Naudas dēļ ne vienu reizi vien jau esam piedzīvojuši nepatīkamus skandālus. Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums.
Naudas dēļ ne vienu reizi vien jau esam piedzīvojuši nepatīkamus skandālus. Arī pagājusī nedēļa nebija izņēmums.
Latvijas Pirmā partija ceturtdien paziņoja, ka sākusi atklātu un nesaudzīgu cīņu pret līdz šim nesodāmi funkcionējošo oligarhijas varu Latvijā. Protams, ar to domāts Ventspils mērs Aivars Lembergs. Cīņa sākusies ar izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Ģenerālprokuratūra varēja atzīt par likumīgu „Ventspils naftas” privatizāciju. Būtībā tā ir divu “haizivju” –– Aināra Šlesera un Aivara — Lemberga cīņa par biznesa interešu sadalīšanu.
Arī Saeimas deputāts, bijušais „Latvijas Krājbankas” prezidents, Arnolds Laksa nācis klajā ar paziņojumiem par Lemberga ietekmi teju visos lielākajos Ventspils uzņēmumos, kuri nodarbojas ar tranzīta biznesu.
Laksa apgalvo, ka 90. gadu pirmajā pusē Lembergs un dažas citas amatpersonas, izmantojot dienesta stāvokli, īsā laika posmā radīja situāciju, kurā ne tikai nopelnīja ļoti ievērojamas naudassummas, bet arī radīja ilūziju, ka valsts uzņēmumi pelna maz, tāpēc privatizācijas procesā tiem noteica daudzkārt mazāku cenu, nekā ir to vērtība. Simtiem miljonu, kuri patiesībā nozagti valstij, ļāva vienās rokās koncentrēt lēmējvaru, izpildvaru, tiesu un mediju varu.
Izrādās, arī pats Arnolds Laksa nonācis divdomīgā situācijā. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tuvākajās dienās, iespējams, lems par viņa atbrīvošanu no šīs komisijas priekšsēdētāja amata saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierosināto pārbaudi par iespējamo Laksas interešu konfliktu saistībā ar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju.
Pats Lembergs uzskata, ka šobrīd sākta pēdējo gadu laiku lielākā apmelošanas kampaņa, kuru ierosinājuši dažādi avantūristi un banku izputinātāji, jo viņiem kārtējo reizi sakārojies gabaliņa varas un naudas pīrāga. Sevi pieteicis jauns ekonomiskais grupējums, kura kodols ir valdošās koalīcijas un pašreizējās valdības līderi.
Kuram no apgalvojumiem taisnība, rādīs laiks. Iespējams, drīzumā piedzīvosim ne vienu vien vērienīgu skandālu, kurš parādīs Latvijas pelēko kardinālu patiesās sejas un vārdus. Žēl vienīgi, ka valsts šo mahināciju rezultātā zaudē naudu, kuras tik ļoti pietrūkst skolotājiem, ārstiem, zemniekiem, pensionāriem –– visiem, kuri pirms algas vai pensijas skaita katru santīmu, lai izdzīvotu.
Latvijas Pirmās partijas kasē konstatēti 290 tūkstošu latu (apmēram 52 procenti no kopējā finanšu apjoma –– aut.), kuru izcelsme ir visai apšaubāma. Tos ziedojuši cilvēki, kuru likumīgie ienākumi nebūt nav tik lieli, lai varētu atļauties šādus ziedojumus, personas bez oficiāliem ienākumiem vai tādi, kuriem piederošie uzņēmumi nav maksājuši nodokļus.
Tas viss izskatās vai nu pēc naudas atmazgāšanas mēģinājuma vai centīgāko partijas atbalstītāju un vadītāju mēģinājuma apiet likumu, kas aizliedz vienai personai ziedot kādai politiskajai partijai vairāk nekā 10000 latu.
Tieši Pirmā partija, kuru pirmsvēlēšanu laikā mēdza dēvēt par mācītāju partiju, apgalvoja, ka pienācis laiks godā celt morāles vērtības un tikumību, darot galu korupcijai, pārtraukt oligarhu jaukšanos politiskajā dzīvē. Nu, izrādās, augstie morāles un tikumības principi bija tikai iegansts jauna politiska spēka radīšanai, kurš aizstāv dažu blēdīgu biznesmeņu intereses.
Ar neparastām idejām pagājušajā nedēļā pacenties izcelties arī premjers Einars Repše. Viņš ierosināja veikt grozījumus KNAB likumā par to, ka šī biroja vadītājam nav nepieciešama augstākā juridiskā izglītība. Premjers uzskata, ka šāda izglītība ir pārāk liela greznība teju ietekmīgākās institūcijas vadītājam, kas spēj kontrolēt politiķu darbības likumību.
Iespējams, šāda premjera vēlēšanās ir mēģinājums padarīt vājāku institūciju, kura jau paspējusi radīt problēmas ne vienam vien, kurš gribējis neņemt vērā likuma prasības. Tikpat labi tas varētu būt mēģinājums šo amatu pieskaņot kādam noteiktam pretendentam. Grozījumus šajā likumā saista ar premjera padomnieka Armanda Agruma iespējamo pretendēšanu uz KNAB direktora krēslu.
Jo biežāk atklātībā nonāk lietas par politiķu korumpētību, jo mazāk dzird valdības vadītāju runājam par jaunām blēžu izķeršanas akcijām. Arī vēlēšanās padarīt vājāku Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju liek domāt, ka Repše baidās no institūcijas, kuru pats pārrauga.
Valdību zināmā mērā šūpo ne tikai premjera vēlmes amatos iebīdīt sev tīkamus cilvēkus, bet arī nespēja atrast solītos miljonus, ko ar budžeta grozījumiem gaida gan lauksaimniecībā, gan citās sfērās. Arī valsts parāds sasniedzis neatkarības gados vēl nebijušu lielumu –– 67,5 miljonus latu.
Šķiet, „Jaunā laika” pirmsvēlēšanu solījumu atrast garām Valsts kasei plūstošos 400 miljonu latu gadā nu jau jāuztver kā neveiksmīga anekdote, nodokļu nemaksātāju un kontrabandas apkarošana šai valdībai nav pa zobam. Pietrūkst vai nu spēka vai zināšanu, bet varbūt valdībai tas nemaz nav izdevīgi. Arī brīnumu sološās reformas lēnām kļūst par iepriekšējo valdību darba tupinājumu. Ilūzija par ātriem un atšķirīgiem jaunajiem laikiem pamazām izšķīst kā ziepju burbulis.
Kamēr politiķi cīnās par naudu un amatiem, laukā viss zied un zaļo, atgādinot, ka patiesā vērtība meklējama citur.
