Pagājusī nedēļa palikusi atmiņā ar karsto laiku, aļģēm Daugavā, kas nevienam vien aizkrauklietim sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, Kristera Serģa un Arta Rasmaņa lielisko uzvaru Pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģu klasē.
Pagājusī nedēļa palikusi atmiņā ar karsto laiku, aļģēm Daugavā, kas nevienam vien aizkrauklietim sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, Kristera Serģa un Arta Rasmaņa lielisko uzvaru Pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģu klasē 9. posmā Ķegumā un politiķu aktivitātēm. Līdz vēlēšanām atlicis vairs pavisam maz, tāpēc dažam pašreizējam Saeimas runasvīram pēdējais laiks spodrināt spalvas, lai Ziemassvētkus varētu sagaidīt deputāta godā.
Politiskajā dzīvē neapšaubāmi svarīgākais notikums bija saistīts ar vēlēšanām –– pagājušajā nedēļā izlozēja deputātu kandidātu sarakstu kārtas numuru. Protams, šiem numuriem ir tikai simboliska nozīme, tomēr potenciālie tautas kalpi neslēpa emocijas, izlozējot vairāk vai mazāk laimīgu kārtas numuru.
Visvairāk „nepaveicās” Sociāldemokrātu savienībai –– viņi izlozēja mītiem apvīto 13. numuru. „Nelaimīgās” rokas īpašnieks –– Sociāldemokrātu savienības partijas priekšsēža vietnieks Arnis Mugurēvičs –– atzina, ka ir šokēts par izlozes iznākumu. Savukārt pirmo numuru izlozēja „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tēvzemieši necentās slēpt prieku par savu „veiksmi”, lai gan iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka ne jau mazs kārtas numurs garantē veiksmi.
Ne īpaši mierīga pagājusī nedēļa bija Rīgas domes deputātei Aijai Počai. Saeimas deputāta kandidāte Aija Poča grasoties celt māju Jaunciema dabas liegumā. Šis liegums ir Rīgas pilsētas teritorijā, Ķīšezera krastā. Daļa lieguma jau izpostīta –– te uzceltas trīs mājas, taču sodu par dabai nodarīto neviens tā arī nav saņēmis, arī atlikusī teritorija sadalīta apbūves gabalos. Aija Poča gan apgalvo, ka gadījumā, ja māju cels, to darīs vietā, kur būs būvatļauja.
Korumpētā valstī, kā zināms, vajadzīgais dokuments gan nav īpaši grūti sagādājams.
Pēc pagājušās nedēļas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma iešanai uz tiesas namu kājas auj arī dažs politiķis, kuram svītrošana no deputātu kandidātu saraksta šķiet kā nejauks sakārnis uz spožās taciņas.
Centrālā vēlēšanu komisija 8. Saeimas vēlēšanās aizliegusi kandidēt Tatjanai Ždanokai un Jānim Ādamsonam. Ždanoka piedalījusies kompartijas darbībā pēc 1991. gada 13. janvāra, savukārt Ādamsons bijis PSRS VDK Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks. Gan Ždanoka, gan Ādamsons likumu nepilnības dēļ pošas uz tiesu.
Ždanokai svītrošana izdevīga, lai vērstos Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pierādītu, cik slikti Latvijā ievēro cilvēktiesības –– iepriekšējās vēlēšanās viņai nebija liegtas vēlēšanu tiesības. Līdz ar to varam gatavoties jaunam skandālam, kurš, visticamāk, Latvijas tēlam pasaulē nolauzīs vēl kādu zeltīto maliņu. Savukārt Ādamsons vērsīšoties Rīgas Centra rajona tiesā, lai tomēr drīkstētu kandidēt vēlēšanās.
Lai gan uzskata, ka šāds notikumu pavērsiens rada iespēju problēmas atrisināt tiesiskā ceļā, rodas pārliecība, ka pārāk lielā mērā esam atkarīgi no viltīgu advokātu runām, kuri pāris minūtēs spēj pierādīt, ka melns ir balts, lai gan patiesība ir acīm saskatāma.
Strīdus radījis arī Latvijas televīzijas vadības lēmums uz bezmaksas diskusijām aicināt tikai tās politiskās partijas, kuras socioloģiskajās aptaujās pārsniegušas četru procentu barjeru. Jūlijā tik tikko vajadzīgo procentu skaitu pārsniedza arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Iespējams, tāpēc sabiedrībā par LTV vadības lēmumu izvērsušās tik spraigas diskusijas. Tēvzemieši, kuri līdz šim bijuši politiskās elites priekšgalā, nu var tikt nobīdīti malā, tāpēc viņu satraukums ir saprotams. Arī skatītāji dažādi vērtē šādu televīzijas lēmumu. No vienas puses –– gribētos dzirdēt visu deputātu kandidātu argumentus, bet no otras –– noteikti vajadzētu uzklausīt to politiķu viedokļus, kuri reāli iekļūs nākamajā Saeimā. Vienīgais strīdus ābols šajā jautājumā ir tas, cik droši varam ticēt socioloģiskajām aptaujām, cik patiesi tās atspoguļo reālo situāciju.
Karstais laiks negatīvi ietekmējis arī autovadītāju prātu. Pārgalvju dēļ notiek ļoti daudz ceļu satiksmes nelaimes gadījumu. Jau otro nedēļu pēc kārtas sestdienās un svētdienās sasniegri asiņaini rekordi, aiz kuriem slēpjas sāpes, asaras, pārtrūkusi dzīve.
Iepriekšējā nedēļas nogalē cietuši 117 un bojā gājuši deviņi cilvēki. Nule aizvadītajās brīvdienās cietuši 104, no kuriem bojā gājuši septiņi. Pēc statistikas vien spriežot, varētu domāt, ka Latvijā notiek karadarbība.
Neviens nespēs atbildēt, kas spiež autovadītājus riskēt ar savu un citu cilvēku dzīvību. Skaidrs viens –– kamēr sabiedrība neiemācīsies noteikt dzīvības cenu, notiks šausminošas nelaimes ne tikai uz ceļiem, bet jebkurā citā vietā, kur valda vienaldzība un neiecietība pret citu sāpēm un ciešanām. Varbūt starp daudzajiem priekšvēlēšanu solījumiem vajadzētu iekļaut vēl kādu –– par visu augstāk vērtēt cilvēka dzīvību. Iespējams, tad mēs piedzīvotu citus laikus un tikumus.
