Pēcjāņu nedēļā, kad daba rotājās vasaras saulgriežu kalnā, Latvijā bija liela rosība gan ekonomiskajā un politiskajā, gan tieslietu sfērā.
Pēcjāņu nedēļā, kad daba rotājās vasaras saulgriežu kalnā, Latvijā bija liela rosība gan ekonomiskajā un politiskajā, gan tieslietu sfērā. Šķiet, tikai zemnieki nešķendējās par “Latvijas kuģniecības” (LK) privatizācijas peripetijām, kaut gan šī uzņēmuma akciju izsole un pārdošana, manuprāt, bija nedēļas svarīgākais notikums.
Zemnieki darīja, kas šajā laikā viņiem jādara — raka jaunos kartupeļus, vāca pirmos dārzeņus, slauca govis un gatavoja ziemai lopbarību. Lūkoja, kādu skādi labības laukiem nodarījuši lielie lieti. Lauksaimnieku galvenā rūpe šobrīd ir sliktie laika apstākļi. Interesanti, ka vecu ļaužu laika prognozes šai vasarai ir pilnīgi pretējas — vieni apgalvo, ka jūlijā būs liels karstums, otri — ka jau pēc Jāņiem sāksies rudens. Dzīvosim, redzēsim!
Otrdien notikušajā LK akciju izsolē par 31 procenta akciju īpašnieci kļuva uzņēmums “Ventspils nafta” (VN). Piektdien uzzinājām, ka izsolē no trim dalībniekiem arī otrs lielākais solītājs bijusi tā pati VN, iegūstot vēl 19,67 procentus LK akciju. VN uzdevumā akcijas iegādājusies Igaunijas “Hansapank”, un VN tās no bankas nopirkusi. VN kopējais LK akciju ieguvums — 49,94 procenti.
Latvijā daudzi, valdību ieskaitot, beidzot atviegloti nopūtās, jo privatizācijas lauciņā šķita veikts labs darbs. Patiesībā kuģniecības kontrolpaketi valsts pārdevusi par pusotra kuģa cenu — vēl nesen par trijiem jaunajiem tankeriem LK samaksāja 76 miljonus latu, bet kuģniecības flotē pavisam ir 40 tankkuģu. Tātad valsts guvums ir niecīgs. Tomēr vairums kuģu paliks VN, tātad dosies jūrā ar Latvijas karogu.
Nedēļas nogalē kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda ziņa, ka LK akciju izsoles rezultāti atzīstami par nelikumīgiem, jo izsolē, formalitāšu aizkavēta, nav varējusi piedalīties kāda Kiprā reģistrēta kuģošanas sabiedrība “Beacon Shipping”, kaut gan solījusi visaugstāko cenu. Nu tā vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās instancēs, un izsolē pārdotajiem 102 miljoniem LK akciju piemērots arests. Līdz lietas apstākļu noskaidrošanai ar izsolē pārdotajām akcijām nevar veikt nekādus darījumus.
Kas tad ir neapmierinātā ārvalstu firma “Beacon Shipping”, kura nu paziņo, ka būtu pirkusi visu 51 procentu LK akciju, maksājot 45 santīmus par akciju? To pagaidām nezinām. Tāpat kā to, kas darbojas tās aizsegā. Taču valsts pēc izsoles būtu saņēmusi par 10,2 miljoniem latu vairāk. Tomēr šī firma lielu uzticību nevieš — tās darbības joma esot kuģu aģentēšana, un tai pieder tikai trīs 2000. gadā būvēti vidējās klases tankkuģi, kas veicot naftas pārvadājumus Baltijas jūrā. Firmas aktīvu apjoms — 39 miljoni dolāru. Tātad šī firma, iespējams, ir nabadzīgāka par mūsu VN.
Bēdīga pieredze ar citzemju privatizētājiem mums jau ir — kaut vai sanatorijas “Ķemeri” neveiksmīgā privatizācija. Vai tāda pati nākotne sagaida arī “Latvijas kuģniecību”? Bet varbūt tās atkal ir tikai politiskās “spēlītes”, un šī firma ir kāda pagrīdes miljonāra “vizītkarte”, kurš nav ticis pie kārotā kumosa.
