Aizvadītajā nedēļā centos nedomāt par saviem ierastajiem darbiem un baudīju vasaras siltās dienas.
Aizvadītajā nedēļā centos nedomāt par saviem ierastajiem darbiem un baudīju vasaras siltās dienas. Ciemojos dēla ģimenē Rīgā un daudz laika pavadīju ar mazmeitiņu — braucām arī uz jūru peldēties un atpūsties.
Vislielākā uzmanība pagājušajā nedēļā bija pievērsta geju, lesbiešu un transseksuāļu gājienam “Rīgas praids 2006”. Likās, ka Latvijā nekas cits svarīgs nenotiek, jo prese, televīzija un radio šim notikumam, manuprāt, pievērsa pārāk lielu uzmanību. Es domāju, ka mūsu valsts ir ļoti demokrātiska un citādi domājošajiem cilvēkiem ir visas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Manuprāt, tomēr neesam tik nežēlīga, atpalikusi un iesīkstējusi sabiedrība. Jau iepriekš Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija pasākumu atteicās akceptēt, aizbildinoties ar to, ka nespēs pilnībā nodrošināt drošību un kārtību. Par to, ka Rīgas dome pieņēma lēmumu aizliegt rīkot šo gājienu, kritiku izteikušas gan pašmāju, gan starptautiskas organizācijas un vairāku Eiropas valstu politiķi. Saprotu, ka var neatļaut rīkot šādu seksuālo minoritāšu gājienu Rīgas ielās dažādu citu iemeslu dēļ, taču ne jau aizbildināties ar drošības apsvērumiem.
Pēc sestdien notikušajām agresijām valdība atkal meklē vainīgo, kurš ir atbildīgs un kurš organizēja nekārtības nesankcionēta protesta pūļa laikā. Domāju, ka mūsu valstī ir daudz problēmu, un arī šī ir viena no tām, kas jārisina, taču ne šādā veidā. Man netraucē citādi orientēti cilvēki, kamēr viņi strādā, mācās, dzīvo savu dzīvi, taču nesludina to, ka viņi, lūk, ir tādi un mums pārējiem tas jāsaprot un jāpieņem. Ja šis gājiens varētu atrisināt visas problēmas, tad, domāju, vajadzēja viņiem atļaut iziet ielās, izkliegt savu sāpi un saukt pēc taisnības. Taču tas vienā dienā nemainīs sabiedrības viedokli par to, ka neesam gatavi redzēt, piemēram, divus savā starpā precējušos vīriešus, kuri audzina bērnus. Grūti spriest, vai latvieši to jebkad spēs pieņemt. Un vai tas mums vispār jāpieņem kā norma?
Ar šausmām sekoju līdzi notikumiem Libānā. Nesaprotu, kā mūsdienās, kad dzīvojam civilizētā pasaulē, kaut kas tāds var notikt. Domāju, ka visas nesaskaņas valstu starpā iespējams atrisināt mierīgā sarunu veidā. Tas man ir nepieņemami, ka bojā iet nevainīgi cilvēki, galvenokārt sievietes un bērni. Izraēlas uzlidojumos sagrauti Libānas galvaspilsētas Beirūtas dzīvojamo namu kvartāli, izpostīta daudzu cilvēku dzīve. ANO humānās palīdzības koordinators Jāns Egelands nosodījis šādu rīcību, paziņojot presei, ka nenoliedzami pārkāptas starptautiskās humanitārās tiesības. Protams, ka nemierus ātrāk vai vēlāk atrisinās, taču nevainīgajiem cilvēkiem, kuri gājuši bojā, tas dzīvību vairs neatgriezīs. Tas man šķiet nepieņemami.
Pagājušajā nedēļā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kā iespējamo premjera amata kandidātu izvirzīja Ventspils pilsētas domes mēru Aivaru Lembergu. Sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs — vieni to atbalsta, bet citi uzskata, ka Lembergam jāpaliek savā vietā, proti, Ventspilī. Es domāju optimistiski — ja paļaujamies uz tām pārmaiņām, ko pēdējo gadu laikā piedzīvojusi Ventspils, tad arī visai Latvijai tas būtu labvēlīgs risinājums. Ja Lembergs, kļūstot par Ministru prezidentu, censtos attīstīt visu Latviju, arī laukus, līdzīgi, kā to ir izdarījis Ventspilī, tas būtu lieliski! Ministru prezidenta amatā gribētos redzēt cilvēku, kurš pievērstos visas valsts labklājībai un dzīveslīmeņa uzlabošanai laukos, nevis domātu tikai par savas kabatas piepildīšanu.
Lai gan pēdējās dienās karstums mazliet pierimis, tveicīgais laiks manam uzņēmumam ir īpaši labvēlīgs. Man Neretā pieder kafejnīca un veikals, kurā lielākoties pārdodam paši savu produkciju — dažādus gaļas izstrādājumus, svaigu gaļu un salātus. Zinu, ka citi ēdināšanas uzņēmumi uztraucas un gaida atkal vēsāku laiku, bet mēs par to priecājamies. Nodrošinu darbavietas astoņām darbiniecēm, pati kolektīvā esmu devītā. Gan virtuvē esmu iegādājusies jaunas elektropreces, gan veikalā jaunas vitrīnas un saldētavas, tāpēc produktus mums nav nekādu problēmu uzglabāt arī lielā karstumā. Esmu ļoti apmierināta ar izvēlētajām preču piegādes firmām.
Esmu novērojusi, ka cilvēki daudz ceļo, dodas apskatīt Latvijas skaistākās vietas tieši karstā laikā, lietainajās dienās te nevar sastapt nevienu cilvēku. Tūristi iegriežas pusdienot pie mums kafejnīcā. Domāju, ka Neretas apkārtnē ir skaista daba un daudz iespēju attīstīt lauku tūrismu, taču tajā jāiegulda milzīgi līdzekļi.
Strādājot kafejnīcā, bieži vien saskaros ar alkohola problēmām, kas attiecas uz visu Latviju, ne tikai Neretu vai Aizkraukles rajonu. Gandrīz katru dienu ziņās izskan traģiski notikumi, bieži pēc alkohola lietošanas iet bojā cilvēki. Dzirdēju par traģisko notikumu, kad nupat Ogres rajonā autoavārijā bojā gāja četri jaunieši. Liekas, ka mūsdienās jaunieši izturas pārāk vieglprātīgi gan pret savu dzīvību, gan apkārtējiem cilvēkiem.
Mans darbs saistīts ne tikai ar cilvēku ēdināšanu, kafejnīcā pārdod arī alkoholiskos dzērienus. Esmu pati vairākkārt atteikusies apkalpot piedzērušos pircējus, turklāt vēl redzot, ka viņi atbraukuši ar mašīnu. Protams, viņi ir nikni un aizbrauc uz nākamo vietu, taču katru reizi iedomājos par to, ka tā ir visas sabiedrības problēma. Nezinu, kā mainīt cilvēku domāšanu un uzskatus par to, ka dzert un pēc tam sēsties pie stūres ir nesavienojamas lietas. Varbūt katram pašam jāsāk ar sevi. Es kā kafejnīcas īpašniece vienīgi varu censties atturēt iedzērušus autovadītājus no alkohola pirkšanas, taču problēmu tas neatrisinās.
Aizvadītā nedēļa kopumā man pagāja mierīgi, vakaros centos pastaigāties svaigā gaisā un rūpējos par savu veselību. Vēlētos tikai, lai mūsu valstī un pasaulē būtu daudz vairāk pozitīvu un priecīgu notikumu.
