Ar sniegu un salu sākusies, bet ar vēju un lietu beigusies, aizvadītā nedēļa kārtējo reizi parādīja, ka Latvijā ziema nāk kā dabas stihija.
Ar sniegu un salu sākusies, bet ar vēju un lietu beigusies, aizvadītā nedēļa kārtējo reizi parādīja, ka Latvijā ziema nāk kā dabas stihija. Negaidīta, neprognozējama, ar smagām, diemžēl pat traģiskām sekām. Tā vien šķiet, ka mēs dzīvojam Āfrikā, kur sniegs ir liels brīnums.
Pirmais sniegs nesa gatavotus pārsteidza ne tikai autovadītājus, kuri, īsto datumu gaidīdami, vēl nebija paspējuši “apaut” braucamos ar ziemas riepām. Par ziemas pirmajiem untumiem izbrīnīti arī dažu Latvijas rajonu ceļu kopēji. Latvijā slidenais ceļš bijis liktenīgs vairākiem autovadītājiem un viņu pasažieriem. Pirmajās sniega dienās notika vairāk nekā pustūkstotis ceļu satiksmes nelaimes gadījumu, gāja bojā septiņi cilvēki, arī kāda deviņus mēnešus veca meitenīte.
Pirmdienas pēcpusdienā notikusi arī pēdējos gados smagākā autoavārija ar vairāk nekā trīsdesmit cietušajiem. Tieši sniegs un ledus veicinājis maršruta autobusa un kravas auto sadursmi uz Pleskavas šosejas netālu no Rīgas. Vadītājs autobusu mēģinājis apgriezt, kad tā sānu taranējusi kravas automašīna “Scania”. Speciālisti lēš, ka no sadursmes varētu izvairīties, ja apledojusī šoseja būtu nokaisīta. Un tas notika nevis kaut kur dziļi laukos, kur apledojuši ceļi nav nekas neparasts, bet gan Rīgas pievārtē, turklāt uz valsts nozīmes šosejas.
Arī Rīgā bija daudz sīku ceļu satiksmes nelaimes gadījumu. Kā jau ierasts, atbildīgās amatpersonas tikai taisnojās, ka dara visu, ko spēj. Šoreiz paveicās — sniegs ātri nokusa, problēmas, vismaz uz laiku, norima.
Diemžēl tās nenorimst vietās, kur aukstais laiks sācies ar apkures likstām. Valsts mērogā par tādām runā Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, bet tepat Aizkraukles rajonā salst pļaviņieši, daudzevieši, centrālapkures vairs nav Zalves pagasta Sproģos, problēmas arī citās pašvaldībās.
Ne sniegs, ne ledus, ne salstošo cilvēku likstas nespēj apturēt politiski ekonomiskās norises. Čakli strādājusi valdība, sadalot budžetā papildus iekasētos miljonus. Pieci tiks zemniekiem lietavu radīto zaudējumu kompensēšanai, mazliet vairāk par miljonu sadalīs dažādiem projektiem pašvaldībās, miljons rasts arī Eiroparlamenta vēlēšanu organizēšanai nākamajā gadā. Visām vajadzībām gan nepietiks, tomēr samazināts pat budžeta deficīts. Tātad — ja gribam, nodokļus iekasēt spējam.
Naudu “atradis” arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā darbinieki atklājuši nesakritības ziedojumos politiskajām partijām. Pārbaudot politisko organizāciju finansiālās darbības deklarācijas, KNAB radušās aizdomas, ka aptuveni 65 procentos gadījumu partijām ziedotās summas neatbilst ziedotāju ienākumiem. Taujāti, kur ziedojumam ņemti līdzekļi, labvēļi pauž pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena cienīgus stāstus. Dažs partiju atbalstītājs steidz skaidrot, ka atdevis gadiem krātos ietaupījumus, vēl kāds norāda, ka saņēmis mantojumu, ko tūdaļ naski ieskaitījis partijas kontā. Bijis arī kāds ziedotājs, kurš KNAB ieradies ar iepriekš sarakstītām atbildēm uz biroja darbinieku jautājumiem. Situācija visai mīklaina. Negribas ticēt, ka, saņemot pāris simtu latu lielu mēnešalgu, cilvēks cītīgi krās tūkstošus, lai kādā jaukā dienā tos atdotu politiskajai partijai.
Interesanti, ka līdz ar KNAB paziņojumu par nesakritībām politisko spēku ziedojumos “uzpeldējuši” šaubīgi fakti par KNAB biroja vadītāja pienākumu pildītāju Jutu Strīķi. LNT raidījums “Nedēļa” ziņo, ka Jutas Strīķes vidējās izglītības dokuments ir visai aizdomīgs. Diplomā ierakstīts cits vārds — Anna Potapova. Uzvārdu vēl varētu saprast, tas Strīķes kundzei pirmslaulību. Bet no kurienes radies vārds “Anna”? Un arī dokumenta izdošanas datums labots. Pati Juta Strīķe skaidro, ka tā esot pārrakstīšanās kļūda. Var jau būt, tomēr tautai atkal ir par ko mēļot, bet politiskajiem pretiniekiem — priekā berzēt rokas. Sak”, arī KNAB “galva” nav skaidra kā stikliņš.
Lai gan, manuprāt, ieraksti papīros ir mazsvarīgi. Galvenais, ka cilvēks strādā, cenšas un ka darbam ir rezultāti. Juta Strīķe, kuru amatā iecēla premjers Einars Repše, pretēji prognozētajam nesteidz meklēt skabargas citu acīs, baļķi “Jaunā laika” acī neredzot. Ja vainīgi, pa spārniem tiek arī “Jaunā laika” censoņiem. Vismaz pagaidām šķirošana labajos un sliktajos nav jūtama.
Būtisku lietu pagājušajā nedēļā izskatīja Satversmes tiesa, kā neatbilstošu Satversmei nolemjot svītrot no likuma normu, kas paredz par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu ierosināt krimināllietu. Jau no nākamā gada februāra amatpersonas gods būs pielīdzināts jebkura ierindas pilsoņa godam, jo “viens likums, viena taisnība visiem”!
Priecīgus brīžus ikvienam sola sagādāt jaunais daudzzāļu kinoteātris “Coca—Cola Plaza” Rīgā. Četrpadsmit kinozāļu spēj uzņemt ap trijiem tūkstošiem skatītāju, tas ir lielākais kinoteātris ne tikai Baltijā, bet visā Ziemeļeiropā. Pārējie kinoteātri lielā konkurenta atvēršanu uztver ar bažām, “Oskars” pat slēgts. Aizkraukles rajona iedzīvotājiem “Coca—Cola Plaza” bažas gan nerada. Te kinoteātri likvidēti jau sen, to vietā iemājojušas bankas, kafejnīcas, veikali.
Jau novembris, rudens tumšākais mēnesis, bet drīz būs klāt baltie Ziemassvētki. Daudzviet to gaidīšana jau sākusies. Lai tā sākas arī katrā no mums!