LK privatizācijas peripetijas sadusmojušas ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kurš nu pieprasa pārtraukt VN privatizāciju par sertifikātiem. Šis viņa paziņojums atkal sadusmojis koalīciju, un “tēvzemieši” uzskata, ka Kalvītim jādemisionē.
Pret drošības naudu atbrīvots Latvijas riteņbraucējs Juris Silovs, kuru lietuvieši uz pieciem gadiem notiesāja par to, ka viņš pagājušā gada oktobrī, šķērsojot Lietuvas robežu, nezināšanas dēļ nedeklarēja paša nopelnītos 44 tūkstošus latu. Acīgie Lietuvas muitnieki pat pamanījuši, ka sportists šīs valsts teritorijā (ak vai, kāds noziegums!) nelikumīgi atļāvies ievest arī burku ķiršu kompota un ābolu džema, vafeles, šokolādes tāfelītes, cepumus, šampūnu un pat zobupastu. Zobu birstīti Silovs laikam būs aizmirsis vai pazaudējis…
Labi, ka Lietuvā tiesu sistēma ir rīcībspējīgāka nekā Latvijā, jo Silovu notiesāja jau pēc dažiem mēnešiem. Ja nu sportistam pirms tiesas būtu jāpavada cietumā vairāki gadi, kā, piemēram, Laventam vai Stendzeniekam, tad viņa sportista karjerai būtu jāsaka ardievas. Ar to sarežģījumi būs arī tagad, jo pēdējo reizi ar velosipēdu Juris Silovs braucis tikai aprīlī, bet, lai būtu formā, sportistam ik dienu esot jānobrauc vismaz 100 kilometru.
Par liela mēroga krāpšanu pēc četriem gadiem un 11 mēnešiem, kuri pirms tiesas pavadīti cietumā, beidzot notiesāts Armands Stendzenieks. Krāpšana pierādīta, un labi barotajam, ar datoru “bruņotajam” nabaga cietējam piespriests 10 gadu un sešu mēnešu cietumsods.
Tomēr humānie Latvijas likumi pret tādiem, kas izkrāpuši miljonus, ir žēlīgi, tāpēc pēc Amnestijas likuma viņa sods samazināms līdz pieciem gadiem un trijiem mēnešiem. Ja no tiem atrēķina cietumā jau pavadīto laiku, Stendzeniekam cietumā septiņi mēneši tomēr vēl būs jāizklaidējas. Tiesa nospriedusi, ka Stendzeniekam jākonfiscē arī manta (ja vien ir ko konfiscēt) un likvidējamajai bankai “Baltija” jāatmaksā 6,7 miljoni latu.
Tomēr cilvēku muļķībai nav robežu, un tā it mūžīga. Stendzenieks pa šiem gadiem joprojām nav atmetis domu dibināt partiju un kļūt par Saeimas deputātu! Ja tas patiesi notiktu, tad nu Dievam vajadzētu likt Daugavai tecēt atpakaļ no Rīgas jūras līča uz Valdaja augstieni…
Laiks steidzas, un Saeimas vēlēšanas tuvojas. Rosās jaundibinātās un vecās partijas. Pagājušajā nedēļā ar vislielāko aktivitāti izcēlās mācītāja un boksera Ērika Jēkabsona dibinātā Pirmā partija, kuras devīze ir: “Vīrs un vārds”. Daudz skaistu solījumu un tukšu vārdu partijas koncepcijā. Paziņoti pat ministru kandidāti, no pašreizējā sastāva atstāts tikai aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Mani intriģē tikai viena šīs partijas iecere — tā cīnīsies, lai pie varas neatgrieztos bijušie komunisti. Domāju, tas būtu tas pats Daugavas straumes maiņas variants, tikpat bezcerīgs. Visus neatkarības gadus mēs paši viņu darbošanos esam tikai atbalstījuši — gan ievēlot par deputātiem, gan piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņus. Jāmainās paaudzēm, lai mainītos domāšana, lai tauta būtu brīva no ekonomiskajām un politiskajām važām un spētu atgūties no piecdesmit padomijas gadiem.
