Aizvadītajā nedēļā mūsu dzīves ritms no Jaunā gada laba vēlējumiem un svētku noskaņas iegāja ierastajā darba steigā.
Aizvadītajā nedēļā mūsu dzīves ritms no Jaunā gada laba vēlējumiem un svētku noskaņas iegāja ierastajā darba steigā. Taču sirdī un atmiņā katram ir prātā ģimenes, kolēģu un draugu laimes vēlējumi un pateicības vārdi par pavadīto 2003. gadu.
Aizkraukles novadā tas bija trauksmains darba un rūpju gads, kurā gan katrs no mums, gan mēs visi kopā esam jutuši daudzus gandarījuma brīžus. Ceru, ka lielākajai daļai mūsu novada iedzīvotāju bija prieks un lepnums par Maestro Raimonda Paula jauko pasākumu Līgo vakarā, par strūklaku un daudziem citiem kopīgi paveiktiem darbiem. Šobrīd ne tikai aktīvi plānojam, bet jau zinām konkrētus darbus, lai 2004. gads nāktu atkal ar jauniem kopīgā prieka brīžiem.
Novada domē pagājušajā nedēļā šī gada budžets tuvojās galīgajām aprisēm. Top arī gada svarīgāko pasākumu plāns, kurā viens no galvenajiem uzdevumiem ir novada labiekārtošana. Nolēmām atkal piedalīties konkursā “Par sakoptāko Latvijas pilsētu”, cerot saņemt gan morālu, gan arī finansiālu gandarījumu. Mūsu plānā īpaša vērība pievērsta Jaunceltnes ielas sakārtošanai visā tās garumā līdz pat pagasta tā sauktajai “Ņujorkai”.
Ja mūs atbalstīs uzņēmēji, kopīgiem spēkiem ievērojami sakoptākas kļūs šai ielai līdzās esošās teritorijas visā tās garumā, sākot ar katoļu baznīcu. Būs luksofors Gaismas un Jaunceltnes ielu krustojumā. Ja saņemsim solītos SAPARD līdzekļus, Lāčplēša ielas turpinājums līdz pat luterāņu baznīcai tiks kapitāli pārbūvēts. Darbus plānojam turpināt centrālajā laukumā, arī krustojumā iepretim “Unibankai”, kā arī sakārtot ielu apgaismojumu līdz pat dzelzceļa stacijai. Kā skaistu vainagojumu šiem lielajiem darbiem 21. augustā kopā ar Maestro Raimondu Paulu plānojam organizēt koncertu “Nāk rudentiņis”.
Mūsu novadā, pilsētā, tāpat kā visā Latvijā, ir uzcelti lielveikali, bet uzņēmējdarbība paplašinās visai lēni. Iestāšanās brīdis Eiropas Savienībā tuvojas, un solītās finanšu iespējas ir mudinājušas gan vietējos uzņēmējus, gan arī ārzemju investorus (“Jeld—Wen”) interesēties par Aizkraukles nākotnes attīstību, un tas priecē!
Interesanta lielākajai uzņēmēju daļai šķita tikšanās, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta vadība kopā ar partijas “Jaunais laiks” pārstāvjiem.
Visi, kas veicina sabiedrības attīstību, gūst atbalstu tautā. Taču gan aizvadītajā nedēļā, gan pēdējā laikā ne mazums neskaidrību un nenoteiktības rada gaidāmā pašvaldību reforma un daudzie projekti, kas jau publicēti presē, kā arī tie, par kuriem tikai dzirdēts. Nav pieņemama ideja, ka esošajos pagastu centros pēc novadu reformas paliks tikai pakalpojumu centri ar ļoti šaurām funkcijām. Par šādu ideju vien, manuprāt, kāds jau būtu jāsoda! Jo apzināti vai neapzināti, bet tiek pieļauta lielu neērtību sagādāšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Kāpēc gan pašvaldībām pašām nevarētu dot tiesības izvēlēties pagastā atstājamo darbinieku skaitu un struktūru? Kāpēc gan nevarētu būt pieņemams tāds pagasta pārvaldes modelis, kāds darbojas Aizkraukles novadā? Ja pašvaldību reforma notiek valsts iedzīvotāju interesēs, ne tikai septiņas reizes jānomēra un tad jādara, lai nepieļautu tādas muļķības, kādas mūsu valsts vēsturē ir pieredzējusi.
Tā kā virkne likumprojektu, kas skar visu mūsu iedzīvotāju intereses (“Likums par pašvaldībām”
u. c.), ir publicēti presē ar paziņojumu, ka tie nodoti sabiedriskai apspriešanai, es ļoti lūdzu novada un rajona iedzīvotājus aktīvi reaģēt, sūtīt vēstules, rakstīt avīzēm savus ierosinājumus un pretenzijas. Ja būsim pasīvi, vienaldzīgi un neiebildīsim, tad sabiedriskā apspriešana beigsies, tā teikt, “ar visas tautas piekrišanu”. Sabiedriskajai apspriešanai izliktiem projektiem vajadzētu sekot līdzi — gan jauniem likumiem, kurus drīzumā publicēs presē (likums par novadu veidošanu u. tml.), gan novadā apspriešanai nodotiem dažāda veida projektiem. Aicinu visus būt aktīviem un izmantot demokrātiskas valsts priekšrocības, izsakot savu viedokli.
Aizvadītajā nedēļā mūs turpināja priecēt sniegs, varējām arī novērtēt, cik nozīmīgs ir pilsētas sētnieku darbs. Līdzeni sakrauti sniega valnīši, sinhronā rakstā nokaisītas smiltis, gluds celiņš — katram sētniekam ir savs “rokraksts”. Vairākus rītus pilsētā to vēroju, lai novērtētu, cik sakopti esam ziemā. Secinājums — ikviens darbs, pat celiņa nokaisīšana, ir jāveic ar atbildību, prieku un pat radošu attieksmi. Tad mūsu novads būs skaists ne tikai konkursu un svētku dienās, bet arī ikdienā.
