Visiem apnikušās lietavas pagājušās nedēļas nogalē beidzot rimās. Lauku cilvēki ar skubu metās pie darba.
Visiem apnikušās lietavas pagājušās nedēļas nogalē beidzot rimās. Lauku cilvēki ar skubu metās pie darba. Labības druvās, kur graudi vārpās vēl nav sadīguši, iebrauca pa kombainam, bet vislielākā rosība sākās kartupeļu laukos.
Pēc vasaras brīvdienām atsācies darbs arī Saeimā, kaut gan īpašu tā pārtraukumu tauta nemanīja, jo politikā viss notika arī vasarā. Repšes valdībai, manuprāt, nepārtraukti jājūtas kā bokserim ringā, tikai atšķirībā no šī sportaveida valdībai raundi jāizcīna bez pārtraukuma.
Savām privātā biznesa interesēm neradis atbalstu ne celulozes rūpnīcas celtniecībā, ne arī Rīgas brīvostas pārvaldīšanā, kā niķīgs bērns par valdības koalīcijas pamešanu paziņoja Pirmās partijas frakcijas pārstāvis, premjera biedrs Ainārs Šlesers. Pirmās partijas vadītājs mācītājs Ēriks Jēkabsons un vairāki kristieši šajā partijā ar skaļām runām nemētājas, bet politisko toni partijā līdz šim diemžēl ir noteicis tikai Ainārs Šlesers. Viņam kā biznesa cilvēkam savs krekls ir tuvāks nekā valsts intereses. Lai gan viņa runās izskan pretēji apgalvojumi.
Šlesers diemžēl pieder neveiksmīgo politiķu plejādei, jo savulaik viņa vadītā Jaunā partija bija liktenīgais balasts Viļa Krištopana vadītajai valdībai. Varbūt tas pats atkārtosies arī ar Einara Repšes valdību?
Kas īsti neapmierina “principiālo” miljonāru un premjera biedru, kuram būtu jāaizstāv valsts intereses? Izmaiņas Rīgas brīvostas valdē. Tur notiek daudz nelikumību, tāpēc arī valdība valdes sastāvu grib mainīt. Patlaban tajā ir desmit locekļu, kuriem katru mēnesi maksā astronomiskas algas — pieci no Rīgas domes un pieci valdības iecelti pārstāvji.
Ja izmaiņas likumā pieņems tā, kā iecerējis “Jaunais laiks”, valdē strādās tikai viens pašvaldības pārstāvis un četri valdības speciālisti. Ieguvums būs kaut vai materiālais, proti, ja valde būs uz pusi mazāka, arī naudas tās algošanai vajadzēs krietni mazāk.
Šlesers uzskata, ka likums jāmaina arī saistībā ar Liepājas un Ventspils ostu. Tā tomēr ir tikai kašķa meklēšana. Ja jau Šlesera argumenti ostu pārvaldīšanas jomā būtu tik pārliecinoši, tad partija lepni paceltu galvu no valdības varētu aiziet pavisam. Tagad tās paziņojums ir visai dīvains — koalīciju pamet, bet valdību nē. Šlesers un viņa partijas frakcijas biedri valdības sēdē likumprojektu beidzot arī atbalstīja. Tad kāpēc vajadzīga šī liekulība?
Premjers Einars Repše uzskata, ka Šlesera manipulācijas valdības darbu netraucēs, jo patlaban viņš jaunu valdību izveidot nevar. “Jaunais laiks” nekad nesadarbosies ne ar jurkāniešiem, ne šķēlistiem. Kas padomā Šleseram? Viņam kā bagātam uzņēmējam tuvāka būtu Tautas partija, bet varbūt noderētu arī Jurkāna draudzīgais rokasspiediens.
Šlesera kungs gan līdz šim sevi pierādījis kā neveiksmīgu politiķi, un viena no Repšes kļūdām, manuprāt, bija viņa pārliekā uzticēšanās mācītāju partijai komplektā ar Šleseru. Pirmā partija arī bez Šlesera miljoniem, iespējams, būtu ieguvusi pat vairāk vēlētāju balsu, bet te noteicošā droši vien bija Šlesera nauda, nevis viņa politiskā pārliecība, vēlme strādāt tautas labā jau nu vismazāk.
Uzzinājām arī kārtējo kuriozu! Veselības ministrijā ierosinātas disciplinārlietas un sākta kriminālizmeklēšana pret ierēdņiem, kuri, veidojot budžetu, nav “pamanījuši” piecus miljonus latu. Kā tas noticis, precīzāk nekas nav zināms. Acīmredzot Repšem taisnība, kad viņš, aicinot ministrijas pārskatīt savus izdevumus, pareģoja, ka atradīs nelietderīgai tērēšanai plānotus ne tikai tūkstošus, bet pat miljonus.
Vai pieci miljoni ir adata, kas nemanīti var pazust sienakaudzē, vai īlens, kuru maisā nenoslēpt? Par to patlaban nav skaidrībā ne paši mediķi, ne valdība. Vai tos kāds noslēpis apzināti, varbūt ministrijā strādājošajiem ierēdņiem ir problēmas ar matemātiku — to rādīs laiks.
Mani aizvadītajā nedēļā aizskāra Rīgas domes bezspēcība saistībā ar mītiņu, kuru apmēram pieci tūkstoši krievvalodīgo rīkoja Rīgā, pie Raiņa pieminekļa. Oficiālas atļaujas mītiņa rīkošanai nebija, tāpēc to dēvēja par vēlētāju tikšanos ar deputātiem, kuri aizstāv krievvalodīgo intereses, īpaši pret mācībām vidusskolā galvenokārt valsts valodā.
Aizskaroši bija mītiņotāju plakāti, kuros krievu skolas salīdzinātas ar Staļingradu, paziņots, ka Latvija ir Eiropas kauns, un tamlīdzīgas blēņas. Lai arī Esplanādē bija daudz policistu, viņi sodīja tikai dažus zālāju nobradātājus un jauniešus, kuriem rokā bija atvērtas alus pudeles.
Vai Rīgas dome reiz nevarētu pieņemt lēmumu neapkaunot ar šādiem mītiņiem Raiņa piemiņu un pie viņa pieminekļa atļaut tikai Dzejas dienu sarīkojumus? Šādās reizēs tā vien gribas granītā kaltajam dzejniekam aizsiet acis un aizbāzt ausis…
Kauns, ka pat tā nelielā latviskā Rīgas daļa, kurā gribas dzirdēt tikai latviešu valodu un rīkot latviskus pasākumus, domes inertuma dēļ jāpiesārņo ar tādu milzīgu negatīvas enerģijas daudzumu. Visas šīs naidā pārvērstās sejas un aizskarošie saukļi taču skaidri nozīmē — latvieši, mēs jūs ienīstam, jūs traucējat mums te dzīvot!
Šādi mītiņi ir kārtējais atgādinājums, ka liela daļa Latvijā dzīvojošo krievu mūs nevēlas ne saprast, ne cienīt. Jo ātrāk būsim Eiropas Savienībā, jo labāk. Par Eiropas Savienību domājam visi, jo 20. septembris — referenduma diena — tuvojas. Dzejniece Māra Zālīte un viņas 101 domubiedrs parakstīja aicinājumu Latvijas pilsoņiem piedalīties referendumā un balsot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas nu jāizlemj katram pašam un jāpadomā arī par bērniem un jauniešiem, kuriem vēl nav balsstiesību.
