Lai gan lietainā nedēļa Latvijā nodarījusi skādi ne vienam vien lauku saimniekam, sabiedrībā tomēr netrūka notikumu un ieceru, kuras ja ne lika paspīdēt kādam saules stariņam, tad pasmaidīt par ne visai prātīgajām idejām.
Lai gan lietainā nedēļa Latvijā nodarījusi skādi ne vienam vien lauku saimniekam, nesaudzējot nopļautos siena vālus, sabiedrībā tomēr netrūka notikumu un ieceru, kuras ja ne lika paspīdēt kādam saules stariņam, tad pasmaidīt par ne visai prātīgajām idejām. Laikam tā jābūt — kam gana darba, nepaliek laika muļķībām. Savukārt tas, kurš grib parādīt, ka ir noderīgs, dzesē muti, bārstot idejas, kuras vidējiem prātiem nudien nesaprast.
Pārsteigumā pavērtu muti Ministru prezidenta Einara Repšes oriģinālās idejas uzklausīja ne tikai pašvaldību vadītāji. Iztērēti miljoni, kaimiņi ar kaimiņiem strīdējušies un beigās tomēr vienojušies, bet valdības vadītājs ar vienu rokas vēzienu kā uz burvju mājiena visu padarījis par nebijušu brīdī, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija sākusi apkopot pašvaldību viedokļus par valdības piedāvāto 102 novadu modeli. Savu novadu veidošanas projektu — 33 novadi tagadējo rajonu un lielāko pilsētu robežās — “Jaunais laiks” nav saskaņojis pat ar partneriem valdībā.
Ideja, protams, nav zemē metama, bet jājautā — kur bijāt agrāk? Kamēr citi lauza šķēpus un meklēja izdevīgākos variantus, “Jaunais laiks” klusēja. Kad darbs teju vai padarīts un novadu veidošanas izpētes projektiem tērētas ievērojamas naudassummas, savu vārdu tomēr grib teikt arī viņi. Par sevišķu ieinteresētību notiekošajā to grūti nosaukt, bet par spēlēšanos ar cilvēkiem gan. Visam līdzšinējam pašvaldību darbam pārvilkts krusts. Vēlreiz jāaizdomājas, kā lai uzticas valdībai, kuras labā roka patiesībā nezina, ko dara kreisā.
Ar ko gan tikai ministri nodarbojas laikā, kad vada valsti — tā gribētos izsaukties, klausoties diskusijās par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu. Pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma valdībai vajadzēja izlemt, vai palielināt šī pabalsta apmēru, bet galu galā aizrunājās vēl tālāk. Ģimene zīdaiņa “pūriņa” iegādei saņem 196 latus, bet Centrālās statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka tam nepieciešami 296 lati. Finanšu ministrija sniegusi atbildi, ka tik lielu naudassummu valsts budžetā nav iespējams atrast, tāpēc īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimeņu lietās Ainars Baštiks ierosinājis iepirkt jaundzimušā “pūriņam” nepieciešamās lietas vairumā, jo tad pašizmaksa būtu nesalīdzināmi zemāka, turklāt nelabvēlīgās ģimenes nevarētu mazulim paredzēto naudu tērēt citiem mērķiem.
Ne jau visas ģimenes Latvijā ir stutējamas un pamācāmas, bērni pārsvarā dzimst normālu un atbildīgu vecāku ģimenēs, kurām tomēr ir būtisks un pat nepieciešams valsts atbalsts. Pamatojoties ar nelabvēlīgo ģimeņu ieradumiem, būtu absurdi visiem liegt godīgu izvēli — par valsts piešķirto pabalstu pirkt bērnam autiņbiksītes, pārtiku vai citu tobrīd nepieciešamo. Sekojot šai idejai, varbūt drīz ministri apspriedīs priekšlikumu, piemēram, pensionāriem pensiju izmaksāt pārtikas un medikamentu paciņās, studentiem stipendiju — zupā un kancelejas piederumos un tā tālāk. Vairumā pērkot, taču iznāktu lētāk!
