Reizē ar rudens lapkriti sākas apkures sezona, kad mums, SIA “Aizkraukles siltums” kolektīvam, sākas karstākais darbalaiks.
Reizē ar rudens lapkriti sākas apkures sezona, kad mums, SIA “Aizkraukles siltums” kolektīvam, sākas karstākais darbalaiks. Kaut gan uzņēmumam, kura vadītājs esmu jau vairāk nekā 20 gadu, darba netrūkst nevienā gadalaikā.
Nemaz neticas, ka tik daudz gadu pagājis, kopš sāku strādāt kādreizējā Stučkā un biju atbildīgs par visa rajona katlumājām un siltumapgādi. Ar ko tik mēs toreiz kurinājām — ar malku, kūdru, akmeņoglēm, mazutu, gāzi… Šī man ir otrā darbavieta, un nu jau Aizkrauklē esmu ar visu savu būtību — gan darbā, gan personīgajā dzīvē.
Salīdzinot ar darbagaitu sākumu, pienākumu “lauciņš” ir samazinājies, jo mūsu uzņēmums ar siltumu apgādā tikai Aizkraukles novadu. Izmantojam tikai dabasgāzi un katlumāju esam tā labiekārtojuši un datorizējuši, ka pie mums pēc pieredzes brauc kolēģi no lielajām pilsētām un rajonu centriem. Tas iepriecina, lai gan katlumājas pārbūve nebija viegla.
Sākumā gan iekūlāmies lielos parādos, bet nu jau gadus četrus uzņēmumam parādu nav. Lai cik grūti klājās, neviena ģimene “Aizkraukles siltuma” parādu piedziņas dēļ nav izlikta uz ielas, un tas gandarī. Mums ir laba sadarbība ar novada domi un sociālo dienestu, kurš palīdz maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, ļauj viņiem strādāt sabiedriskajos darbos, lai izkļūtu no parādiem, tāpēc arī ir tāds labs rezultāts.
Aizkrauklē ir arī vieni no zemākajiem apkures tarifiem Latvijā. Taču ir arī kuriozi, piemēram, kāds aizkrauklietis dažkārt par apkuri mēnesī mums samaksā vienu santīmu! Taču jau nākamajā mēnesī norēķinās par divos mēnešos patērēto siltumu. Cilvēkam vienkārši tāds “melnais” humors.
Taču šoruden sakarā ar gāzes cenu pieaugumu palielinām arī apkures tarifus. Dabasgāzes cena no 1. maija pieauga par 43 procentiem, bet mūsu novada katlumājā siltumpiegādes tarifs palielinājās no 1. oktobra un par 24,6 procentiem. Dzīvojamo māju apsaimniekotājiem un dzīvokļu saimniekiem ir nopietni jādomā, kā uzlabot māju energoefektivitāti, tad arī maksājumi par siltumenerģiju būtu mazāki. Uzņēmums “Latvijas gāze” jau brīdināja, ka būs vēl viens gāzes cenu paaugstinājums par 40 procentiem. Tad gāzes cena būs sasniegusi Eiropas līmeni, tikai diemžēl Latvijas iedzīvotāju algas un pensijas nebūs Eiropas līmenī. Pēc gāzes padārdzinājuma arī mums siltumtarifi palielināsies vēl par 24 procentiem.
Neatkarīgi, kāda valdība Latvijā ievēlēta, mums, siltumpiegādātājiem, par iedzīvotājiem jārūpējas vienmēr. Mani politika neinteresē, taču daža klaja valdības muļķība, radot stresa situāciju, tomēr par daudz ko liek padomāt un traucē mierīgi strādāt. Lai kaut pats premjers Aigars Kalvītis klauvētu pie “Aizkraukles siltuma” durvīm ar savu algu “iesaldēšanas” deklarāciju, mūsu uzņēmumā algas palielināsim par 15 procentiem, un tā jau arī būs tikai inflācijas tiesa.
