Laikā, kad siltā un saulainā vasara sasniegusi kulmināciju, jūlija pēdējā nedēļa atnesa pārsteigumu pilnus brīžus. Diemžēl arī traģiskus.
Laikā, kad siltā un saulainā vasara sasniegusi kulmināciju, jūlija pēdējā nedēļa atnesa pārsteigumu pilnus brīžus. Diemžēl arī traģiskus.
Otrdienas vakarā Latviju pāršalca baisa ziņa: Rīgā, pie Centrāltirgus, sprāga gāzes baloni, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā desmit iedzīvotāju. Viens mirušais ir gāzes balonu apmaiņas punkta darbinieks, četri — zemnieki no Bauskas un Limbažu rajona. Lauksaimnieki tirgū ieradās pārdot pašaudzēto produkciju, bet mājās vairs nepārbrauca. Paliks nenovākti lauki, siens govīm nesapļauts, mājas bez saimniekiem, bet, pats sāpīgākais, bērni bez vecākiem. Diemžēl pagriezt laiku atpakaļ un padarīt notikušo par nebijušu nav iespējams.
Kurš vainojams šajā traģēdijā, kura drīzāk klasificējama kā nolaidība, nevis nelaimes gadījums? Policija domā, ka gāzes balonu apmaiņas punkta SIA “Birgita” vadība un darbinieki, kuri neatļauti pildījuši gāzes balonus. Acīmredzot vienā no šādām pildīšanām noplūdusi gāze, un noliktava eksplodēja. Vieglas peļņas tīkotāju dēļ viņsaulē aizraidīti pieci cilvēki.
Uzreiz pēc notikušā sprādziena Latvijā sarosījušās amatpersonas, kurām jākontrolē šādu balonu noliktavu darbība. Ventspilī, Liepājā, Rīgā un citur intensīvi pārbauda gāzes balonu noliktavas, balonu tehnisko kārtību, to apmaiņas pareizību. Tas gan atgādina dūru vicināšanu pēc tam, kad kautiņš jau beidzies. Nu ierēdņi, baltos kreklos kabinetos sēdot, gudri aizrāda, ka, lūk, tur un tur balonus nepareizi uzglabā, bet tur — ne tā apmaina. Protams, lietišķi izteikti aizrādījumi vajadzīgi, tāpat kā nepieciešams ievērot drošības tehnikas noteikumus. Jautājums tikai viens: kur pārbaudītāji bija līdz šim? Kādēļ pirms sprādziena neuzmanīja, kā apmaina un uzglabā balonus? Jo vairāk tādēļ, ka nemaz tik sen — pagājušajā gadā — liels sprādziens notika gāzes balonu noliktavā Daugavpilī. Toreiz vainīgs bija kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis, kurš balonus tīši aizdedzināja. Sprāga tā, ka apkārtējo namu logiem rūtis izbira. Arī pēc Daugavpils sprādziena sarosījās kontroles dienesti, taču tālāk par runāšanu netika. Kā jau tas parasti Latvijā notiek — parunā, parunā, bet tāpat neko nedara. Tā teikt, suņi rej, bet karavāna iet tālāk!
Makten čakls runātājs (bet vai darītājs?) izrādījies arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, pusgada laikā pa mobilo tālruni nopļāpājot 2500 latu. Laikā, kad Ministru prezidents izsludinājis vispārējo taupības režīmu, Šlesera kungs, šķiet, to pārpratis. Lai taupa visi pārējie! Valsts amatpersona gan apgalvo, ka runājis darba darīšanās, tomēr māc šaubas, cik lietderīgas bijušas šīs “darba sarunas”. Vismaz jūtamu rezultātu no viņa darbošanās nav. Gribētos noskaidrot, kam Šlesera kungs tik bieži zvanījis, taču būs jāpaliek nezinot, jo sarunas esot konfidenciālas. Laikam Ministru prezidenta biedrs Latvijai atombumbu pircis. Varbūt naudu notriecis, tērgājot ar Krievijas kolēģiem, kuru intereses Šlesera kungam tuvas?
Turpmāk tik aktīvi pa tālruni pļāpāt vairs nevarēs. Einars Repše noteicis sarunu ierobežojumus, gan sev, gan savam biedram atvēlot tērēt ne vairāk par pāris simtiem latu mēnesi, kas, jāsaka, arī ir visai daudz. Tomēr šie nav vienīgie ierobežojumi līdzekļu tērēšanā. Apspriežot nākamā gada valsts budžeta iespējas, valdība nolēmusi par nepilniem 6,5 procentiem samazināt visu ministriju izdevumus. Līdztekus taupīšanai ministriem jāpārskata vienam otra budžeta priekšlikumus, meklējot iespējas izvairīties no nelietderīgiem tēriņiem. Tas pats čaklais “mobilais sakarnieks” Ainārs Šlesers jau paziņoja, ka meklēšot naudu bērniem un ģimenēm. Cerams, viņu dēļ atsakoties arī no dārgajam sarunām.
Kaut nākamā gada budžets vēl tikai apspriešanas līmenī, daži valdības vīri jau izteikuši neapmierinātību par paredzēto ministriju naudas “apgriešanu”. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis pat pieļāvis iespēju demisionēt, ja budžetu samazinās arī viņa vadītajai ministrijai. Neko sīkāk komentēt vai paskaidrot ministram laika nebija — aizvadītajā nedēļā viņš pastiprināti pievērsās metāluzpircēju apkarošanai. Žurnālistu ielenkts, Māris Gulbis līkņāja ap metāla kaudzēm, mēģinādams noteikt to izcelsmi. Apsveicamas šādas aktivitātes, tikai nav saprotams, kādēļ tās tik ļoti jāreklamē presē un televīzijā, jo rezultāti tik un tā niecīgi. Acīmredzot tā ir kārtējā Māra Gulbja vēlme “pazīmēties”. Viņš, jāteic, ir viens no visbiežāk masu medijos pieminētajiem ministriem — te Gulbis Centrāltirgū “krutku” pērk, te iereibušus braucējus tvarsta, nu arī nelikumīgi uzpirkto metālu personīgi pārbauda. Nav jau slikti, ja vien būtu rezultāti.
Nākamais gads vieglāks solās būt Latvijas uzņēmējiem. Pēc ilgām diskusijām un Latvijas Pirmās partijas kategoriskām prasībām valdība aizvadītajā otrdienā nolēma no 2004. gada 1. janvāra samazināt uzņēmumu ienākumu nodokli. Bija ierosinājums nodokli samazināt tikai par vienu procentu, tomēr galu galā nolēma pašreizējo 19 procentu vietā no nākamā gada iekasēt 15 procentu no uzņēmuma ienākumiem. Vienlaikus nolemts palielināt minimālo algu — līdz 80 latiem.
Neatkarīgi no nelaimēm, ekonomiskajām un politiskajām aktivitātēm, spītējot karstajam laikam, Siguldas pilsdrupās nedēļas nogalē notika opermūzikas svētki. Krāšņi, skanoši, ar slavenu pašmāju un ārzemju operdziedoņu līdzdalību, svētki izdevās godam. Žēl, ka svētku mūsu ikdienā tik maz!
