Nākamā gada budžets ne reizi vien minēts kā Repšes valdības klupšanas akmens. Bijušas asas diskusijas par nesaprātīgu naudas taupīšanu jomās, kurās ierobežot finansējumu būtu gandrīz vai noziegums.
Nākamā gada budžets ne reizi vien minēts kā Repšes valdības klupšanas akmens. Bijušas asas diskusijas par nesaprātīgu naudas taupīšanu jomās, kurās ierobežot finansējumu būtu gandrīz vai noziegums. Tikai pirms dažām dienām iekšlietu ministrs Māris Gulbis paziņojis, ka policistu skaitu tomēr nesamazinās un ka meklēs citas naudas taupīšanas iespējas. Vēl joprojām nav zināms, vai naudas trūkuma dēļ nākamajā gadā nesamazināsies subsīdijas zemniekiem, vai ievērojami nesadārdzināsies veselības aprūpes pakalpojumi.
Kaut gan izskan pārmetumi, Repšes valdība līdz pagājušās nedēļas vidum ieturēja nelokāmu nostāju, ka naudas Valsts kasē nepietiek, tāpēc neatliek nekas cits, kā pieņemt pat šķietami neloģiskus lēmumus. Taču nu kā pēc burvju mājiena viss mainījies. Valdošā koalīcija pēkšņi mainījusi domas, un Finanšu ministrija jau paspējusi paziņot, ka nākamā gada budžeta ieņēmumu prognoze palielināta par 31,2 miljoniem latu.
Partijām vēl jāvienojas, kā sadalīt šo naudassummu, taču jau tagad skaidrs, ka finansēs tās jomas, kuras valdošajā koalīcijā radījušas vislielākās nesaskaņas.
Varam tikai minēt, kā un kāpēc radusies optimistiskā prognoze, jo „jauno laiku” runasvīri turpmāk nolēmuši tikpat kā visus finanšu jautājumus apspriest aiz slēgtām durvīm un atklātībā paust tikai noslīpētus paziņojumus. Iespējams, tāpēc, lai kārtējo reizi neizblamētos ar nekompetenci kādā jautājumā. Šāds lēmums gan ir klajā pretrunā ar Repšes savulaik sludināto atklātību un caurspīdīgumu visās jomās. Tas liek domāt, ka premjera šķietami nelokāmais mugurkauls tomēr nav tik stingrs un ir spēki, kuri tam liek locīties vēlamajā virzienā. Repše gan apgalvo, ka budžeta ieņēmumu prognozes palielinājums bijis iespējams plānveidīgā darba dēļ.
Negribas ticēt, ka Finanšu ministrijas ierēdņi pēkšņi kļuvuši redzīgāki un spējuši saskatīt ievērojumu valsts ekonomikas uzplaukumu. Iespējams, „acu gaismu” viņi atguvuši tādēļ, ka valdībai ūdens smeļas mutē. Jāvaicā tikai, kāpēc bija jātracina tauta, kaut nelielas labklājības vietā draudot ar vēl lielāku bezcerību.
Ļoti iespējams, ka Repšes valdībai palīdzējis 20. septembra tuvums, kad Latvijas pilsoņiem būs jālemj „par” vai „pret” iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Puslīdz droši var apgalvot, ka daudzi vēlētāji balsos pret Latvijas pievienošanos ES tikai tāpēc, lai sodītu Repšes valdību par pēdējā laika neizdarībām. Tieši nepopulāro valdības lēmumu dēļ strauji sarucis eirooptimistu skaits.
Par iespējamo tautas vēlmi atriebties, balsojot referendumā, nobažījusies Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Arī viņa pārmetusi ministriem, ka nekorekto komentāru dēļ tautas domas var ievērojami mainīties. Prezidente aicinājusi tautā pazīstamus un populārus cilvēkus pārliecināt vēlētājus, ka, tikai iestājoties Eiropas Savienībā, gan valsti, gan katru tās iedzīvotāju sagaida labāka dzīve.
