“Kā lemsit, tā būs!” vēl sestdien skandēja viens no 8. Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju vadītājiem.
“Kā lemsit, tā būs!” vēl sestdien skandēja viens no 8. Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju vadītājiem. Nu pilsoņi ir izlēmuši. Kā būs, redzēsim nākamajos četros gados.
Oktobra pirmo nedēļu Latvijas vēsturē ierakstīs ne tikai kā vēlēšanu, bet arī vēl nepiedzīvotu priekšvēlēšanu skandālu laiku. 6. Saeimu ievēlējām klusi un mierīgi, vien kandidātu dalītos banānus ēdot. Arī pirms 7. Saeimas vēlēšanām īpašu pārsteigumu nebija. Toties 8. Saeimas priekšvēlēšanu cīņās “krita” gan ministri, gan amatpersonas.
Runa ir par “skrejlapu lietu”: tikai četras dienas pirms vēlēšanām policija uz aizdomu pamata par apmelojošu plakātu un lapeļu izplatīšanu aizturēja vairākas personas, tostarp arī vienas no vēl pagaidām valdošajām partijām — “Latvijas ceļa” — biedrus. Lapelēs sīvākie konkurenti — Tautas partijas vadītāji — attēloti kā zagļi un izšķērdētāji.
Notikušais zibenīgi uzpūta liesmas jau sen kvēlojošajā “Latvijas ceļa” un Tautas partijas attiecību ugunskurā. Pirmais tajā “sadega” Tautas partijas biedrs iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kuram “Latvijas ceļa” vadītājs un valsts premjerministrs Andris Bērziņš “laipni palūdza” no amata aiziet. Savus pienākumus, kaut uz laiku, pie malas lika arī Latvijas kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs. Izmeklēšana “skrejlapu lietā” vēl turpinās, to personīgi uzraudzīt apņēmies ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Vainīgie, protams, jānoskaidro un jāsoda. Taču rezultāts vairs nebūs tik aktuāls, kāds kļūtu, ja lietu atrisinātu vēl pirms nedēļas. Nu sestdien vēlētājiem pašiem bija jāizsver — ticēt Tautas partijai, kuras līderi ironizē, ka premjeram neizturējuši nervi, vai “Latvijas ceļam”, kas apgalvo, ka “skrejlapu lieta” ir provokācija. Tā vai citādi, bet provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina — “Latvijas ceļa” darboņiem no Saeimas jādodas prom (partijas vadība gan pieļauj iespēju pieprasīt pārskaitīt balsis). Nu tiešām dabūs kārtīgi strādāt, kā solīja savās reklāmās.
Saeimā iekļūt nav līdzējusi pat vēlētāju uzpirkšana, par ko Centrālajai vēlēšanu komisijai sestdien ziņots vairākkārt. Balsu iespējamo pirkšanas gadījumu Latvijas televīzija pat nofilmējusi — pāris autobusu ar manāmi iereibušiem vēlētājiem no kāda lauku rajona dodas uz Rīgu, kur visi, brauciena vadītāja mudināti, aploksnēs liek sarakstu ar 15. numuru — “Latvijas ceļš”. Maksa par tādu pakalpojumu — trīs līdz pieci lati un glāze degvīna. Lēti gan pārdodas Latvijas vēlētājs! Salīdzinot ar partiju priekšvēlēšanu reklāmām iztērētajiem simtiem tūkstošu, pat kauns kļūst domājot, kādu nieku vērta ir pilsoņa balss, kam var būt izšķiroša nozīme. Iespējams, Centrālā vēlēšanu komisija un partijas balsu pirkšanas gadījumus izmeklēs. Garāmbraucot lielu autobusu sestdien manīju arī pie Aizkraukles vēlēšanu iecirkņa kultūras namā. Var jau būt, ka nobalsot bija ieradies pats autobusa vadītājs, tomēr aizdomām ir pamats — piektdien saņēmām ziņu par vēlētāju pirkšanu Pļaviņu pusē.
