Aizvadītās nedēļas svarīgākais notikums, kurš, neapšaubāmi, izmainīs arī mūsu likteni, risinājās Igaunijā.
Aizvadītās nedēļas svarīgākais notikums, kurš, neapšaubāmi, izmainīs arī mūsu likteni, risinājās Igaunijā. Mūsu ziemeļu kaimiņi svētdien teica pārliecinošu „jā” Eiropas Savienībai. Balsojumā piedalījās 63,4 procenti balsstiesīgo, un no tiem 66,92% balsoja „par”.
Var droši apgalvot, ka igauņu izvēle ietekmēs mūsu balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā jau šosestdien. Sak, ja jau lietuvieši un igauņi ir par, ko tad mums vēl gaidīt. Cerams, balsojot par vai pret pievienošanos Eiropas Savienībai, vairāk vadīsimies no rūpīgiem apsvērumiem, nevis mirkļa emocijām, padomājot, kā būs labāk pašiem, mūsu bērniem un, protams, valstij.
Lai gan tautas parunā teikts, ka vispirms der septiņas reizes nomērīt un tikai tad nogriezt, bieži mēdzam vispirms vicināt šķēres un tikai pēc tam mērlenti. Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums. Eiropas Savienības referenduma reklāmas kampaņas veidotāji pēkšņi atskārta, ka līdz šim rādītās reklāmas ir vājas un nekam nederīgas, tāpēc ar skubu metās pie jaunu veidošanas.
„Latvija … Eiropā” jau kļuva bēdīgi slavena ar nepamatoti augstajām algām. Nu redzams, ka pat dāsnais atalgojums nav sekmējis šīs grupas dalībnieku produktīvu darbību.
Kamēr lielākā sabiedrības daļa vēl tikai gatavojas referendumam, studenti jau paspējuši veikt tā ģenerālmēģinājumu. Improvizētā nobalsošanā piedalījās gandrīz 11000 studentu, no kuriem 58,3 procenti balsoja par Eiropas Savienību.
Tas liecina, ka aktīvākā un izglītotākā sabiedrības daļa, kuru visvairāk ietekmēs Latvijas iestāšanās ES, ir pozitīvi noskaņota un pārliecināta, ka tieši Eiropas Savienībā viņiem klāsies labāk.
Kārtējo reizi sašūpojies premjera Einara Repšes krēsls, lai gan viņš pats apliecina, ka nesaskaņas valdošajā koalīcijā tikai stiprinājušas, nevis sašķēlušas to, un varas elite rūdās līdzīgi tēraudam. Diemžēl šī rūdīšanās kļūst par nelāgu ieradumu, nevis mācību priekšdienām.
Ne reizi vien valdībai kaitējuši premjera nepārdomātie izteicieni. Šoreiz, analizējot Rīgas brīvostas darbību, premjeram publiski pasprucis vārdiņš „noziedznieki”, kurš visai skaidri attiecināts uz Rīgas domes darbiniekiem. Mājienu par noziedzīgās pasaules ietekmi un iespējamajām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā saņēmušas arī trīs koalīcijas partijas –– „TB”/LNNK, ZZS un LPP, kuras pieprasījušas paskaidrojumus.
Rīgas mērs Gundars Bojārs uzskata, ka, nespējot nosaukt konkrētas nelikumības, valdības vadītājs izplata demagoģiskus apgalvojumus, publiski apvainojot amatpersonas, un uzņemas augstā un vienīgā soģa misiju, kā tas parasti ir valstīs, kurās apzināti tiek grauta pastāvošā iekārta, lai to nomainītu ar diktatūru.
Personu par noziedznieku mūsu valstī var atzīt vienīgi tiesa. Šķiet, premjers to aizmirsis un gluži kā pašpārliecināts puišelis runā vai visu, kas uz mēles. Pēdējo mēnešu notikumi gan viņu nedaudz mācījuši, un laikam tieši šī iemesla dēļ sēdes, kurās piedalās „Jaunā laika” un koalīcijas partneri, visbiežāk notiek aiz slēgtām durvīm. Ar plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem lielākoties runā sabiedrisko attiecību speciālisti un padomnieki, kuru valodā katrs vārds ir pārdomāts un piemērots attiecīgajai situācijai. Šāda safrizēta informācija iemidzina un neļauj laikus apjaust problēmas valdošajā koalīcijā. Šķietamais miers vienā mirklī var izirt, pārvēršoties neglītā skandālā.
Ļoti tuvu noslēgumam ir kārtējie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja meklējumi. Apstiprināšanai Saeimā izvirzīta Drošības policijas Aktīvo iestāžu nodaļas vadītāja Juta Strīķe. Iepriekšējā darba pieredze liecina, ka viņai labi padodas ar korupciju saistīto lietu izmeklēšana un vairākas negodīgas amatpersonas saņēmušas reālu sodu.
Cerams, viņu atbalstīs arī Saeima, un Strīķes kundze pratīs organizēt padotos, lai patiesi spētu atklāt korumpētās amatpersonas visaugstākajā līmenī, mainīt sistēmu, nevis tikai dzenāt tos zemākā līmeņa ierēdnīšus un policistus, kuri krituši grēkā piecīša dēļ.
Ja Jutu Strīķi KNAB vadītājas amatā apstiprinās arī Saeima, viņas pirmais un lielākais darbs būs novest līdz galam Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgo ziedojumu lietu.
Šī varas partija, pat pieķerta blēdībās, bezkaunīgi atsakās atmaksāt nelikumīgi saņemtos ziedojumus un nolīgusi advokātu, kurš šo jautājumu risinātu tiesībsargājošajās institūcijās. Tātad nāksies gaidīt tiesu, kurā Zaļo un zemnieku savienība mēģinās attaisnoties un pierādīt, ka KNAB šo lietu safabricējis un piespiedis lieciniekus sniegt vajadzīgās liecības, kā to apgalvo partijas funkcionāri.
Līdz ar pirmajām salnām, biezu miglu rītos un krāsainām kļavu lapām par sevi arvien vairāk atgādina rudens. Šogad rudens ir ne tikai dabas parāde, bet arī laiks, kad stāvam krustcelēs. Tas, kurp doties, atkarīgs no mums pašiem.
