Aizvadīta trauksmaina un vēsturiski nozīmīga nedēļa — kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā Saeima ievēlēja septīto Valsts prezidentu — ārstu Valdi Zatleru.
Aizvadīta trauksmaina un vēsturiski nozīmīga nedēļa — kopš Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā Saeima ievēlēja septīto Valsts prezidentu — ārstu Valdi Zatleru. Latvijā šīs profesijas pārstāvis vēl nekad nav bijis prezidents.
Divās nedēļās pirms ievēlēšanas Valdis Zatlers tikās gan ar Saeimas frakciju deputātiem, gan tautu un žurnālistiem. Potenciālais prezidents atzina, ka viņam ir pietiekami stiprs mugurkauls, lai sakārtotu Latviju. Viņš uzskata, ka vispirms jādomā par ideāliem un mērķiem, kā arī pēc labākās sirdsapziņas jākalpo savai tautai. To ārsts Zatlers jau darīja daudzus gadus, operējot slimos, taču prezidenta kalpošana ir pavisam cita joma. Ārsts var atveseļot cilvēka miesu, bet prezidentam, rādot personīgo piemēru, tas jādara arī ar tautas garu.
Diemžēl Saeimas valdošās koalīcijas un valdības rīcības dēļ mums visvairāk “garā slimo” var izrādīties tieši parlamentā. Par to liecina lielā plaisa starp tautu un parlamentāriešiem. Zatlera ievēlēšanas dēļ šī plaisa kļuva vēl plašāka un dziļāka, jo visās aptaujās sabiedrība par prezidentu vēlējās Aivaru Endziņu. Taču “karavāna” gāja tālāk, un tas nepalika bez sekām.
Par to liecina skaļā jaunā prezidenta sagaidīšana pie Saeimas nama, kad viņš smaidošs ar ziedu klēpi iznāca pie tautas. Labi, ka viņu aplenca spēcīgie miesassargi un policisti, citādi prezidenta konkurenta Aivara Endziņa aizstāvji viņu samītu. Vēl ne uz vienu valsts amatpersonu tauta nebija tik skaļi kliegusi — zaglis!
Absurda bija valdošās koalīcijas prezidenta kandidātu izvēle — vispirms nosauc savus kolēģus Karinu Pētersoni un Māri Riekstiņu, bet, kad viņi jau piekrīt kandidēt, pēkšņi paziņo, ka ir cits kandidāts. Kāpēc tāda attieksme? Vai tiešām Valdis Zatlers būs tāds, kuru koalīcija varēs dancināt pēc savas stabules? Tad viņu var tikai no sirds nožēlot.
Iespējams, viņš neaizmirsīs dažu deputātu novēlējumus jaunajam prezidentam pirms ievēlēšanas. Īpaši zīmīgs bija Sandras Kalnietes vēlējums, kura atteicās kandidēt par labu Endziņam. Viņa uzrunā sacīja, ka prezidents ir valsts simbols, kurš vienmēr būs milzīgas piramīdas virsotnē. “Raiņa vārdiem sakot — “…un kļūsi tu vientulīgāks gads no gada”,” teica Kalnietes kundze, “būsi viens, jo tikai viens atbildēsi par saviem lēmumiem, un tauta vērtēs, vai tie ir taisnīgi vai netaisnīgi”. Viedi vārdi, kuri tomēr vieš arī skumjas. Ja Zatleram patiesi būs nelokāms mugurkauls, tad pirmais darbs, ko viņam kā prezidentam vajadzētu darīt, ir atlaist tagadējo Saeimu, kuru tauta par tās cinisko attieksmi un priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu nicina un neciena.
Atceros, kā pirms astoņiem gadiem par prezidenti kļuva Vaira Vīķe—Freiberga. Viņu, tautā ļoti maz pazīstamu, Saeimas zālē ieveda toreizējais sociāldemokrātu vadītājs Juris Bojārs, taču jaunievēlētā prezidente tūlīt pateica, ka būs neatkarīga un nevienu partiju nelobēs, jo pati nevienā nedarbojas. Viņa savu vārdu turēja.
Kā būs ar Zatleru? Kalvītis nav prognozējams. Vienā dienā viņš deklarē, ka ārstiem par dāvanām nodokļi nav jāmaksā, bet, redzot, ka sabiedrība sāk protestēt, nākamajā dienā paziņo, ka Zatleram nodokļi par saņemto naudu aploksnēs tomēr būs jāmaksā. Tagad ar to nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests, jo Zatlera kungs solīja jau
4. jūnijā ierasties šajā iestādē un problēmu atrisināt. Taču šoreiz viss tik ātri nenotiks, tā nav vairākstundu operācija, ar kuru ķirurgs Zatlers tiktu galā ātri, bet ierēdņu neizdarības un nodokļu likumu nesakārtotības rezultāts.
Visvairāk mani saistībā ar vēlēšanām uzjautrināja kāda “gudra” astrologa pareģojums, kurš vēlēšanu rītā prognozēja, ka neievēlēs nevienu no kandidātiem. Viņš acīmredzot, zvaigžņu “rakstus” pētīdams, nebija ņēmis vērā koalīcijas diktatorisko disciplīnu, proti, deputātiem partijas pavēlēm jāklausa kā zaldātiem armijā.
Pirms vēlēšanām tagadējā prezidente Endziņa ievēlēšanu salīdzināja ar katastrofu, jo viņš ir bijušais komunists, bet par Zatleru teica, ka viņa ievēlēšanu nesapratīs rietumvalstis. Tur, lūk, nevar iedomāties, kā par prezidentu var būt ārsts, kurš ņēmis no pacientiem naudu un nav par to maksājis nodokļus.
Taču pēc Zatlera ievēlēšanas prezidente, būdama Latgalē, apsveica viņu, vēlot izturību un veiksmi. Pirmo reizi tiekoties, viņi vienojās, ka Zatlers uzklausīs prezidentes padomus par savas komandas veidošanu.
Televīzijas intervijā Valda Zatlera ģimene izskatījās diezgan samulsusi, taču dēli Kārlis un Gustavs un meita Felicita apgalvoja, ka tēvam ir stingrs raksturs un viņš netaisnības priekšā nelieksies. Sieva Lilita solīja vīram būt līdzās un darīt visu, kas valsts pirmās personas dzīvesbiedrei jādara.
Tikmēr zaudētāju puse, partija “Saskaņas centrs”, gatavojas sūdzēt tiesā prezidenti par izteikumiem, ka viņa saņēmusi slepenu informāciju par šīs partijas finansējumu no Krievijas. Partijas vadība par to sašutusi, bet prezidente savus vārdus neatsauc un ir gatava arī tiesas procesam.
Rīgas policijai pagājušajā nedēļā bija ļoti daudz darba. Vispirms vajadzēja rūpēties, lai neizceltos kautiņš starp Zatlera un Endziņa atbalstītājiem, pēc tam svētdien jānosargā Vērmanes dārzs, kurā pulcējās geji un lesbietes. Kārtējā viņu parāde šovasar, par laimi, neizvērtās par šovu, pie kādiem šie kungi un dāmas ir pieraduši dažās citās pasaules valstīs. Latvijā viņus neciena un, domājams, necienīs nekad, lai arī par kādām cilvēktiesībām viņi runātu.
