Kaut vēlāk nekā citus gadus, Latvijā sācies pavasaris. Ar ziedošām narcisēm, plaukstošām koku lapām un pārsteigumiem — dažreiz gan iepriekš paredzamiem — politiskajā un sociālajā dzīvē.
Kaut vēlāk nekā citus gadus, Latvijā sācies pavasaris. Ar ziedošām narcisēm, plaukstošām koku lapām un pārsteigumiem — dažreiz gan iepriekš paredzamiem — politiskajā un sociālajā dzīvē.
Zīmīgu jubileju aizvadītajā nedēļā varēja svinēt Einara Repšes vadītais Ministru kabinets — apritēja pusgads, kopš jaunizveidotā valdība ķērās pie darba. Šajā laikā pārmaiņas jūtamas ne vienā vien jomā, “galvas ripojušas” vairākiem ierēdņiem. Vai uz labu? To redzēsim vēlāk. Pagaidām tauta šai valdībai uzticas, par to liecina sociālo aptauju dati. Repšes “Jaunais laiks” joprojām ieņem stabilu pirmo vietu, un, ja vēlēšanas būtu tagad, valdību, visticamāk, veidotu tās pašas partijas. Pats Ministru prezidents no šādām prognozēm gan atturas, par pusgadā paveikto pat ar žurnālistiem atsacījās runāt, jo nekas īpašs neesot izdarīts.
Var jau būt, ka Repšes kungs gluži vienkārši mācās no kļūdām un nolēmis no publiskiem solījumiem izvairīties. Jo iepriekš solītais nepiepildās! Apstiprinot 2003. gada valsts budžetu, premjers solīja papildu finansējumu vairākām nozarēm, apņemoties piešķirt naudu pēc budžeta grozījumu izskatīšanas. Nu valdības ārkārtas sēdē Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi atbalstīti. Un ir skaidrs, ka solījumus izpildīt nebūs iespējams — papildus ir cerība iekasēt tikai 31,9 miljonus latu, nevis vairākus simtus miljonu, kā prognozēja gada sākumā. Turklāt arī šie miljoni ir tikai prognoze, nevis jau reāla nauda.
Acīmredzot solīto miljonu pilnībā nebūs ne medicīnai, ne izglītībai, ne pašvaldībām. Arī zemnieki no solītajiem septiņiem miljoniem latu saņems uz pusi mazāk. Nebūšot arī 6,5 miljonu latu pensiju palielināšanai. Premjers gan bija pārliecināts, ka līdzekļus tam var rast. “Naudu var atrast, esmu pārliecināts, ka tā kaut kur mētājas un tiek izšķērdēta,” viņš sacīja, piebilstot, ka tieši tādēļ jādomā par budžeta līdzekļu racionālāku izmantošanu.
Kurš vainojams pie tā, ka naudas ir krietni mazāk, nekā plānots? Ministru prezidents teic, ka sliktā nodokļu iekasēšana, tādēļ nodokļu nemaksātājiem piesakāms karš. Par to runā jau visu pusgadu, bet jēgas maz — nodokļi tik un tā iet valsts kasei secen, un naudas joprojām nepietiek. Kādēļ tad solīja? Uz to premjers vienkārši atbild: “Nu kā lai nesola?”. Tiešām, kā lai nesola, ja var pasolīt! Gan jau vēlāk manīs, vai solījumu varēs pildīt!
Ar nodokļu iekasēšanu un solījumiem mums iet kā pa celmiem, bet ilgi tā turpināt nevarēs. Iestājoties Eiropas Savienībā, nodokļu jomai jābūt sakārtotai, un tam atlicis vairs tikai gads. Tāpat tikai gads līdz brīdim, kad Latvijas vārds būs lasāms NATO dalībvalstu sarakstā. Šajā ziņā ļoti nozīmīgs ir 8. maijā pieņemtais ASV Senāta lēmums atbalstīt septiņu jaunu valstu, arī Latvijas, uzņemšanu NATO. Līdz ar to mums ceļā uz NATO vairs nav ārējo šķēršļu, nu viss atkarīgs no pašas kandidātvalsts.
