Aizvadītajā nedēļā manā dzīvē nekas ievērojams neatgadījās.
Aizvadītajā nedēļā manā dzīvē nekas ievērojams neatgadījās. Tā bija parasta pašvaldības vadītāja kārtējā darba nedēļa, kurā, kā vienmēr, dienu sākot, nevar zināt, kā tā beigsies un kas pa šo dienu pagastā notiks.
Lai arī veltīgi sūroties par notikumiem, kurus mainīt nav cilvēka spēkos, taču jāteic, ka ilgstošais karstums un sausums sāk visus nogurdināt. Daudzeses pagastā pēdējais lietus bija tikai pavasarī. Cerējām uz Jāņu nakti — taču nolija tikai tāda Dieva rasiņa, kura pat putekļus nenoskaloja.
Iedzīvotāju akās sāk trūkt ūdens, bet pašvaldība šiem cilvēkiem palīdzēt var visai minimāli. Pļavās izkalst zāle, pat mežā viss sāk čaukstēt. Pagasta iedzīvotājiem nav daudz mājlopu, kuriem jāsavāc siens. Čaklākie zemnieki to jau izdarījuši, taču, ja vēl kādu nedēļu nelīs, nebūs atāla. Sliktas prognozes ir arī graudkopjiem un kartupeļu audzētājiem, jo sējumi izkalst un kartupeļiem, lai tie piebriestu, katastrofāli trūkst mitruma. Ja lietus nebūs, nebūs arī ražas, ko novākt.
Sausuma dēļ arī mežā nav ogu un sēņu. Zemenītes vietām tā sažuvušas, ka der tikai tējai, arī par citu ogu nogatavošanos grūti spriest, bet sēņu nav nemaz. Tas diemžēl “sit pa maciņu” gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuriem vasarā ogošana un sēņošana ir izdevīgs papildienākums.
Taču tas nenozīmē, ka bērni, kuri grib nopelnīt, sēž dīkā. Skolēni strādā darbos pašvaldībā — sakopj pagasta teritoriju, kapus, skolas un citu iestāžu apkārtni. Tā viņi nopelna sev brīvpusdienas. Diemžēl šo iespēju izmanto samērā maz bērnu, darbs būtu vairākiem interesentiem, taču ir vecāki, kuri par maz mudina savus bērnus strādāt.
Nupat īpaša komisija, lai noteiktu sakoptākās, apciemoja Daudzeses pagasta lauku sētas. Šo konkursu pagastā rīko katru gadu, taču tajā nevērtē iepriekšējā gada uzvarētājus. No sirds priecājos, ka pagastā ir tik daudz sakoptu saimniecību. Otrajā apskates kārtā augustā komisija izvēlēsies šīgada labākos.
Daudzeses pagasta padomes priekšsēdētājs esmu pirmo sasaukumu, bet man ir 16 gadu stāžs kā Neretas pašvaldības vadītājam. Daudzesē man vēl ne viss iepazīts, taču man patīk šīs puses darbīgie un optimistiskie ļaudis.
Par to liecina arī tas, ka diezgan daudzi daudzesieši domā par savu mājokļu celtniecību un remontēšanu. Vismaz piecas ģimenes būvē jaunu māju, bet četras lauku sētas tiek atjaunotas. Cilvēki nebaidās ņemt banku piedāvātos kredītus, un tāpēc arī rodas iespēja celt un atjaunot. Tas nozīmē, ka Daudzese nav nomale, kurā cilvēki negribētu dzīvot, veidot saimniecību un ģimeni.
Daudzesieši tagad spriež par mūsu novada veidošanu. Kā zinām, novadā būsim trīs pašvaldības — Jaunjelgava, Sērene un Daudzese. Mums pašiem gan bija nedaudz cits plāns, bet “no augšas” to neakceptēja. Dzīvosim, redzēsim, kā būs tagad. Taču skaidrs ir viens, ne jau visus pakalpojumus varēsim saņemt savā novadā, būs vien tāpat jābrauc uz Aizkraukli vai vēl tālāk.
