Pagājusī nedēļa sākās ar dabas sagādātajiem pārdzīvojumiem.
Pagājusī nedēļa sākās ar dabas sagādātajiem pārdzīvojumiem. Tā vietā, lai baudītu ziemas priekus, Latviju un arī citas Eiropas valstis plosīja lietus un vētra. Sniedziņš gan uzsniga, bet īsu brīdi. Arī sajūtas tādas savādas — kaut kas tomēr nav tā, kā vajag, jo ziema Latvijā vienmēr ir bijusi. Kad pirmdien devos uz darbu, vētras postījumus pamanīju arī Aizkrauklē.
Ne mazāk vētraina aizvadītā nedēļa bija arī Latvijas politikā. Sākās diskusijas par robežlīguma noslēgšanu ar Krieviju. Premjera Aigara Kalvīša piedāvātajam pašreizējam līguma variantam Krievija piekrīt, un Latvijai šo izdevību vajadzētu izmantot. Līguma noslēgšana pavērtu ceļu citu savstarpējo līgumu parakstīšanai. Arī mēs savā jomā gaidām, kad līgumu noslēgs — tas mazinās sociālo spriedzi. Līgums mums ļautu nepilsoņu darba stāžā ieskaitīt Krievijas teritorijā nostrādātos gadus. Pašlaik nepilsoņiem darba stāžā ieskaita tikai Latvijā nostrādāto laiku.
Domājot par Abrenes piederību vienai vai otrai valstij, vislabāk būtu tur veikt aptauju, lai abrenieši paši izvēlas, kurā robežas pusē palikt. Latvijai tā būtu teritorijas zaudēšana. Ja padomā — Latvijā tāpat zeme paliek neapstrādāta, lai gan bagātākie mūsu valsts pilsoņi to pērk arī ārzemēs. Un kā būs ar pilsonības piešķiršanu Abrenes iedzīvotājiem?
Neatbildētu jautājumu ir daudz, gan jau, abpusēji vienojoties, tos arī atrisinātu. Latvijai Abrene ir kā smags nesamais, kuru nevar pacelt, bet arī atstāt žēl. Mīļā miera un labu kaimiņattiecību dēļ Saeimai šoreiz tomēr vajadzētu atbalstīt šo līguma variantu, lai beidzot garajam robežlīguma procesam pieliktu punktu. Visi taču zinām — lai ko iegūtu, kādreiz kaut kas arī jāzaudē.
Kā negaidīta vēja brāzma mūs pārsteidza pēkšņā veselības ministra Gundara Bērziņa demisija. Viņš, kura Tautas partijas biedra kartei ir pirmais numurs, kopā ar Andri Šķēli šo partiju dibināja. Gadu gaitā viņš izveidojās par vienu no labākajiem veselības ministriem atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā. Tā sarunās man daudzreiz apgalvoja arī medicīnas darbinieki. Kā varēja pamanīt televīzijas sižetos, premjers par šo Bērziņa kunga lēmumu nebija īpaši pārsteigts. Arī daži viņa partijas biedri atzina, ka ministrs par aiziešanu no politikas runājis jau pērnā gada nogalē. Pamatojums — veselības problēmas — ir pieņemams, taču tikai vēlāk uzzināsim, vai tas būs bijis patiesais iemesls.
Es tomēr neticu, ka tik pazīstams politiķis kā Gundars Bērziņš ilgi paliks malā. Pastrādās savā lielsaimniecībā, pavasarī uzkrās spēkus, un es nemaz nebrīnītos, ja viņš kļūtu par nākamā Latvijas prezidenta kandidātu.
Pietiek par ko domāt arī bez lielās politikas. Pagājušajā nedēļā ar interesi noskatījos Ainas sarunu šova pārraidi par problēmām auklīšu meklēšanā bērniem. Manam mazdēliņam drīz būs trīs gadi, un viņš apmeklē bērnudārzu. Taču mazmeitiņa, kurai ir tikai gadiņš, laikam turpinās dzīvot mājās ar māmiņu. Paziņu vidū mums nav neviena, kurš varētu uzņemties auklītes pienākumus, bet uzticēt bērnu svešam cilvēkam ir riskanti. Taču “dārziņā” tik mazus bērnu nepieņem. Kādreiz bija tā saucamās “silītes” grupas, bet tagad to nav, un mazie bērnudārzu apmeklē tikai no divu gadu vecuma.
Rīgas dome nolēmusi maksāt pabalstus tām ģimenēm, kuru mazuļiem nevar nodrošināt vietu bērnudārzā. Savlaik, 1991. gadā, valsts piešķīra pabalstus bērniem, kuri negāja “dārziņā”. Daudzi vecāki, pārsvarā nestrādājošās mātes, lai saņemtu šo pabalstu, savus bērnus sāka audzināt mājās. Bērnudārzos atbrīvojās vietas, un rindu vairs nebija, jo vietu tur pietika visiem. Varbūt tas būtu labs risinājums arī tagad? Valdība diemžēl šo likumu jau atcēla.
Esmu gandarīta, ka manai darbavietai, kurā strādāju jau divdesmito gadu, šis gads sākās ar labiem jaunumiem, kuri uzlabos dzīves apstākļus daudziem pensionāriem.
Vispirms jau sāksim atmaksāt ierobežotās pensijas strādājošajiem pensionāriem. Patlaban pārbaudām lietas, aprēķinām atmaksājamās summas un aicinām pensionārus atvērt bankās kontus.
Pirmajā ceturksnī 170 pensionāriem, kuri vecāki par 71 gadu, naudu ieskaitīsim bankā vai arī pastnieks to nogādās klientiem mājās. Pastnieku drošības dēļ lielākas summas tomēr vajadzētu ieskaitīt bankā. Pavisam šogad Aizkraukles rajonā ieturētās pensijas atmaksāsim 517 cilvēkiem 209,5 tūkstošu latu apmērā. Naudu var saņemt arī mirušā pensionāra mantinieki.
Būs arī pensiju pārrēķināšana strādājošajiem pensionāriem. Līdz šim to veicām reizi trijos gados, tagad to darīsim katru gadu. Jaunums ir arī tas, ka pensionāra nāves gadījumā, tāpat kā līdz šim, tuviniekiem izmaksās divas pensijas bēru izdevumiem, taču šogad vēl divas pensijas saņems arī aizgājēja laulātais. Tie un vēl citi jaunumi uzlabo pensionāru dzīvi, un mums, sociālajā jomā strādājošajiem, par to ir liels gandarījums.
Skumjas pārdomas izraisīja barikāžu dienu piemiņas vientuļais ugunskurs Doma laukumā Rīgā. Tāpat arī televīzijas žurnālistu aptaujāto jauniešu nezināšana par to, kas notika pirms 16 gadiem, kad cilvēki gāja bojā, lai Latvija būtu brīva. Pēc kādas aptaujas rezultātiem, tikai ceturtā daļa respondentu šodien dotos uz barikādēm. Gribas jautāt — kurp mēs gribējām iet un kur esam nonākuši?
Tomēr labajam jābūt pārsvarā, tāpēc lasītājiem šajā gadā novēlu rītiem labas domas, dienām — darbu, kas piepilda sirdi!
