Ar sniegputeni un negaidīti spēcīgu salu sācies jaunais 2003. gads. 1. janvāris sāk ne tikai jaunu gadu, bet arī virkni izmaiņu likumdošanā, kas ietekmēs sabiedrisko, ekonomisko un politisko dzīvi.
Ar sniegputeni un negaidīti spēcīgu salu sācies jaunais 2003. gads.
1. janvāris sāk ne tikai jaunu gadu, bet arī virkni izmaiņu likumdošanā, kas ietekmēs sabiedrisko, ekonomisko un politisko dzīvi. Vai uz labu? To rādīs laiks.
Kad svinīgi un līksmi sagaidīts Jaunais gads, aizvadītas brīvdienas, kuru šoreiz bija vairāk nekā citos svētkos, labas, kaut arī nelielas pārmaiņas gaidāmas tūkstošiem strādājošo. No 1. janvāra valdība minimālo darba algu palielinājusi no sešdesmit līdz septiņdesmit latiem. Iepriekšējais minimālās algas palielinājums bija 2001. gada vidū, kad tā no piecdesmit latiem pieauga līdz sešdesmit. Pa šo laiku dzīves dārdzība palielinājusies, un katrs algas pielikums strādājošajiem ir būtisks. Ar desmit latiem, no kuriem vēl jāmaksā nodokļi, dzīves līmeni gan diezko neuzlabot. Diezin vai tas būtiski uzlabosies arī bērniem, par kuriem nu noteikts sešus latus liels pabalsts līdzšinējo četru un piecu (atkarībā no dzimšanas gada) vietā. Tomēr pat daži lati vairāk ir labāk nekā tikai tukši solījumi, kādus valdība bārsta, vēlēšanas gaidot.
Šie lati nozīmīgi jo vairāk tādēļ, ka līdztekus spēkā stājās vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā. Tās skar sociāli jutīgas nozares, jo deviņus procentus liels pievienotās vērtības nodoklis piemērots precēm un pakalpojumiem, kuriem PVN vispār nebija. Turpmāk vairāk maksāsim par zīdaiņu produktiem, veterinārajiem pakalpojumiem, ūdensapgādi un kanalizāciju, preses izdevumu piegādi un citiem pakalpojumiem. Gribēja nodokli arī siltumapgādes pakalpojumiem, tomēr sabiedrības protestu ietekmē to atlika līdz citam gadam.
Palielinot minimālo algu par desmit latiem, Saeimas deputāti paši sev atalgojumu paaugstinājuši par vairāk nekā pussimtu. Salīdzinot ar 7. Saeimas deputātiem, tagadējie tautas kalpi ik mēnesi saņems apmēram par sešdesmit septiņdesmit latiem vairāk — tātad par vienu minimālo algu. Pieaudzis arī dažādām kompensācijām atvēlēto līdzekļu apjoms. Piemēram, par dzīvokļa īrēšanu Saeimas deputāts var saņemt pat divsimt latu lielu kompensāciju. Tas nekas, ka miteklis “īrēts” no paša sievas. Vairāki desmiti latu viņam pienākas arī par rakstāmo un kancelejas saspraužu iegādi. Laikam raksta ar “Parker” firmas pildspalvām un lieto zeltītas saspraudes…
Vai Repšes deklarētais taupības režīms uz deputātiem neattiecas? Jostas šogad jāsavelk daudzās jomās, vien Saeima apņēmusies tērēt vairāk un to jau sekmīgi dara.
Ja kādam jaunās valdības pieprasītā līdzekļu taupīšana nepatīk, viņš var mācīties taupīt pats savējos, jo visticamāk būs jāaiziet no darba. No 1. janvāra ikviens ierēdnis Latvijā dzīvo bažās par savu vietu, jo spēkā stājušies grozījumi Valsts civildienesta likumā. Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi Valsts civildienesta pārvaldi nodod tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Tādējādi premjers personīgi varēs ātri un vienkārši atbrīvot no darba uzticību zaudējušu ierēdni. It kā viss pareizi: ierēdnis nemāk vai negrib strādāt, ir neuzticams — viņam jāaiziet! Taču nav skaidrs, kāds ir šo īpašību indikators? Nav garantijas, ka Latvijā nesāksies “raganu medības”, kuru rezultātā no darba būs jāaiziet nevis negodīgiem ierēdņiem, bet tieši tiem, kuri uzticību “zaudējuši”, negodīgos atmaskot mēģinādami.