Lielā vienprātībā valdība politiski izšķīrās par iespējami ātru pāreju uz profesionālu armiju, kuras reālākais izveidošanas termiņš ir 2007. — 2008. gads. Lai gan viens otrs pret šādu lēmumu iebilst, uzskatot, ka nu jauniešiem trūks patriotiskās audzināšanas vai arī sabiedrība zaudēs vienu integrācijas instrumentu, jo daudzi obligātā militārā dienesta karavīri armijā kaut mazliet iemācās valsts valodu, šis tomēr ir viens no prātīgākajiem pēdējā laikā pieņemtajiem lēmumiem. Jauniešu izglītošanai jāmeklē citas iespējas, reti kurš no dienesta atgriežas ar dižu tēvzemes aizstāvja pārliecību. Tomēr, saliekot kopā visus “par” un “pret”, svaru kausi sliecas par labu profesionālajai armijai.
Pēdējo gadu laikā Latvijā izveidojusies situācija, ka dienēt dodas tikai tie puiši, kuru vecākiem nav naudas. Ne tam, lai dēls studētu augstskolā pilna laika nodaļā, ne arī tam, lai no dienesta atpirktos. Ka tā notiek, liecina arī nesen izskanējušais fakts par ārstu komisijas, kurai jānosaka jauniesaucamā veselība, uzpirkšanu.
Nepatīkamus mirkļus mūsu valsts piedzīvojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārās asamblejas sesijā Roterdamā. Kāds britu parlamentārietis nosaucis par “kliedzošu” nepilsoņu situāciju Latvijā un aicinājis uz Rīgu nosūtīt pārbaudes delegāciju. Viņam ar neviltotu prieku piebalsojuši Krievijas pārstāvji, bet nebijis neviena latvieša, kurš pret to iebilstu. Roterdamā vajadzēja būt trijiem Latvijas delegācijas pārstāvjiem — Ērikam Jēkabsonam no Latvijas Pirmās partijas, Aldim Kušķim no “Jaunā laika” un Tautas saskaņas partijas deputātam Andrejam Klementjevam. Par vajadzību tajā piedalīties uzskatījis tikai A. Klementjevs, turklāt viņš piebalsojis kritizētājiem. Kāds labums Latvijai no šādas delegācijas, kura ievēlēta tikai formas pēc un kura dod vairāk sliktuma nekā labuma?
Esam jau pieraduši, ka Latvijai arvien pārmet neiejūtību pret cittautiešiem, kaut tam nav reāla pamata, bet esam bezspēcīgi atspēkot šos apvainojumus. Televīzijas ēterā demonstrētā intervija Natālijas Ābolas veidotajā raidījumā “Ar savu attieksmi”, kurā Krievijas žurnālists Mihails Ļeontjevs velta aizskarošus necenzētus vārdus Latvijas valstij un tās ārpolitikai, satrauc tikai pašus latviešus. Nacionālā radio un televīzijas padome izteikusi brīdinājumu Latvijas Televīzijai, bet tas arī viss. Latviešiem jābūt pacietīgiem un tas krupis jānorij.
Jūlija pirmās nedēļas apliecina, ka lai nu ko, bet svētkus latvieši prot svinēt. Ne tikai augstākajā līmenī, inaugurācijas ballē sveicot un daudz laba vēlot Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai, vai arī klusi atzīmējot Saeimas desmit gadu jubileju. Nerimst arī tautas dziedāt un dejotprieks. Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica — 2003”, kurš pagājušajā nedēļā izskanēja visos Latvijas novados, pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu: 110 grupu no Latvijas un 16 viesu grupu no 12 valstīm. Festivāla vienojošais jēdziens — siens, piens un viens — atbilst šim brīdim, kad saulīti vajag vairāk nekā citkārt.
