Par to, ka vasara beigusies, liecina ne tikai bērnu čalas skolās.
Par to, ka vasara beigusies, liecina ne tikai bērnu čalas skolās. Nemanot naktis kļuvušas vēsākas, un par rudens tuvumu liecina arī partiju aktivitātes, kas neļauj aizmirst, ka tikpat neizbēgami kā rudens tuvojas arī 8. Saeimas vēlēšanas. Laika apstākļi un politika ir divas lietas, par kurām mēdz pamēļot ikviens.
Ja kaut kas atkārtojas, tas nevienu vairs sevišķi nepārsteidz. Vienaldzīga kļuvusi arī nesekmīgā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšana, kas vēl aizvien nav vainagojusies panākumiem. Nu Saeimai “uz paplātes” piedāvāts advokāts Jānis Jonāss. Inerces pēc viens otrs gan vēl cenšas noskaidrot, kāda krāsa advokātam tuvāka, bet tā vairāk izskatās pēc veselīgas sacensības, kurš pirmais atradīs plankumu advokāta biogrāfijā, nevis ir patiesa vēlme redzēt vēl vienu nepiemēroto.
Pēkšņā vienošanās vairāk liecina par gribu pielikt punktu bezgalīgajai KNAB vadītāja meklēšanai. Kaut kā jau jāapklusina arī tie, kuri ir pārliecināti — korupcijas apkarošana tāds priekšvēlēšanu triks vien ir. Vilcināšanās stipri līdzinās politiķu negribēšanai korupciju apkarot — nebūtu loģiski, ka tie, kuri no šīs “siles” ēd, patiesībā paši sevi nolemj bada nāvei. Lieta iesākta, un tā ar godu jāpabeidz, bet reti kuru interesē, vai KNAB patiesi dos kādu reālu labumu.
Jāni Jonāsu neviens īsti nepazīst. Cerams, nedēļas līdz izšķirošajam Saeimas balsojumam viņam pietiks, lai apliecinātu sevi daiļrunībā. To viņš visai veiksmīgi sācis definējot: “Korupcija ir kā narkomānija: vienreiz esi iesaistījies — esi saindēts.” Vai advokātam izdosies pierādīt, ka viņu pašu inde nav skārusi?
Aizdomu ēnu pār kolēģi metusi arī advokāta Aināra Platača pavisam neviļus pasprukusī atzīšanās, ka Latvijā par advokātu var strādāt, tikai dodot kukuļus tiesnešiem. Viņš, gribēdams pierādīt kolēģa nepiemērotību KNAB priekšnieka amatam, purvā iebridis tālāk, nekā pats gribējis. Nu sausām kājām vairs malā netikt! Kā nesen vientuļa pensionāra pikets valdībai parādīja, kas patiesībā notiek veselības aprūpes sistēmā, tā līdzīgas debates tagad skar juristu aprindas.
Gribēdams Temīdas svaros ar varu iesēdināt kolēģi, neko jaunu Ainārs Platacis nepateica, bet maisam nu gals vaļā, un no tā pabiruši visdažādākie pierādījumi, kas apliecina — mūsu tiesu sistēma ir korumpēta. Aptaujas pierāda, ka cilvēku uzticība tiesu varai ir zema. Nauda dara brīnumus, gan pieceļot sirdzēju no slimības gultas, gan ļaujot daļai cilvēku būt neaizskaramiem likuma priekšā, kas taču it kā visiem ir vienāds.
Lai gan Ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzdevis veikt Platača izteikumu pārbaudi, diez vai tas beigsies ar konkrētu ierosinātu krimināllietu pret kādu tiesnesi vai advokātu. Taisnošanos gan varam sagaidīt.
Mums savu ākstu pietiek, tāpēc klaunus cirka viesizrādēs negaidām. Tā var tulkot atteikumu izsniegt vīzu iebraukšanai Latvijā skandalozajam Krievijas politiķim Valsts domes deputātam Vladimiram Žirinovskim. Reiz viņu nevēlējās uzņemt ASV, nu “kurvīti” iedevusi arī Latvija.
Krievijas politiķa ierašanās Latvijā nav iespējama, jo viņš kopš 1993. gada iekļauts tā dēvētajā “melnajā sarakstā” kā valstij nevēlama persona. Nu Žirinovska ālēšanos varam vērot no attāluma. Kādus tik grēkus mūsu valstij piedēvē — no krievu apspiešanas līdz pat saistību nepildīšanai sniegt palīdzību jebkuram parlamenta deputātam. Krievijas politiķis draud “spert visus soļus”, lai visa Latvija turpmāk būtu viņa melnajā sarakstā.
Latvija tomēr paliek pie sava — Žirinovskim mūsu valstī nav ko meklēt. Krievijas politiķis nav tik visvarens, lai visa Latvija sastingtu viņa dusmu priekšā un ne vien atvērtu durvis kaimiņzemes parlamenta klaunam, bet vēl sārtu paklāju zem kājām pasegtu. Pirms pāris gadiem šis pats cilvēks draudēja Latvijai ar kodolkaru, ja mēs iestātos NATO, bet arī tas nav mūs nobiedējis, kur nu vēl solījums atsaukt Krievijas vēstnieku Latvijā. Ar muti Rīgā braucējam ar darbiem būs vien jāpaliek Krievijā.
Īlenu maisā nenoslēpsi, un mūsu valstī notiekošās nelikumības pagājušajā nedēļā izskanējušas arī tālu aiz Latvijas robežām. Vācijā liela apjoma cigarešu kontrabandā tiesātā Mihaila Gidala lietā pavīdējusi arī ziņa, ka Mangaļsalas gaļas kontrabandā iesaistītie piekukuļojuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Apsūdzības uzturētājs paziņojis, ka kontrabandistu grupējums uzpircis “visas sešas Rīgas Finansu policijas nodaļas, lai aizkavētu aizdomīgu kravu rūpīgu pārbaudi”.
Apvainotās iestādes nu sākušas taisnoties, ka Finansu policijai Rīgā nemaz neesot atsevišķu nodaļu, savukārt VID ģenerāldirektors paziņojis, ka jābūt konkrētiem faktiem un amatpersonu vārdiem, lai dienests varētu sniegt komentārus. Vācieši pat pamanījušies Finansu policijas piekukuļošanu uztvert kā vainu mīkstinošu apstākli.
Latvijā gan nevienam kukuļdošana nešķiet jaunatklājums. Nu būsim ar kaut ko ievēroti, tikai žēl, ka tā būs nekaunība un pērkamība.
Septembris ASV vēsturē ierakstīts kā sēru mēnesis. Aizvadītā nedēļa arī Latvijā izskanējusi kā melnā nedēļa ugunsnelaimju ziņā. Liesmās dzīvību zaudējuši vairāki cilvēki, tajā skaitā arī bērni.
Aizkrauklieši pagājušajā nedēļā bijuši partiju uzmanības lutināti. Vilinošajos piedāvājumos grūti neapmulst — kuras partijas pašslavināšanu paciest, lai bez maksas dzirdētu iecienītu mākslinieku koncertu. Skumji, ka priekšvēlēšanu laiks drīz beigsies, līdz ar to arī leiputrija tautai. Sāks dalīt krēslus, un tautai un koncertiem laika vairs neatliks.