Diezin vai uz labu ir vēl kādi likuma grozījumi, kuri arī stājās spēkā 1. janvārī. Grozījumi Ieroču aprites likumā paredz, ka gāzes ieročiem vairs nevajag atļaujas un licences. Tātad jebkurš astoņpadsmitgadīgs jaunietis brīvi var iegādāties gāzes ieroci. Nav svarīgi, vai viņš ir tiesāts, narkomāns vai psihiski nelīdzsvarota persona. Iepriekš to pārbaudīja, Valsts policijā izsniedzot ieroča atļauju. Nu noteikumu, kuri reglamentē gāzes ieroču pārdošanu, nav. To var nopirkt katrs, arī pārāk dārgs šāds ierocis nav — ap piecdesmit latu (protams, ir arī modeļi par vairākiem simtiem). Toties pēc formas gāzes ieroči neatšķiras no īstajiem kaujas šaujamajiem. Gan jau būs elementi ar kriminālām nosliecēm, kuri šo līdzību izmantos.
Gāzes ieroči var radīt arī nopietnus veselības traucējumus, pat padarīt cilvēku par invalīdu. Ne mazums dzirdēts par iespējām gāzes ieroci pārbūvēt, piemērojot to šaujampatronām. Manuprāt, šie grozījumi ir pāragri un sasteigti, Latvijas sabiedrība tiem vēl nav gatava.
Ražīgs šis gads būs tiesu sistēmā strādājošajiem. Izmaiņas Civilprocesa likumā tiesām garantēs saspringtāku darbu, taču lietas vismaz virzīsies uz priekšu. Tās varēs izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes. Līdz šim daudzas lietas tiesās iestrēga, atbildētājam no sēdēm izvairoties.
Šādi grozījumi bija nepieciešami jau sen, jo tiesas bieži vien ir pārslogotas tieši mūžam neizskatāmo lietu dēļ, jo atbildētājs uz sēdēm neierodas. Pašam gadumijā kā lieciniekam divreiz nācās doties uz tiesas sēdi lietā par policijas un “Staburaga” kopīgi rīkotā nakts reidā atklātu Klintaines pagasta “krutkas” tirgotāju. Abas reizes sēde nenotika, jo atbildētāja neieradās. Zaudēts vairāku cilvēku laiks, kavēts darbs, bet jēgas nekādas.
Valdībai vajadzētu padomāt arī par stingrākiem ugunsdrošības noteikumiem un to kontrolēšanas mehānismu. Tieši šajā jomā jaunais gads sākās traģiski. Vecgada vakarā kādā dzīvoklī Kuldīgā izcēlās ugunsgrēks, gāja bojā trīs bērni. Ļoti bieži ugunsgrēka cēlonis ir bojātas apkures ierīces. To dēļ gadumijā bijuši vairāki ugunsgrēki arī Aizkraukles rajonā. Par krāšņu un plīšu ugunsdrošību atbild paši saimnieki, tomēr to kontrole ir ugunsdzēsēju pārziņā. Diemžēl bieži vien tā ir tikai formalitāte, jo iedzīvotājiem šķiet, ka viss kārtībā, bet inspektoriem vajadzīgs vien paraksts atskaites lapā.
Īpaši aktuāla apkures iekārtu drošība ir patlaban, kad sals kniebj līdz mīnus trīsdesmit grādiem. Šādas ziemas Latvijā sen nav bijis. Sala dēļ pat pagarinātas skolēnu brīvdienas. Pēdējoreiz tā notika pirms piecpadsmit gadiem. Tikai toreiz nedzirdēja par nosalušajiem, bet šoziem tādu Latvijā jau vairāki desmiti. Kāds vīrietis atrasts Rīgas trolejbusu pieturā, kur nokritis pēc epilepsijas lēkmes un salā nogulējis visu nakti. Neticu, ka guļošajam garām negāja cilvēki un viņu neredzēja. Mūsu vienaldzība ir tik liela, ka tās dēļ mirst līdzcilvēki.
Par salu un sniegu šķendējas arī ceļu kopēji. Jaunā gada pirmajās dienās sniega dēļ kavējās vairāki autobusu reisi. Arī Aizkraukles rajona nomaļākās vietās pasažieri autobusu nesagaidīja. Tas netika cauri sniega kalniem Zilkalnē, aizbrauca tikai līdz Sunākstei. Brīvdienās radio bieži stāstīja, pa kuriem ceļiem apgrūtināta braukšana. Aizkraukles rajona vārdu minēja vienmēr.
Sals reiz beigsies, arī sniegs un ziema. Nāks pavasaris. Sirdī mēs to varam radīt arī ziemas salā.