No pašiem atkarīgs arī, vai būsim Eiropas Savienībā. Par to rudenī lemsim tautas referendumā. Pārfrāzējot kāda nu jau izbijuša politiķa vārdus, gribas teikt: “Kā lemsim, tā būs!”. Aptaujas liecina, ka “par” ES balsot gatavi 56,6 procenti pilsoņu, teorētiski tas ir pietiekami, lai Latvija iestātos ES. Tomēr līdz referendumam vēl ilgs laiks, un šie 56 procenti var pārdomāt. Lai tā nenotiktu un eirooptimistu skaitu palielinātu, Latvijā rīko informatīvo kampaņu. Tajā cilvēkiem stāsta par Eiropas Savienību, dala krāsainus bukletus, atbild uz neskaidriem jautājumiem. Vārdu sakot, dara visu, lai tikai pārliecinātu, cik labi būs Eiropas Savienībā.
Atbalstu ES izteikuši arī Latvijas katoļu baznīcas pārstāvji. Viņi sola par to aģitēt arī ikgadējos baznīcas svētkos Aglonā, kur tradicionāli pulcējas ap simt tūkstošu ticīgo. Varu galvot, ka ES pieminēšana no kanceles būs lieliskākā reklāma, daudzkārt labāka par necilo eirobusiņu, kurš izvadā aģitācijas lapeles Latvijas pagastos un pilsētās.
Nepatīkamu vēsti aizvadītajā nedēļā saņēmām no “Latvenergo”. Valsts akciju sabiedrības prezidents Kārlis Miķelsons paziņoja, ka uzņēmums gatavo elektroenerģijas tarifu palielinājumu. Plānots, ka no nākamā gada elektrība maksās par piecpadsmit procentiem vairāk. Pamatojums — tarifs nav palielināts jau piecus gadus, papildu nauda nepieciešama uzņēmuma attīstībai.
Mani kā elektrības patērētāju šāda perspektīva nebūt neiepriecina. “Latvenergo” nemaz nav tik nabaga, lai gaustos par līdzekļu trūkumu. Pēdējos gados tā strādājusi ar lielu peļņu, arī par attīstību, šķiet, nevajadzētu žēloties. Piemēram, Pļaviņu HES nemitīgi remontē un modernizē — tātad līdzekļi ir. Turklāt pavisam nesen “Latvenergo” valde uzņēmuma vadībai pārmeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, izdodot vairākus desmitus tūkstošu latu vērtus nevajadzīgi krāšņus gada pārskatus un tērējot naudu citām nevajadzīgām lietām. Sašķobījās pat Kārļa Miķelsona amata krēsls, bet galu galā Miķelsons, kuram viena mēnešalga ir tik liela, cik vairums nesaņem pat gadā, palika savā amatā. Pārmetumi par dārgajiem pārskatiem noklusa, un nu jau no “Latvenergo” nāk pavisam citas vēsmas — tarifu palielināšana. Dārgāka elektrība nozīmē arī citu produktu un pakalpojumu neizbēgamu sadārdzināšanos.
Tikmēr kārtējais kukuļņemšanas skandāls — par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes viens no priekšniekiem Zigvards Lukjanovičs un divi ierindas muitnieki. Viņi no kāda uzņēmēja prasījuši kukuli par aprēķinātā nodokļu parāda samazināšanu.
Mati ceļas stāvus, iedomājoties vien — visur kukuļņēmēji: policisti, advokāti, prokurori, muitnieki… Vai ik dienu uzzinām jaunus likumpārkāpēju uzvārdus. Bet cik vēl tādu, kuri ņem un “neiekrīt”! Ne jau par pliku aldziņu uzceltas mājas ezeru krastos. Tāda Mārupē ir arī aizturētajam Lukjanovičam, kurš gan apgalvo, ka būve tapusi, pārdodot sievas un sievasmātes nekustamos īpašumus.
Par laimi, nekādi politiski notikumi nespēja aizkavēt retas dabas parādības novērošanu Latvijā. Pagājušajā trešdienā Sauli aizsedza tai tuvākā planēta Merkurs, izraisot nelielu Saules aptumsumu. Māņticīgie viduslaiku ļaudis šādas parādības, ko tolaik izskaidrot nespēja, uztvēra kā lielu, zīmīgu notikumu vēstnesi. Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē visam ir racionāls izskaidrojums, tomēr gribētos, lai šis Saules aptumsums būtu vēstnesis kam labam, gaišam un priecīgam!
