Aizvadītajā nedēļā bija ļoti daudz darba. Ziemas sākumā viss bija slapjš, nevarēja iebraukt mežā un izvest kokmateriālus, tāpēc šobrīd meža darbinieki cenšas atgūt nokavēto.
Aizvadītajā nedēļā bija ļoti daudz darba. Ziemas sākumā viss bija slapjš, nevarēja iebraukt mežā un izvest kokmateriālus, tāpēc šobrīd meža darbinieki cenšas atgūt nokavēto. Arī kokmateriālu cena šobrīd ir laba, tāpēc jāizsniedz daudz ciršanas apliecinājumu. Jau kļuvis nedaudz skaidrāks, kā notiks jaunās Sēlijas virsmežniecības veidošana. Skumji, ka ducis cilvēku no Jaunjelgavas brauks strādāt uz Jēkabpili.
Aizvadītajā nedēļā medicīniskā ekspertīze apstiprināja aizdomas, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Dzintara Jaundžeikara dēls Pēteris stūrējis automašīnu, apreibinājies ar narkotisko vielu “ecstasy”. Šis gadījums pierāda, ka narkotiku lietošana ir daudz lielāka problēma, nekā lielākā daļa sabiedrības domā. Mēs, pieaugušie, par to pārāk maz runājam un gandrīz neko nedarām, lai šīs sērgas izplatīšanos kaut kā ierobežotu. Laukos dzīvojošie lielākoties uzskata, ka tā ir lielo pilsētu iedzīvotāju problēma. Taču ir ziņas, ka apreibinošas vielas lieto un pārdod arī laukos. Mēs vēl šausmināmies par alkoholismu, par puikām, kuri aiz stūra smēķē, taču jau sen bija jāsāk uztraukties par daudz nopietnākām lietām. Varbūt cigaretēs nemaz vairs nav tabaka, bet, piemēram, marihuāna?
Policijas darbiniekiem kādā daudzstāvu namā Rīgā, Pārdaugavā, un privātā mežā izbūvētā pazemes angārā Kuldīgas rajonā izdevās atklāt plašas marihuānas audzētavas. Kaņepju audzētāji abos gadījumos bija rīkojušies ar vērienu — dzīvoklī ierīkots gan mākslīgais apgaismojums, gan moderna klimata kontroles sistēma. Arī pazemes angārā kaņepju audzēšanas sistēma bija tikpat moderna.
No vienas puses, varam tikai pabrīnīties, cik spējīgi vietējie “amatnieki”, no otras — marihuānas audzēšanas apjomi liecina par lielo pieprasījumu pēc šīs narkotikas.
Iespēja izveidot tik lielas audzētavas atklāj vēl vienu negatīvu tendenci — sabiedrība un arī atbildīgās institūcijas ir “aklas” vai apzināti neredz, ka lielos apjomos dara nelikumības. Kā var izveidot šādas ražotnes, pierobežā ierakt zemē kilometriem garus augstspiediena naftasvadus tā, ka gailis pakaļ nedzied? Domāju, apkaimē dzīvojošie par notiekošo zina, tikai klusē.
Tas pats ir ar nekvalitatīvā alkohola tirdzniecību Latgalē. Pagājis jau krietns laiks, tērējam miljonus, lai salāpītu veselību tiem, kuri saindējušies ar nekvalitatīvo alkoholu. Taču līdz šim neviens tā arī nav noķerts un sodīts. Atkal — visi zina, bet klusē. Noķer vien sīkus “gariņus”. Turklāt saindēties taču var jebkurš no mums, jo nekvalitatīvs bijis arī alkohols, kurš nopirkts veikalā. Šajā “biznesā” noteikti iesaistītas augstas amatpersonas, policisti un robežsargi.
Iespējams, nedēļas sākumā notikušā ietekmē atkal atsākās diskusijas par to, vai nepieciešams atjaunot vienotu reģistru cilvēkiem, kuri lieto narkotikas, lai liegtu šādām personām iegūt gan autovadītāja apliecību, gan atļauju glabāt ieroci. Šobrīd, aizbildinot ar cilvēktiesībām, informāciju īpašā reģistrā vairs neapkopo, un izziņu par personas veselību, kā arī atkarību no alkohola un narkotiskajām vielām izsniedz vietējais speciālists. Viņš nevar pēc ārējā izskata vien pateikt, vai cilvēks lieto narkotikas, turklāt neviens taču pats neatzīsies, liedzot sev iespēju iegūt vajadzīgo atļauju. Varbūt cilvēks jau gadiem ilgi ir speciālista uzskaitē citā pilsētā, taču pārbaudīt to nevar.
Uzskatu, ka cilvēkiem, kuri lietojuši narkotikas, nedrīkst dot ne autovadītāja apliecību, ne ieroča glabāšanas atļauju. Izārstēties no šīs atkarības ir grūti, gandrīz neiespējami.
Pagājušajā nedēļā apritēja 100 dienu Aigara Kalvīša valdībai. 100 dienās nevar paveikt pārāk daudz, tikai apjaust darāmā patieso apjomu. Gandrīz visas līdzšinējās valdības strādājušas ļoti neilgi. Nepietiekamu laiku, lai paveiktu kaut ko nozīmīgu. Šajā ziņā Kalvīša valdība ir viena no ilglaicīgākajām. Tā darbojās pirms 9. Saeimas vēlēšanām un ar nelielām izmaiņām strādā arī tagad. Tāpēc šī valdība ir vienīgā, no kuras varēsim pilnā mērā prasīt pārskatu par padarīto.
Saeimas deputāti pārāk daudz koncentrējas personīgā labuma gūšanai un savu interešu apmierināšanai, nevis tiešajam darbam. To atklāja nesen publiskotais pētījums. Noskaidrots, ka deputāts nedēļā darbam velta vien 16 stundu. Pirmdiena ir brīva, jo brīvdienās “pārāk daudz” strādāts. Otrdien un ceturtdien ir sēdes, kuras ilgst kādas trīs stundas dienā. Trešdien arī jāstrādā tikai pāris stundu komisijās. Piektdiena atkal ir gandrīz brīva, jo šajā dienā deputāti dodas “pie tautas”. Vai tiešām visi deputāti un ministri katru piektdienu steidz uzklausīt tautas problēmas? Neticu. Kad Saeimai jāpieņem kāds lēmums, tur puses deputātu nav, izņemot tos, kuri spaida savu un arī kolēģu balsošanas ierīču pogas. Algu gan visi saņem pilnā apmērā. Tieši tāpēc lielākajai daļai sabiedrības zūd interese par politiku un piedalīšanos valsts pārvaldes procesos.
Īpaši satrauca neskaidrības par gaidāmo Dziesmu un deju svētku norisi. Kādu brīdi pat šķita, ka tie varētu nenotikt. Kultūras ministrija tik ļoti aizrāvusies ar akustiskās koncertzāles projekta virzīšanu, ka aizmirst par daudz svarīgākām lietām, kas skar lielāko sabiedrības daļu. Dziesmu svētki nav koncertzāle elitārai publikai. Tie ir katram no mums.
Tomēr par kultūru atbildīgās amatpersonas to laikam nesaprot vai nevēlas saprast, jo svarīgāk ir “pazīmēties” Eiropā ar kādu unikālu būvi.
