Pagājušo nedēļu var uzskatīt par finišu ne tikai lauku darbiem, kuri līdz Mārtiņiem jāpaveic.
Pagājušo nedēļu var uzskatīt par finišu ne tikai lauku darbiem, kuri līdz Mārtiņiem jāpaveic. Noslēgumu piedzīvoja arī ilgais un brīžiem apnicīgais jaunās valdības veidošanas maratons.
Uz pirmo sēdi sanāca 8. Saeima, un nule ievēlētie tautas kalpi viens pēc otra kāpa tribīnē, lai zvērētu uzticību Latvijas valstij un tautai, dodot solījumu vairot tās labklājību.
Zvērēja visi. Gan tie, kuri patiesi grib kaut ko darīt tautas labā, gan tie, kuri deputāta krēslā tikuši, savtīgu motīvu vadīti. Zvērēja arī tie, kuri Saeimas namā iekļuvuši, čakli pildot kādu ietekmīgu personu pakalpiņu uzdevumu. Diemžēl iepriekšējo Saeimu pieredze liecina, ka ir deputāti, kuriem pēc kāda laika labie nodomi piemirstas, bet paša maciņš un labklājība kļūst par prioritāti. Kā būs šoreiz, rādīs laiks.
Ņemot vērā, ka 67 deputāti Saeimā ievēlēti pirmo reizi, vajadzēs laiku, lai parlaments varētu sākt normāli strādāt. Diemžēl laika, lai pienācīgi iešūpotos, „jaunizceptajiem” deputātiem nav –– ar skubu jāsāk strādāt, jo iepriekšējā Saeima nav pabeigusi plānot nākamā gada budžetu. Tas būs viens no grūtākajiem darbiem, kuri 8. Saeimai jāpaveic vēl pirms Ziemassvētku brīvdienām. Ja, lemjot par budžetu, nule ievēlētie tautas kalpi gribēs pateikties naudasmaisiem, kuri viņus šoruden balstījuši, gaidāmas lielas nesaskaņas, kas var izjaukt šķietami stabilo līdzsvaru starp pozīcijas un opozīcijas partijām.
Interesanti, ka Saeimas spīkera āmuriņš nonācis trauslajās sievietes rokās, kuras reiz gan rādījušas, kā pareizi jāvingro, gan šķirstījušas grāmatvedības dokumentus. Svarīgākais, ka Saeimas deputātus uzmanīs tas pats Ingrīdas Ūdres godīgo acu skatiens, kurš vēlētājus mudināja balsot par Zaļo un zemnieku savienību. Cerams, zālē patiesi valdīs darba atmosfēra, nevis neauglīgas pļāpas, snauduļošana un citas blakuslietas.
Šī Saeima noteikti ierakstāma Latvijas rekordu grāmatā. Rekordtempā, tikai divas dienas pēc deputātu mandātu apstiprināšanas, parlamenta vairākums izteica uzticību “Jaunā laika” līdera Einara Repšes veidotajai valdībai. Acis nepamirkšķinot, parlamentārieši „nopirka kaķi maisā” –– Einara Repšes valdību apstiprināja, nezinot divu ministru portfeļu potenciālos īpašniekus. Tā arī līdz šim vēl nav zināms, kurš rūpēsies par sabiedrības integrāciju un tautas labklājību. Kādu laiku šos pienākumus sola veikt pats bijušais Latvijas Bankas prezidents.
Jaunā valdība, pat lāga nesākusi strādāt, jau iesaistīta kādā ne visai patīkamā skandālā. Jaunais ekonomikas ministrs Juris Lujāns izrādījies aktīvs dalībnieks reliģiskajā sektā “Prieka vēsts”, kas ne reizi vien nonākusi tiesībsargājošo dienestu uzmanības lokā.
Kā liecina neoficiāla informācija, Lujānam viceprezidenta krēsls Hipotēku un zemes bankā bija jāatstāj tāpēc, ka viņš savu amatu sācis izmantot sektas interesēs.
Savlaik Lujāns teicis, ka biznesā skats vispirms jāvērš uz Dievu, bet galvenais uzdevums ir evaņģelizēt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Viņš uzsvēris, ka desmitās tiesas maksāšanai ir liela nozīme. Arī citi Latvijas Pirmās partijas atbalstītāji, piemēram, “Jaunā paaudze”, aktīvi sludina desmitās tiesas maksāšanu. Šīs sektas saietos priekšvēlēšanu laikā bieži redzēts gan Ainārs Šlesers, kuram ticis Ministru prezidenta biedra amats, gan tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Cerams, valsts ekonomiskā uzplaukuma labad nepiedzīvosim ko līdzīgu viduslaikiem, kad baznīca prasīja desmito tiesu, vai mežonīgam rituālam, kurā par katru cenu jāupurē.
To, vai Repšes solītie jaunie laiki balstīti uz totālu atklātību vai arī uz desmitās tiesas ieviešanu piespiedu kārtā visiem, piedzīvosim drīz. Ministru kabineta sēdes, kurās var piedalīties ikviens interesents, gan ir tikai tāda izrādīšanās, jo lēmumu pieņemšana bieži notiek pavisam citā vietā un laikā, bet sēde ir tikai skaists šovs.
Einara Repšes valdība izpelnījusies īsa mūža prognozi, lai gan ne pirmo reizi valdības veidošanā piedalās četri politiskie spēki. Iespējams, spēcīgā opozīcija patiesi varētu kavēt jaunās valdības darbu. Valdošā koalīcija nav bijusi vienota jau pašā sākumā –– balsojot par Saeimas priekšsēdētāju, no 55 plānotajām balsīm izdevās iegūt tikai 52. Pietika, protams. Taču vienlaikus kļuva skaidrs, ka no šķietami korektās partijiskās „frizūras” jau pašā sākumā vairākas cirtas nepaklausīgi lien katra uz savu pusi. Strīds starp mācītāju partiju un zaļajiem zemniekiem tikai uz laiku piegludināts.
Einars Repše radījis vairākus jaunus ministru posteņus. Var saprast, ar ko nodarbosies īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās, taču visai neskaidrs priekšstats ir par to, ko darīs Ministru prezidenta biedrs (šis amats uzticēts Aināram Šleseram –– aut.). Tāpat mīklaini amati ir sabiedrības integrācijas ministrs un īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās. Pēdējais gan varētu rūpēties par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ķildīgo vīru un sievu samierināšanu.
Būtībā nekas jauns nav izdomāts, vien sīkāk sadalīti Labklājības ministrijas pienākumi. Kādam bija vajadzīgs amats, sekretāre un dienesta automašīna.
Tautas partiju pārstāvošie politiķi un ierēdņi steigšus pamet savus posteņus, kā to parasti dara žurkas, bēgot no grimstoša kuģa. Iespējams, tas ir labi plānotas izrādes sākums, kurā pašreizējam valdības vadītājam loma atvēlēta tikai pirmajā cēlienā. Taču tikpat iespējams, ka, baidoties no jaunajiem laikiem, iesīkstējušajiem darboņiem nekas cits neatliek, kā vien doties pagrīdē.