Mazliet gan žēl, ka priekšvēlēšanu laiks beidzies. Nebūs vairs bezmaksas koncertu, nebūs dāvanu un aģitācijas mielastu. Neviens vairs nedalīs balonus un pildspalvas, no gaisa nekaisīs krāsainas “naudaszīmes”. Arī malku vairs neskaldīs. Žēl, tā vismaz kāda lauku sēta tika pie glītām pagalītēm! Par laimi, ilgi garlaikoties nenāksies. Jau pēc diviem gadiem pašvaldību vēlēšanas un atkal pār mums birs solījumu lietus: “es strādāšu, es gādāšu”. Būs vismaz viela, par ko joku raidījumu veidotājiem no sirds pasmieties.
Garlaikoties noteikti nevajadzēs arī turpmākajās nedēļās. Tās gaidāmas ne mazāk interesantas, lai arī gana nopietnas. Saeima ievēlēta, nu izšķirsies, kurš Jēkabielas namā saimniekos, bet kurš tikai no malas noraudzīsies. Tie būs sarkanie, oranžie, violetie vai zaļie? Tas vairs mums, vēlētājiem, nav nosakāms. Prognozē, ka cīņa par ministru krēsliem būs skarba un partiju krāsas, koalīciju veidojot, jauksies kā gleznotāja paletē. Cerams, ka, cītīgi maisot, melnajā krāsā tās nepārvērtīsies.
Kaut visa dzīve un notikumi Latvijā pagājušajā nedēļā, tāpat kā aizpagājušajā un vēl vairākas nedēļas pirms tam, bija pakārtoti vēlēšanām, notika arī no tām neatkarīgas lietas. Ceturtdien Rīgā, Abrenes ielā, durvis vēra rekonstruētais Tiesu nams. Par gandrīz četriem miljoniem latu pārbūvētā ēka, uz kuru pārcelsies vairākas Rīgas rajonu tiesas, ir pirmā Latvijā ar speciāli tiesu vajadzībām izbūvētām telpām. Tiesu namā izskaudīšot kukuļņemšanu, jo tajā tiesnešu telpas nodalītas no pārējām, tādējādi liedzot dot un ņemt kukuļus.
Manuprāt, tā domāt ir ļoti naivi. Lai nu ko, bet kukuļņemšanu nevar izskaust, norobežojot kabinetus. Tiesnesis taču visu dzīvi tajā nesēdēs, viņam arī mājās jāiet, veikalā jāiepērkas, reizēm uz teātri gribas doties vai kādu kinofilmu noskatīties — dzīve jau neapstājas pie darba kabineta durvīm. Galu galā kukuli var dot jebkurā citā vietā, daudz svarīgāk, lai to neņemtu. Bet tas ir pašas amatpersonas ziņā.
Cīnoties pret kontrabandu, savu darbu beigusi parlamentārā izmeklēšanas komisija. Tā apkopojusi un publiskojusi ziņojumu par iespējamo amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos. Darbs padarīts, bet jēgas no tā maz. Ziņojumā nav minēts nevienas amatpersonas vārds, pat ne amats, kuru ieņem kontrabandas atbalstītāji. Teikts vienīgi, ka valsts amatpersonu (bez)darbība kontrabandai rada netiešu valsts atbalstu. Smieklīgs secinājums. Kur uzvārdi? Tā, lūk, esot neizpaužama informācija. Tas nekas, ka, patiesību nezinot, deputātos varbūt ievēlējām lielākos kontrabandistus, kuri paši nu veidos izmeklēšanas komisijas.
Par priecīgu brīdi Latvijas zemniekiem parūpējusies mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Tiekoties ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, viņa ar savu šarmu francūzi tā apžilbinājusi, ka Širaka kungs kusis kā ledus pavasara saulītē. Rezultātā kolēģis prezidentei apsolījis gādāt, lai, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas zemnieki saņemtu lielākas kvotas pienam un atbalstu cukurbiešu audzētājiem. Iespējams, atbalsts būs nepieciešams visai drīz, jo Eiropas Savienības amatpersonas paziņojušas, ka Latviju ES gatavas uzņemt 2004. gadā.
Jaunā Saeima ievēlēta, portfeļu dalīšana sākusies, bet vēlētājiem turpinās ierastais dzīves ritējums ar priekiem, bēdām un jaunas, labākas dzīves cerībām.