Uzņēmumā esam 24 darbinieki, un katrs ir labs speciālists ar piecpadsmit līdz 20 gadu darba stāžu. Savulaik strādājošo bija vairāk, bet, katlumāju automatizējot, cilvēki bija jāatbrīvo. Mums vairs nav kurinātāju, bet ir dispečeri, kuri strādā ar datoriem. Metinātājiem vidējā alga “uz rokas” ir ap 300 latu, taču konkurences apstākļos tas ir maz, un nupat viens labs metinātājs man iesniedza atlūgumu. Viņš strādās firmā, kurā saņems daudz lielāku algu. Un es tur neko nevaru darīt — katrs meklē, kur labāk. Labi, ka no mūsu kolektīva neviens nav devies uz ārzemēm, bet cītīgi strādā tepat, Aizkrauklē.
Domāju, ka labi vien būs, kad beidzot būs realizēta reģionālā reforma, kura jau velkas līdz bezgalībai. Mani nesatrauc fakts, ka Aizkraukles novadam pievienos arī Daugavas kreisā krasta pagastus. Ja vajadzēs, atcerēšos sava darba pirmsākumu un atkal būvēšu katlumājas Jaunjelgavā, Daudzesē, Secē, Staburagā un Sunākstē. Mani šī iespēja nebaida, ja tikai pagasti paši to vēlēsies.
Brīnos, ka tagad ir katlumājas, kurās dedzina dārgu, bet ne vienmēr kvalitatīvu malku. Jābūt elastīgākiem. Lai arī šķelda un koka granulas ir dārgākas, taču siltuma ieguve ir daudz lielāka nekā no slapjiem, apledojušiem baļķēniem un lielajām malkas šķilām. Arī par tarifiem jādomā laikus, nu nevar tos pacelt “līdz griestiem”, ja pensijas un algas palielinās tikai par dažiem latiem.
Par politisko haosu Latvijā neko negribu teikt, jo viss jau tāpat norisinās kā pēc “mežonīgo Rietumu” kovbojfilmu scenārija. Nu arī Latvijā dažādu aprindu biznesmeņi, politiķi un pat tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šaudās uz katra stūra, pazūd cilvēki un darbojas pat noziedzīgs grupējums, kurš apdraud vai katru valsts iedzīvotāju.
Pa telefonu arī brīvi runāt nevaram, jo kāda dzirdīga auss visu var noklausīties. Protams, ja starp noslēpumu un noziegumu var likt vienlīdzības zīmi, tad sarunu dalībniekiem no svešām ausīm ļoti jāuzmanās… Šķiet, Kalvīša valdība “karājas mata galā”, un šis mats kuru katru brīdi pārtrūks, taču premjeru tas nesatrauc, jo viņš gandrīz vienmēr visu smaidīdams nosaka vienpersoniski. Varbūt arī Saeima nemaz nav vajadzīga? Laiks rādīs, kā dzīvosim. Zinu noteikti — aizkraukliešiem būs silti mājokļi, tikai visi kopā rūpēsimies par to sakārtošanu. Lai jums veicas darbi un piepildās ieceres!
Nedēļas nogalē kopā ar ģimeni biju Rīgā, kur Meža kapos sakopām Aldermaņu dzimtas kapus. Ir veļu laiks, kad atceramies savus aizgājējus. Tik daudz zeltainu lapu un rudenīgu ziedu klāj kapu kopiņas.
Apciemojām arī mazdēlu. Trīsgadīgais ķipars septembrī sāka apmeklēt bērnudārzu un mums, vecmāmiņai un vectēvam, daudz stāstīja par saviem jaunajiem draugiem un darāmajiem darbiem. Viņam bērnudārzā patīk, tāpēc esam mierīgi par savu mazo atvasīti. Šādās reizēs saprotam, cik skaisti ir dzīvot bērniem un mazbērniem.
