Sācies rudens — ražas novākšanas un skolas laiks. Arī jaunu ieceru un labu nodomu laiks.
Sācies rudens — ražas novākšanas un skolas laiks. Arī jaunu ieceru un labu nodomu laiks. Mazais pirmklasnieks uz skolu devās ar domām par jauku, interesantu dzīvi, bet zemnieki pilda apcirkņus, jo daudzviet laba raža gan graudaugiem, gan mūsu otrajai maizei — kartupeļiem.
Pēc vasaras ražu nākas ievākt arī Saeimā un tiesu sistēmā. Valstī atkal uzbangojuši vairāki skandāli. Saeimas spīkers Indulis Emsis pēkšņi “iejuties” peles lomā, kura pazemīgi gaida nāvi kaķa ķetnās… Vēl pirms nedēļas Emša kungs bija pārliecināts, ka, lai negrautu Saeimas un visas Latvijas reputāciju, viņam no sava augstā amata ar steigu jāaiziet. Taču Zaļo un zemnieku savienības un arī valdības koalīcijas “ķēdē”, izrādās, neviens posms nedrīkst “izkrist”. Tāpēc Emša kolēģi, vadīdamies pēc parunas — nav noķerts, nav zaglis, ieteica viņam saņemties un, pirms prokurors nav konstatējis, ka pārkāpts likums, iejusties peles lomā. Varbūt arī izmantot strausa metodi — iebāzt galvu smiltīs un nogaidīt, kamēr kārtējā skandāla vētra norimst. Tomēr nesaprotu, kā bailēs trīcoša pele var vadīt likumdevējus?
Arī tiesu varas rīcība un morāle ir kā pie saimnieces augušiem trekniem runčiem. Tas nekas, ja ķēķa kaktā ik pa laikam kāds sataisa šmucīgu čupiņu… Tāpēc jau nevar pamest lielo krējuma podu — gan jau mīlošā saimniece (naivā Latvijas tauta) visu ātri aizmirsīs, karavāna ies tālāk, un avis vilku drānās varēs turpināt darboties. Pēc skandāla par advokāta Andra Grūtupa un dažu tiesnešu, maigi sakot, neētisko darbību, kura aprakstīta grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”, vairāki tiesneši, sevi grāmatā atpazinuši, paziņoja par atkāpšanos. Taču pagaidām tas ir tikai paziņojums. Visi palikuši savās vietās, un arī tas liecina par tiesu varas varenību. Manuprāt, šādas likumsargātāju manipulācijas iespējamas tikai Latvijā. Diemžēl.
Tomēr maza cerība uzzināt patiesību ir saglabājusies. Lai arī pat tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš domā, ka nekas slikts nav noticis, Saeimas opozīcija tomēr ierosināja dibināt izmeklēšanas komisiju. Pozīcija gan uzskata, ka advokāta Grūtupa un viņa kolēģu sarunas ar dažiem tiesnešiem varbūt ir tikai autora iztēles auglis. Un kas gan briesmīgs, ja kolēģi savstarpēji vienojas, kuru attaisnot, kuru tiesāt un sodīt? Temīdai acis galu galā ir aizsietas.
Taču komisija būs, un izmeklēšana, ne jau Šerloka Holmsa metodēm un ne viņa līmenī, sāksies. Tikai — cik auglīgs būs tās devums? Šādu komisiju bijis daudz, viena no tām reiz meklēja un tā arī neatrada “Latvenergo” “pazaudētos” trīs miljonus latu. Cerēsim, ka šīs komisijas devums būs vērā ņemams.
Tomēr jaunā Latvijas novadu karte valsti, šķiet, saviļņoja visvairāk. Rodas sajūta, ka valdošās partijas visas pašvaldības kā jēriņus sadzīs kopīgos novadu aplokos. Netiek ņemts vērā pat Latvijas pamatsadalījums Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Dīvaini, taču līdz šim Latgalē esošie Varakļāni jau kā novads kopā ar kaimiņu pagastu pievienoti Vidzemei. Tas nu gan nekam neder.
Var saprast valdošās partijas, kurām būs vieglāk regulēt un valdīt, jo deputātus vēlēs pēc partiju listēm. Līdz ar to mazie pagasti bez saviem pārstāvjiem novadā varēs visam notiekošajam tikai aplaudēt. Tomēr, šķiet, maza cerību dzirkstelīte vēl kvēlo. Proti, Ministru kabineta vadītājs valdības sēdē, kurā piedalījās arī ap 100 pašvaldību vadītāju, paziņoja, ka līdz gada beigām jauno novadu karti vēl varot mainīt. Tas vieš cerības tiem, kuri palika neapmierināti.
Arī mēs, jaunjelgavieši, esam neapmierināto vidū. Tāpēc piektdien mēs, visi Daugavas kreisā krasta pagastu, kas iekļauti Aizkraukles novadā, vadītāji tikāmies ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi. Viņš argumentēti pierādīja, ka Jaunjelgavu, Daudzesi, Sēreni, Seci, Staburagu un Sunāksti Aizkraukles novadam pievienot nav mērķtiecīgi. Spriedām, ka šie pagasti varētu būt Jaunjelgavas novadā. Tas nekas, ka pilsēta nav centrā, tāpat taču ir arī Pļaviņu un Kokneses novadā. Nolēmām mēneša laikā apspriest visus par un pret Aizkraukles novada veidošanu. Tiksimies pēc mēneša un pieņemsim galīgo lēmumu.
Daudziem tagad nav viegli, milzīgā inflācija tautu dzen trūkumā — kā lai dzīvo pensionāri, kad cenas pieaug vai katru dienu? Jaunjelgavā vairāk nekā 60 bērniem skolā un “dārziņā” piešķīrām brīvpusdienas. Nākamajā gadā centīsimies sagādāt brīvpusdienas visiem 1. klases skolēniem.
Laiks rit, un man pagājušajā nedēļā bija “apaļa” jubileja. Prieks ne par gadiem, bet par draugu un kolēģu apsveikumiem. Viņi mani sveica ziedu buķetēm, ceru, ka tas bija no sirds.
Lasītājiem novēlu siltu un saulainu rudeni, lai kāds latiņš, vēl nemaksājot par apkuri, paliek jūsu maciņos. Lai pārstrādātāji zemniekiem maksā vairāk par viņu saražoto un lai valdība taupa pati, nevis tikai izstrādā pretinflācijas plānus. Lai visiem Dievs dod veselību!
