Saeima pēc ilgām un emocionālām debatēm pieņēma šī gada valsts budžetu – pretrunīgu un, pēc vairāku ekspertu domām, nekvalitatīvu.
Saeima pēc ilgām un emocionālām debatēm pieņēma šī gada valsts budžetu – pretrunīgu un, pēc vairāku ekspertu domām, nekvalitatīvu.
Tajā nav ne vēsts no Repšes solītajiem 400 miljoniem latu –– priekšvēlēšanu laikā šo summu “Jaunais laiks” cerēja iepludināt Valsts kasē. Šis solījums, tāpat kā lielākā daļa citu, izrādījies tautas mānīšana. Neizpildītu darbu vietā radušies jauni solījumi, kuri arī var izrādīties tikai māņi.
Pagājušo piektdien Saeima, neiztiekot bez personīgiem apvainojumiem, līdz vēlai naktij izskatīja 304 budžeta izmaiņu priekšlikumus. 204 no tiem bija iesniegušas opozīcijas partijas. Kopumā ierosinājumi valsts budžeta izdevumus palielinātu par vairāk nekā 86 miljoniem latu.
Repšes valdība izmantoja mirkli, kamēr to atbalsta Saeimas vairākums, un vienu pēc otra izbalsoja opozīcijas sagatavotos budžeta grozījumu priekšlikumus. Valdošās koalīcijas atbalstu guva vien Tautas partijas priekšlikums 6000 latu piešķirt Latvijas Paralimpiskajai komitejai sporta inventāra iegādei invalīdiem.
Nauda nav paredzēta daudzām lietām, kuras veiksmīgi sāktas, bet nu paliks pusratā. Vismazāk naudas ticis izglītībai un kultūrai, sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei, par laukiem un pašvaldību vajadzībām nemaz nerunājot. Diezin vai “Jaunā laikā” ministri varēs doties izbraukumos pie tautas uz laukiem, nebaidoties laba vēlējumu vietā saņemt pārmetumus.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka “Jaunā laika” valdības ministri viens pēc otra strauji zaudē popularitāti. Tautas nemīluļu saraksta galvgalī nokļuvis veselības ministrs Āris Auders, viņam seko premjera biedrs Ainārs Šlesers un tūlīt pēc tam arī pats premjers.
Daudzas valsts budžeta ieņēmumu prognozes, pēc ekspertu domām, noteiktas nepamatoti zemas. Iespējams, tāpēc, lai vēlāk varētu lielīties, ka teju no zila gaisa izdevies ieņemt miljoniem latu tukšās valsts kases piepildīšanai.
Neizdarītā un tukšu solījumu dēļ “Jaunais laiks” saņēmis daudz pārmetumu masu saziņas līdzekļos. Acīmredzot tāpēc viņš nolēmis sākt cīņu ar presi, kura, Repšes vārdiem sakot, cenšoties ar “brutāliem mēģinājumiem nomelnot ar valdību saistītus cilvēkus. Kāds korespondents uzraksta pusmuļķības vai muļķības un traucē normālu valdības darbu”.
Daži mediju eksperti šajos izteikumos saskata preses cenzūras draudus, citi – premjera nespēju tikt galā ar savām un valdības problēmām. „Politiķis runāt ar sabiedrību regulāri var tikai caur medijiem, bet, ja viņš negrib to darīt vai nespēj atrast īsto toni, tad tā ir politiķa, nevis preses problēma,” uzskata Latvijas Universitātes profesors Ābrams Kleckins.
Masu saziņas līdzekļu uzdevums ir uzmanīgi vērot valdošo politiķu darbu un meklēt viņu kļūdas, gadījumus, kad personīgās intereses kļūst par prioritātēm. Ne velti medijus dēvē par ceturto varu, ar kuru demokrātiskā sabiedrībā nākas rēķināties. Ja Repšes labāku laiku solījumi kaut daļēji piepildītos, kritisku publikāciju būtu mazāk.
Tomēr pagaidām esam piedzīvojuši vien vairākus skandālus, muļļāšanos ar valsts budžetu un nepamatoti lielu ministru algu pielikumu.
Nule algas palielinātas arī Saeimas deputātiem – par 11,1 procentu. No līdzšinējiem 576 latiem alga palielināsies līdz 640 latiem. Pieaugs arī daudzas piemaksas un kompensācijas, piemēram, par dzīvokļa īri, sabiedriskā transporta izmantošanu. Palielināsies arī reprezentācijas vajadzībām paredzētā nauda, kas varētu sasniegt pat 70 latu mēnesī – par desmit latiem vairāk nekā vidēji izdzīvošanai saņem pensionārs.
Arī deputāta algas aprēķināšanas kārtība izdomāta visai viltīgi. Saeimas Kārtības rullis nosaka – deputāta alga ir 3,2 reizes lielāka par Centrālās statistikas pārvaldes minēto sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu – 200 latu mēnesī. Šādu algu saņem tikai daļa sabiedrības. Ja viens saņem 1000 latu un otrs 200, matemātiski rēķinot, vidējā alga iznāk 600 latu mēnesī. Tādējādi vidējais rādītājs steigsies uz augšu kā pavasara saulītē tikko uzdīdzis asns.
Visu nedēļu nerima kaislības ap veselības ministra Āra Audera un no amata atstādinātā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktora Valda Zatlera savstarpējo konfliktu. Tajā iejaukti arī pacienti, kuriem izmantotas it kā nekvalitatīvas protēzes, kuras laika gaitā sākšot rūsēt.
Līdz šim izmantoto protēžu kvalitātes ekspertīzi veikusi tikai firma, kuras produkcija augstās cenas dēļ nav izmantota. Tādējādi šī ekspertīze nav uzskatāma par objektīvu.
Auders, kurš Zatleru apvaino teju visos pasaules grēkos, pats nav bez vainas. Arī viņš operācijās lietoja tos pašus implantantus it nemaz neiebilstot. Tikai nokļuvis augstā amatā un iesaistīts skandālā par naudas prasīšanu no pacientiem, par kuru ārstēšanu jau samaksājusi slimokase, viņš ķēries pie Zatlera lietas.
Veids, kādā Auders izrīkojies ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru, vairāk atgādina nevis rūpes par pacientu veselību, bet gan personīgu atriebību.
Valdošā koalīcija vienojusies arī par kādu visai nesaprotamu soli, kurš pagaidām ir pretrunā ar Satversmi. Atbalstu guvis ierosinājums Valsts prezidenta vēlēšanas pārcelt jau uz 12. martu. Īstenībā tām būtu jānotiek šī gada jūnijā.
Nav īsti saprotama šāda steiga, jo Vairas Vīķes–Freibergas reitingi nemainīgi ir augsti. Maz ticams, ka tie varētu mainīties. Pati prezidente uzsvērusi, ka viņas ievēlēšana amatā nākamajiem četriem gadiem ir Saeimas kompetencē. Iespējams, jūnijā, kad vajadzētu notikt prezidenta vēlēšanām, mūs sagaida kādi citi, daudz svarīgāki notikumi, par kuriem pagaidām zina vien Dievs un valdošā koalīcija.
