Ar katru dienu sarūk Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taču gājiens pretī svētkiem ne visiem ir miera pārpilns.
Ar katru dienu sarūk Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taču gājiens pretī svētkiem ne visiem ir miera pārpilns.
Ir sakāmvārds: kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tā droši vien jūtas premjers Repše, veidojot nākamā gada budžetu. Kam dot? Kam atņemt? Kam samazināt?
Ja visas ministrijas atbilstoši valdības prasībām samazinātu izdevumus par 1,7%, vienalga nākamā gada budžeta deficīts nebūtu mazāks par 3% no iekšzemes kopprodukta — maksimālās starptautiski noteiktās robežas. Pagaidām jaunā budžeta veidošana atgādina aklo vistiņu spēli — kuru nozari aizsietām acīm premjers noķer, to sāk “izģērbt”.
Pagājušajā nedēļā patrāpījās kultūra. Premjers ieteica radikālu risinājumu — nefinansēt nacionālo kinofilmu uzņemšanu. Kad kinoļaudis sacēla brēku, Repše domas mainīja. Varbūt to rosināja arī prezidentes teiktais: “Mūsu valstij, mūsu sabiedrībai kultūras aktivitātes ir ļoti būtiskas, turklāt visdažādākajos veidos, un es būtu patiesi satriekta, ja valdība pieņemtu šādus grozījumus budžetā.”
Izdotos ietaupīt vairākus simtus tūkstošu latu, taču, sajožot tik cieši taupības jostu kultūrai, var nosmacēt tautas dvēseli. Starptautiskajos festivālos gūtās balvas ir ne tikai taustāmi priekšmeti, tā ir arī nacionālās pašapziņas uzvara.
Taupība pati par sevi nav nekas slikts, taču galvenais ir noteikt pareizās prioritātes.
Repšes pazinēji apgalvo, ka premjers no sirds grib mūs darīt laimīgus. Viņa klasesbiedrs — neiroķirurgs Valdis Keris — uzskata: “Repšes formulu, kā šos nodomus realizēt, var saukt dažādi — par utopiju, tehnokrātiju… Laiks rādīs, vai tā būs dzīvotspējīga. Solīts ir daudz kas — gan papildu miljoni budžetam, kuri kritīs kā no gaisa, apkarojot dažādas nebūšanas, gan algu palielināšana policistiem, tiesnešiem, ārstiem un medicīnas māsām, nodokļu samazināšana… Godīgi sakot, es ar savu dzīves pieredzi to šobrīd Latvijā nevaru salikt kopā.” (“Diena”)
Ja Repše spēs pacelt nastu, ko sauc par budžetu, ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, tad viņa laimes teorijai noticēs arī tauta.
Melna aizvadītā nedēļa bija par sapņu pili sauktajai Cesvaines pilij. Šī arhitektūras pērle pratusi pārciest 1905. gadu, Otro pasaules karu, bet bija bezspēcīga cilvēku nolaidības dēļ — ugunsgrēks nodarīja postījumus vairāk nekā 2 miljonus latu apmērā.
Tagad var tikai prātot — viss būtu citādi, ja pils būtu aprīkota ar ugunsdzēsības signalizāciju, ja ugunsdzēsējiem būtu modernāka tehnika, ja ēka būtu apdrošināta. Tas viss saistīts ar naudu. Zaudējumu segšanai naudas vajadzēs krietni vairāk, nekā būtu vajadzējis pils nosargāšanai. Varbūt liktenis ar šo gadījumu gribējis atgādināt, ka ne visās lietās naudas taupīšana ir svarīgākā.
Nu nabaga tautai būs “jāsagrabina” divi miljoni, lai sapņu pils kā Fēniks paceltos no pelniem. Protams, naudu savāks, bet vai cena nav pārāk augsta? Labi būtu, ja šādi varētu mainīt arī cilvēku domāšanu. Citādi sākam jau pierast, ka teātrī uz galvas krīt apmetums, ka Brīvdabas muzejā nodeg Kurzemes sēta, ka uz sabrukšanas robežas ir Valsts mākslas muzejs, ka liesmās izkūp Minhauzena muzejs…
NATO un ES — arī tas pagaidām ir sapnis, kurš diezgan drīz var iegūt pavisam reālus apveidus. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) galvenajā mītnē Briselē 4. decembrī notika Latvijas un NATO pirmā sarunu kārta. Tās mērķis bija pārliecināties par Latvijas gatavību uzņemties NATO noteiktās saistības. Ja visi sarunu raundi ritēs tik raiti, kā pirmais, tad Latvija iestāšanās sarunas NATO varēs noslēgt 2003. gada martā, kā plānots.
12. un 13. decembrī notiks Eiropas Savienības kandidātvalstu pirmsuzņemšanas sarunu slēgšana Kopenhāgenā. Lai cik pozitīvs sarunu vērtējums arī skanētu no valsts amatpersonu mutes, tomēr galvenā problēma, paplašinoties ES, ir nevienādie konkurences apstākļi starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Valdībai krietni vien vajadzēs pūlēties referenduma sagatavošanas posmā, lai spētu tautu pārliecināt, ka Eiropas Savienībā mums jāiekļūst pēc iespējas ātrāk. Referenduma informācijas kampaņai vajadzēs krietnu naudas žūksni.
Sevišķi aktīvi kļuvuši eiro-skeptiķi. Sestdien nodibināta jauna sabiedriskā organizācija “Neatkarība — ārpus Eiropas Savienības”, kuras mērķis būs panākt negatīvu iedzīvotāju balsojumu referendumā par Latvijas iestāšanos ES. Par jauno organizāciju paziņots nacionālradikālās jauniešu organizācijas “Klubs 415” konferencē. Jaunajā organizācijā iesaistījušies lauksaimnieku, skolotāju, represēto biedrību pārstāvji, studenti.
Adventes vainagā izdegusi otrā svece. Diemžēl tās liesmiņa nevar sasildīt visus nosalušos, cilvēkam var palīdzēt tikai otrs cilvēks.