Eļļu ugunī pielej arī tie Eiropas Savienības labumu sludinātāji, kuri neiestāšanās gadījumā pareģo vai dzeloņdrāšu žogu apkārt valsts robežai.
Šķiet, gan drūmie pareģi, gan politiķi nokavējuši ne vienu gadu vien, necenšoties risināt problēmas, kuras satrauc cilvēkus. Ja medicīnas, izglītības, lauksaimniecības un daudzās citās jomās viss būtu kārtībā, tagad nevajadzētu uztraukties par to, kā tauta nobalsos. Cilvēki uzticētos valdības viedoklim un spējai pastāvēt par tautas labklājību.
Kamēr valdošie spēki nervozē, kā noritēs balsojums referendumā, pilnā sparā vajadzētu aģitēt par iestāšanos ES. Šim mērķim atvēlēts apaļš miljons. Grūti pateikt, kā šīs akcijas norit lielpilsētās, taču laukos aģitatori ir visai reti viesi. Vien šur tur iespējams saņemt bezmaksas bukletus, kuros uzskaitīti Eiropas labumi, ko saņemsim pēc iestāšanās. Lauciniekiem jāsamierinās ar zemas kvalitātes reklāmu, kura drīzāk atbaida, nevis piesaista Eiropas Savienībai –– dūšīgā aizelsusies sieviete, kura ik vakaru vairākas reizes redzama televizora ekrānā, diezin vai simbolizē pārtikušu dzīvi nākotnē.
Pagājušajā nedēļā uz priekšu pavirzījušies jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklējumi. No sākotnējiem 58 pretendentiem konkursa otrajai kārtai izraudzīti vienpadsmit. Iespējams, starp viņiem patiesi kādam cilvēkam ir skaidrs priekšstats par to, kā pielikt punktu korupcijai, un KNAB vadītāja meklējumi nepārvērtīsies par regulāru slavas un popularitātes alkstošu darboņu izklaidi.
„Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš uzskata, ka cerība uz Repši vismaz kā uz godīgu politiķi, kurš iegrožos valsts nozagšanu, ir vienīgā, kura vēlētājiem atlikusi kopš „Jaunā laika” uzvaras vēlēšanās. Pārējās aktivitātes jau izgāzušās –– veselības aprūpes reforma beigusies ar KNAB ierosināto lietu pret pašu reformētāju Āri Auderu. Nav iekasēti solītie 400 miljonu, kuri nesamaksāto nodokļu veidā aizplūst garām Valsts kasei. Valsts pārvaldes sakārtošana aprobežojusies ar dažu amatpersonu atlaišanu, bet reģionālā reforma vairāk atkarīga no premjera garastāvokļa, nevis analītiskiem aprēķiniem. Arī budžets tik trūcīgs, ka naudas nekam vairs nepietiek.
Esam piedzīvojuši mūsdienu versiju pasakai par kungu, kurš izkaļ tikai čiku. Ja neizdosies kārtējie KNAB vadītāja meklējumi, pasakai pienāks gals.
Neapskaužamā situācijā nonākusi viena no varas partijām –– Zaļo un zemnieku savienība, kuras finansēs konstatēti nelikumīgi ziedojumi 75000 latu apmērā, turklāt atklāta arī dokumentu viltošana. Iespējams, par šīm finanšu mahinācijām ierosinās krimināllietu. Tad grūti klāsies arī Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, jo tieši viņa ir visinformētākā persona par partijas finanšu lietām. Atceraties priekšvēlēšanu solījumu laiku, ironiskas sagadīšanās dēļ tieši Ingrīdas Ūdres „godīgo” acu skatiens mūs uzlūkoja no koši zaļajiem plakātiem.
Zaļo un zemnieku savienība nav vienīgā partija, kuras finanšu lietas ir visai neskaidras. Savlaik problēmas bija arī Latvijas Pirmajai partijai. Arī Tautas partijai ir daudz apšaubāmu ziedotāju.
Šis rudens izrādās ražīgs ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem. Lauku ļaužu guvums liecina par labu darbu, bet iekšlietu iestāžu darba rezultāti –– par blēdībām, kuras veiktas varas un naudas alku dēļ.
