Salam un sniegam mijoties ar lietu un atkusni, aizvadīts 2003. gada pirmais mēnesis, 1. februārī pēc Austrumu kalendāra sagaidīts arī Melnās kazas gads.
Salam un sniegam mijoties ar lietu un atkusni, aizvadīts 2003. gada pirmais mēnesis, 1. februārī pēc Austrumu kalendāra sagaidīts arī Melnās kazas gads. Diemžēl sniega baltums nav spējis noslēpt nesmukumus, kas kā netīra dubļu lāma plešas arvien lielāki. Turklāt tiem aizvadītajā nedēļā bija īpašs — naudas — aromāts. Bet tas spēj sagrozīt prātu pat godīgākajiem un gudrākajiem ļaudīm.
Ar veselības ministru partijas “Jaunais laiks” biedru Āri Auderu saistītais skandāls aizvadītajā ceturtdienā sasniedza kulmināciju. Saeimā opozīcijā esošā Tautas partija pieprasīja ministra demisiju. Par to runāja arī citi opozicionāri un pat vairāki valdošās koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienībā. Šķita, ka Auderam būs jāaiziet un mums būs jauns īslaicīguma rekords ministra amatā. Bet nekā — politiskās ambīcijas ņēma virsroku pār morāles principiem.
Premjers Einars Repše atzina, ka veselības ministrs guvis mācību un labosies. Saeima ar 55 balsīm parūpējās, lai finansu afērās iesaistītais ministrs arī turpmāk vadītu Veselības ministriju. Demokrātiskā valstīs ministrs pats atkāptos no amata, bet Latvijā viņu neatstādina pat tie, kam dota šāda iespēja. Ar ceturtdienas balsojumu deputāti uzskatāmi pierādīja to, ko tauta jau nojauta, taču negribēja atzīt — jaunie laiki Latvijā sākušies vienīgi to solītājiem. Pirms vēlēšanām deklarētais godīgums un augstie morāles un ētikas kritēriji acīmredzot blefs vien bija.
Atviegloti uzelpot Āris Auders tomēr vēl nevar. Viņa bijusī paciente Maija Vilciņa gatavojas ministru sūdzēt tiesā. Cerams, paciente savu nodomu nemainīs un pierādīs, ka ministri nebūt nav neaizskaramas personas, par kādām sevi iedomājas.
Manuprāt, tiesā vajadzētu sūdzēt visu valdību, kura ārkārtas sēdē vieglu roku “nogrieza” papildus finansējumu pašvaldībām. Ardievu, skolu renovācijas projekti, jaunas sporta halles un slimnīcas! Naudas nepietiks pat iesāktu projektu pabeigšanai, jo no nepieciešamajiem 14,7 miljoniem latu investīcijas pašvaldībām samazinātas līdz nepilniem 4 miljoniem. Nez ko teiktu paši ministri, ja negaidīti atņemtu lielāko daļu ministriju finansējuma? Taču ministri par to neuztraucas, viņiem nabadzība nedraud. Gluži pretēji — ministriem naudas ir vairāk, jo jāsāk saņemt jaunās, trīskārt palielinātās darba algas.
Neapmierināti ar finansējuma samazināšanu pie Ministru kabineta piketu rīkoja kuldīdznieki. Tik radikāli rīkoties piespieda valdības lēmums, liedzot jaunas slimnīcas un sporta halles būvniecības pabeigšanu. Uz pārrunām ar piketētājiem drosmīgi devās Ministru prezidents Einars Repše, atzīstot, ka valdības lēmums bijis pārsteidzīgs un jautājums vēlreiz jāpārskata. Premjers ieteica tikmēr celtniecības objektus iekonservēt, līdz radīsies līdzekļi to pabeigšanai.
