Ziemassvētku noskaņā vēja spārniem aiztraukusi gada pēdējā nedēļa. Tāpat viss gads. Jauno sagaidām kā brīnumu, cerot, ka nākamajās 366 dienās gaišā un priecīgā būs vairāk.
Ziemassvētku noskaņā vēja spārniem aiztraukusi gada pēdējā nedēļa. Tāpat viss gads. Jauno sagaidām kā brīnumu, cerot, ka nākamajās 366 dienās gaišā un priecīgā būs vairāk.
Aizvadītajā nedēļā gaišuma netrūka. Kaut sinoptiķi Ziemassvētkus solīja baltus, ļoti cerēto sniegu tā arī nesagaidījām. Tomēr Ziemassvētki balti bija tik un tā –– mūsu sirdīs un domās. Kristieši svētkus sagaidīja klusi, apmeklējot dievkalpojumus un pieminot Jēzus Kristus dzimšanu, bet laicīgajā dzīvē cilvēki šāva raķetes un lustējās ballēs.
Pēdējos gados Ziemassvētki ļoti komercializējušies. Kur vien raugies, visur steidzīgi cilvēki un dāvanu saiņi. Tirgotājiem šis ir “pļaujas laiks”, mums –– naudas tērēšana. Pat uz ielas aptaujāts desmitgadīgs ķipars Ziemassvētkus uztver tikai un vienīgi kā dāvanu laiku. Jā, pie viņa nākšot Ziemassvētku vecītis un nesīšot mobilo tālruni. Vai zēns vecītim tic? Tas nav svarīgi, būtiskāk, lai atnes kāroto tālruni! Ko gan var gribēt no bērna, ja pieaugušie uzspiež savu gribu –– Ziemassvētki bez dāvanām nav svētki, un — jo dārgākas dāvanas, jo jaukāki svētki! Cik vīlies ir bērns, kura vecākiem naudas dārgām dāvanām nepietiek, jo viņš nezina, ka patiesībā Ziemassvētki ir piedošanas, cerību un labu vēlējumu laiks.
Šajā laikā sarosās labdarības organizācijas, bagātās firmas, uzņēmēji. Bērnunami, internātskolas, patversmes knapi spēj uzņemt visus ciemiņus. Pat Saeimas namā 23. decembrī Ziemassvētku pasākumā pulcējās vairāku Latvijas bērnunamu audzēkņi, lai ar Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres gādību sagaidītu Ziemassvētku vecīti ar dāvanu maisu.
Kāda bērnunama audzinātāja man stāstīja, ka svētku laikā bērniem tiek ne viena vien dāvana, kuru saņemšanu viņi uzskata par pašsaprotamu lietu. Bērni pat apvainojas, ja citugad dāvanu ir mazāk nekā iepriekš.
Nav jau nekas peļams, ka iepriecina un apdāvina tos, kuriem dzīve darījusi pāri, atņemot vecākus (vai vecākiem bērnus), tomēr mazliet kremt, ka atceras tikai valsts apgādībā dzīvojošos bērnus. Latvijā ir tūkstošiem mazuļu, kuriem zem eglītēm dāvaniņu nav, jo vecākiem nav naudas to iegādei. Taču pie šiem bērniem labvēļi brauc gaužām reti, jo nav izdevīgi pasniegt dāvanu kādā nomaļā lauku sētā, kur to nemanīs masu mediji, par to nedzirdēs pārējā sabiedrība. Daudz izdevīgāk to darīt pompozi, tā teikt, “ar troksni”, ar notikušā aprakstu un fotogrāfijām “izgreznojot” avīžu slejas, kā, piemēram, par Ingrīdas Ūdres organizēto Ziemassvētku pasākumu Saeimā.
Saeima pagājušajā nedēļā netikai organizēja svētku eglītes, bet pārsteidza arī ar Ziemassvētkiem piemērotu labu ziņu, pieņemot tik ilgi diskutētos pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus. Tie paredz, ka vairākām precēm un pakalpojumiem no 2004. gada 1. maija piemērojams piecu procentu pievienotās vērtības nodoklis, nevis astoņpadsmit vai deviņus procentus liels, kā lemts iepriekš. Valsts prezidente Vaira Vīķe––Freiberga gatava likuma grozījumus izsludināt, vien norādot, ka daži punkti tajā nav īsti skaidri. Acīmredzot diskusijas par šiem grozījumiem vēl būs, bet nu jau nākamajā gadā.
Kaut prognozējamu, tomēr pārsteigumu gada nogalē sagādāja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava. Tikai pirms gada no ārzemēm “importētais” Gravas kungs pieņēmis partijas “Jaunais laiks” darba piedāvājumu, par kuru sabiedrībai tapa zināms jau pirms kāda laika. Pats Uldis Grava gan tēloja nezinīti, “Jaunā laika” darba piedāvājumu publiski noliedzot. Tomēr projām no televīzijas viņš pošas, laikam maizītei partijā solās būt biezāka sviesta kārta. Aizejot Uldis Grava vēl gatavs paveikt pēdējo darbiņu –– “iebīdīt” savā vietā “Labvakar” direktoru Edgaru Kotu. Šai izvēlei piekrīt arī Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs Imants Rākins, bet galavārds par to sakāms padomes locekļiem.
Dīvaini, bet tik nozīmīgam amatam netiek rīkots konkurss, nav arī nekādas atlases, izvēloties tikai vienu kandidātu, turklāt iepriekšējā ģenerāldirektora ieteiktu. Vai varam būt droši, ka jaunais televīzijas vadītājs būs labāks par iepriekšējo, kurš neminstinoties metās citu darba devēju skavās? Māc bažas par valsts televīzijas neatkarības zaudēšanu, kas, iespējams, noticis jau sen, Uldim Gravam pakļaujoties “Jaunā laika” prasībām.
Tikai dienu pirms svētvakara beidzot apstiprināti Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļi. Vajadzēja apstiprināt jau pirms mēneša, bet valdībai kaut kā “nesanāca”. Toties pirmssvētku balsojums un valdības izvirzīto pārstāvju apstiprināšana ostu vadībā izvērtās par varen “jautru” pasākumu. No premjera Einara Repšes uzstājīgās iztaujāšanas kādam kandidātam pat kļuva slikti, viņam palīdzību sniedza veselības ministre Ingrīda Circene. Galu galā ostu valdēs valdības pārstāvjus apstiprināja, vienīgi par uzņēmēju Viesturu Koziolu balsojot neizšķirti. Līdz ar to viena vieta Rīgas brīvostas valdē vēl brīva. To, kurš brīvo vietu ieņems, uzzināsim nākamgad.
Kamēr Latvijā dala amatus, starptautiskais telekanāls “Eurosport” par gada nozīmīgāko notikumu atzinis Latvijas futbolistu uzvaru spēlē ar Turciju. Mūsējiem viss vēl priekšā nākamā gada vasarā Eiropas čempionātā Portugālē. Cerams, to aizvadīsim ar Latvijas labākā futbolista un Eiropas gada cilvēka Māra Verpakovska līdzdalību. Puisis nupat gan noslēdzis piecu gadu līgumu ar Kijevas “Dinamo”. Žēl, ka mūsu labākie sportisti spiesti spēlēt citu valstu izlasēs, jo pašu mājās ar sportošanu nopelnīt nevar.
Rīt šī gada pēdējā diena! Līdz ar pulksteņa divpadsmito sitienu pusnaktī sāksies 2004. — Pērtiķa gads. No sirds cerēsim, ka labāks, gaišāks un priecīgāks!
