zemūdens akmeņi te ir daudz bīstamāki nekā vienkāršie mirstīgie jebkad uzzinās.
Latvijas politikā ir vairāki “nelaimesputni”, kuru piebiedrošanās kādai partijai vai pat tās vadīšana ne pie kā laba nenoved. Viņu vidū var nosaukt Andri Šķēli, Ziedoni Čeveru, Odiseju Kostandu un arī Aināru Šleseru. Šī nav pirmā valdība, no kuras Šlesers aiziet ar skandālu.
Secinājumus vajadzētu izdarīt tiem lētticīgajiem vēlētājiem, kuri jau vairākas reizes šiem “caurkritušajiem” vadoņiem un kaujāsaucējiem uzticas un par viņiem balso. Nevar atdzīvināt politiskos līķus, lai cik viņi maksātu saviem partijas biedriem, kā Šlesers vai Šķēle.
Situācija vēl nevienā mazākumvaldībā nav bijusi tik dramatiska kā patlaban. Koalīcijai trūkst sešu balsu. Ja “Jaunais laiks” savā pusē aicinātu citu partiju godīgākos deputātus, piemēram, PP deputātu Pauli Kļaviņu, no TP Aleksandru Kiršteinu un vēl dažus, situāciju varētu glābt. Taču pagaidām “ūdens nekustas”. Tomēr ilgi tā nevar strādāt.
Repše iesaka Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet viņu neatbalsta Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Satversme nosaka vēlēšanas rīkot tikai reizi četros gados. Tur nu neko mainīt nevar.
Līdz šim premjers uz sarunām aicinājis tikai Tautas saskaņas partijas (TSP) vadītāju Jāni Jurkānu. Uzklausījis Jurkāna vērtējumu par situāciju valstī, premjers neko neteica par saviem nākotnes nodomiem.
Jurkāns neslēpj — ja TSP frakciju aicinās strādāt valdībā, viņi neatteiksies, bet domās par nosacījumiem. Jurkāns ir pieredzējis politiķis, un ne velti viņš atzīst, ka svētīgi tie, kuri ne uz ko necer, jo viņi nekad neviļas. Taču ar “jurkāniešiem” koalīcijā atsakās strādāt “tēvzemieši”, jo abu šo partiju starpā valda lielas nesaskaņas nacionālajā jautājumā. Kaut gan nu Jurkāns bez saviem bijušajiem domubiedriem Tatjanas Ždanokas un Alfrēda Rubika ir kļuvis mazliet latviskāks.
Puiciski un nenopietni premjers rīkojies, piekrītot sarunām ar TP. Repše ar šo frakciju gribēja tikties valdības mājā, bet TP — Saeimā. Kā divi āži uz šauras laipiņas! No sarunām tā arī čiks vien iznācis.
Saeimā pieņemti divi ne īpaši populāri lēmumi: eksčekisti un komunisti varēs kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un tiks dibināta komisija, kura izmeklēs Repšes finansiālos darījumus.
Nu EP durvis vaļā Alfrēdam Rubikam, Tatjanai Ždanokai, Jānim Ādamsonam, Jurim Bojāram un viņiem līdzīgiem. Tas ir spļāviens sejā Latvijas tautai, kurai čekisti un komunisti ir nodarījuši tik daudz ļaunuma, ka to nevar izsvērt ne tonnās, ne saskaitīt bojā gājušo cilvēku tūkstošus.
53 Saeimas deputāti atbalstīja TP ierosinājumu nodibināt komisiju, kura izpētīs Repšes īpašumu iegādei ņemto kredītu likumību. Situāciju vistrāpīgāk raksturo “tēvzemiete” deputāte Anna Seile, sakot, ka dažiem zālē sēdošajiem deputātiem pieder daudz vairāk zemes nekā 150 hektāru, ko Repše nopircis no Latvijas pilsoņiem par savu naudu, nevis sertifikātiem.
Mums parlamentāro komisiju veidošanā ir liela pieredze — esam meklējuši un neatraduši trīs miljonus, cīnījušies ar neesošiem pedofiliem, bijis arī daudz citādu brīnumu.
Sestdien notikušajā “Jaunā laika” pilnsapulcē uz diviem gadiem par partijas vadītāju atkārtoti ievēlēts Einars Repše.
“Jaunā laika” Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš saietā runāja par koalīcijas stabilizācijas iespējām. Arī viņš uzskata, ka koalīcijai vajadzīgi seši deputāti no citām partijām, taču netic, ka tik ātri kāds varētu viņiem piebiedroties.
Viņš analizēja partiju savstarpējās “rīvēšanās” motīvus. Ja koalīcijā nāktu, piemēram, “jurkānieši”, pret to kategoriski iebilstu “tēvzemieši”, kuri tajā pašā laikā atbalstītu valdību, balsojot par likumprojektiem.
“Vai kādam ir ilūzija par Tautas partiju korupcijas jautājumos? Šī iemesla dēļ arī tika izveidots “Jaunais laiks”. Mūsu spēks ir mūsos, un mēs atradīsim ceļu, kā mūsu mērķus sasniegt,” sacīja Kariņš.
To rādīs nākotne. Patiesībā jau arī mazākumā var strādāt, tomēr tikai tad, ja nav vajadzīgs vairākuma balsojums.