Līdzīgu “iesaldēto” objektu liktenis gan liecina, ka līdzekļus “atrod” ļoti retos gadījumos. Aizkraukles rajona Valles pagastā pabeigšanu ilgus gadus gaida iekonservētais sporta angārs, Aizkraukles centrā — vidusskolas ēka. Maz ticams, ka objektus jelkad nodos ekspluatācijā, tie pamazām pārvēršas drupās. Bet reiz kāds ministrs solīja, ka nauda būs…
Saistībā ar naudu atkal skaļāk dzirdams Andra Šķēles vārds. Kopš viņš aizgājis no Tautas partijas vadītāja amata un pametis Saeimu, vārdu “Šķēle” pieminam dzirdējām reti. Nu Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece to atkal cēlusi gaismā, lūdzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izvērtēt Šķēles 29 miljonus dolāru vērtā vekseļa iegūšanas likumību. Sabiedrības lielākā daļa jau sen šaubās, vai ar tulpju audzēšanu var nopelnīt miljonus, beidzot to sākušas apšaubīt arī amatpersonas.
Atklātībā nācis interesants fakts: ar “Latvenergo” valdes locekļiem noslēgti darba līgumi, kuros atlaišanas gadījumā paredzētas milzu kompensācijas. 2002. gada 13. novembrī, laikā, kad jau strādāja Repšes vadītā valdība, parakstītie līgumi paredz, ka ikviens no darba atbrīvotais saņem vismaz 80 tūkstošu latu lielu kompensāciju. “Latvenergo” jauno padomi šādi līgumi neapmierina, tā pieprasa nosacījumus mainīt. “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons atbild: “Esmu gatavs diskutēt”, vienlaikus paziņojot, ka būtu jāpaaugstina elektroenerģijas tarifi, kas nav mainīti vairākus gadus.
Rīkojas gluži kā privātā bodītē ar savu personīgo mantu, nevis valsts uzņēmumā, kuram peļņu gādājam mēs visi, lietojot elektrību. Turklāt nav īsti skaidrs, kādēļ jāpaaugstina elektroenerģijas cena. Vai tikai tādēļ, ka tā ilgi nav mainīta? Šķiet, ka uzņēmuma attīstībai tas nebūtu vitāli nepieciešams, “Latvenergo” strādā ar miljoniem latu lielu peļņu. Naudas pietiek pat nevajadzīgi dārgu gada pārskatu izdošanai — pērnā gada pārskats “Latvenergo” izmaksājis 20 tūkstošu latu un rotāts krāšņām fotogrāfijām, kam ar elektroenerģijas ražošanu nav nekāda sakara.
Pārsteigumu aizvadītajā nedēļā piedzīvojis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš Matīsa cietumā devās pārbaudīt ieslodzīto pusaudžu dzīves apstākļus, bet kļuva liecinieks tam, kā savā starpā sazinās dažādās kamerās ievietotie. Auklā iesietā vēstulē cietumnieki sargu acu priekšā viens otram sūta ziņas, šoreiz par iespējām iegādāties narkotikas. Tas gan nav nekas neparasts, un vēstuļu sūtīšana tāds sīkums vien ir.
Latvijas simtgadīgie cietumi atgādina skudru pūzni — eju ejām sacaurumoti tā, ka brīvi var pārvietoties ne tikai uz blakus kamerām, bet pat uz citiem stāviem. Cīņa ar starpkameru ceļotājiem ir veltīga — tiklīdz vienu eju aizmūrē, vietā rodas divas citas. Bez vainas nav arī paši cietumsargi, jo gan jau ar viņu ziņu kamerās nonāk mobilie tālruņi un narkotikas. Vienīgā iespēja situāciju uzlabot — būvēt jaunus, modernus cietumus. Taču tam, kā jau pie mums ierasts, nekad nepietiek naudas.
Sestdien visa Latvija sekoja līdzi starptautiskā konkursa “Eirovīzija 2003” nacionālās atlases finālam. Tajā par iespēju pārstāvēt Latviju cīnījās 15 grupu un dziedātāju. Eirovīzija vizēs tepat Rīgā. Saskaņā ar skatītāju balsojumu Latviju tajā pārstāvēs Jana Kei, Mārtiņš Freimanis un Lauris Reiniks ar dziesmu “Hallo from Mars”. To, vai mūsu izvēle bijusi pareiza, uzzināsim 24. maijā. Ja vien neradīsies negaidīti šķēršļi, par kādiem ziņo Lielbritānijas ziņu portāls Ananova, norādot uz Rīgas domes finansiālajām problēmām. Rīgas domnieki gan apgalvo, ka tā nenotiks, jo konkursa rīkošanai paredzētie 670 tūkstošu latu jau ir un nekur nezudīšot. Cerams, tā arī būs.