Es šai administratīvi teritoriālajai reformai, kura “velkas” jau vairāk nekā desmit gadu, risinājumu tomēr nesaskatu. Ministri nāk un iet, solījumi mainās, un brīvprātīgo novadu valstī līdz šim tomēr ir ļoti maz. Negribas tomēr arī ticēt, ka tos, kuri nebūs paši apvienojušies, kāds apvienos ar varu. Tas būtu nedemokrātiski un arī juridiski nepareizi.
Šis jautājums jārisina Saeimai, bet nu, kā zinām, deputāti un valdība ir jau “metušies” pirmsvēlēšanu cīņās, tāpēc diezin vai kāds tur domās par šo reformu.
Neesmu bijis, ne arī tagad esmu kādā partijā. Un nekad līdz šim to nenožēloju, jo arvien vairāk pārliecinos, ka politika ir ļoti netīra lieta, jo tāda ir partiju cīņa par varu. Nu “pārojas” gan jaunās ar vecajām, gan dibinās pavisam jaunas partijas. Izvirzās “lokomotīves”. Pat Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne pamet šo vietu, lai pievienotos “Jaunā laika” politiķiem. Tagadējā Saeimā esošās partijas vai katra meklē sabiedrotos un “sastāda” jaunu valdību, un te “visstiprākie elkoņi”, šķiet, ir Tautas partijai. Būtībā tomēr — cik partiju, tik arī valdību.
Domāju, ka lietderīgāk esošajiem deputātiem līdz jaunajām vēlēšanām būtu pārskatīt savus solījumus vēlētājiem. Cik no tā visa ir izpildīts? Vai puse sanāks? Katra partija ir piedzīvojusi gan skandālus, gan tikai sevis izrādīšanu, taču visvairāk laika visas velta opozīcijas un citādi domājošo deputātu nomelnošanai.
Uzskatu, ka “Jaunā laika” aiziešana no valdības nebija pareiza rīcība. Vajadzēja cīnīties par savām idejām, nevis visu pamest un tagad no malas dažreiz pat “matus skaldīt” — citus kritizēt vienmēr ir viegli, īpaši, ja paši var “tupēt krūmos”.
Līdzšinējo valdību kļūdas diemžēl visvairāk kaitē pašvaldībām. Piemēram, “Jaunā laika” valdība ļoti maz atbalstīja pašvaldības — “apturēja” mums valsts investīcijas, likvidēja ceļu fondu, arī dabas resursu nodokli noteica ieskaitīt nevis pašvaldībām, bet Valsts kasē. Šķēles laikā valdība savukārt darīja visu, lai pašvaldības piespiestu likvidēt bērnudārzus. Pašlaik mēs redzam rezultātu — mātes nevar strādāt, jo daudzviet bērnudārzos trūkst vietu. Un kas tagad notiek Jūrmalā?
Vai tiešām pašvaldību vadītājiem pašiem nav nekādas iespējas lemt par savu pilsētu vai pagastu? Vai jāklausa tikai partiju diktāts? Tajā pašā laikā daudzas partijas finansiāli atbalsta tās pašvaldības, kuras ir viņu sabiedrotās. Partiju politiskā nostāja traucē pat atsevišķu projektu realizēšanu. Ja pašvaldībai nav draugu “augšā”, tad dabūt kāda projeta akceptu ir gandrīz vai neiespējami.
Mani satrauc arī jaunā prezidenta vēlēšanas, jo diemžēl es Latvijā neredzu nevienu kandidatūru, kas būtu līdzvērtīga Vairai Vīķei—Freibergai. Te nu vajadzētu laikus veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka prezidents var strādāt ilgāk par diviem ievēlēšanas periodiem.
Tādas nu ir dažas manas pārdomas par Daudzeses pagastu un mūsu valsts lielo politiku. Pagastā daudz darāmā, par to domāju arī atpūtas brīžos, kad, “rokas atpūtinot”, darbojos pa māju, kuru remontēju. Drīz būs mans atvaļinājums, taču nepošos uz tālām zemēm. Vislabāk jūtos tepat, mūsu skaistajā Latvijā.
