Lai arī klāt pavasaris un lielākā daļa laukos dzīvojošo plāno, ko un kā sēt, mums, lauku zinātniekiem, šajā laikā jāpaspēj nokārtot arī ļoti daudz organizatorisku jautājumu.
Lai arī klāt pavasaris un lielākā daļa laukos dzīvojošo plāno, ko un kā sēt, mums, lauku zinātniekiem, šajā laikā jāpaspēj nokārtot arī ļoti daudz organizatorisku jautājumu. Taču lielākā problēma ir tā, ka jācīnās ar birokrātiju. Šķiet, ierēdņi nesaprot, ka daudz svarīgāk ir veikt reālus pētījumus, nevis rakstīt plānus, ko pētīs pēc pieciem un vairāk gadiem.
Skrīveru zemkopības zinātniskais institūts piedalījās arī izstādē “Reģionālā attīstība Latvijā”. Pagājušajā nedēļā bija jāiekārto stendi. Šīs izstādes vērtīgas ne tikai tāpēc, ka var ieraudzīt citu veikumu, bet arī tādēļ, ka nekavējoties var noslēgt sadarbības līgumus, iztiekot bez starpnieku pakalpojumiem. Var tieši apspriesties ar vērtīgāko ieceru autoriem un gūt kādu ideju pašam. Turklāt vienmēr var ieraudzīt ko neparastu. Piemēram, šopavasar Rāmavā redzēju daudzkorpusu maiņvērsējarklu ar plastmasas vērstuvēm. Ko tādu redzēju pirmo reizi, taču ideja ļoti laba — arkls ir vieglāks, un var ietaupīt metālu.
Šajā izstādē bija interesanti vērot, kas kurā novadā jauns — reģioni bija ļoti plaši pārstāvēti. Būtu jādomā, kā uzlabot un padarīt interesantākas un vērtīgākas lauksaimniekiem domātās lauku dienas. Tieši šī iemesla dēļ lauku dienās vienmēr notiek tehnikas demonstrējumi, kuri papildina speciālistu teikto. Var redzēt ne tikai tehnoloģiju, bet arī tehniku, ar ko šo darbu paveikt. Taču šķiet, ka ar to vien ir par maz.
Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka saņemsim ievērojami lielākas subsīdijas no Zemkopības ministrijas nekā iepriekšējos gados. Varēsim nopirkt jaunu kombainu un citu tehniku. Diemžēl naudas nepietiks lielākam institūta ēkas remontam.
Pēclieldienu nedēļā bija arī vairāki interesanti politiskie notikumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka 2005. gada pašvaldību vēlēšanās deviņas partijas pārkāpušas vēlēšanu izdevumu ierobežojumus. Turklāt četras partijas limitu pārsniegušas par vairāk nekā 5000 latiem.
Žēl vienīgi, ka par vēlēšanu finansējuma pārkāpumiem paziņo tik vēlu. Kopš pašvaldību vēlēšanām jau pagājis ilgs laiks. Tomēr labi, ka vismaz kāds mēģina pētīt, vai politiskajai reklāmai netērē pārāk daudz, un no vainīgajiem prasa atbildību.
Es uzskatu, ka reklāmai tērē nesamērīgi lielas summas. Šo naudu daudz vērtīgāk būtu izlietot dažādu saimniecisku problēmu risināšanai, piemēram, piešķirt kāda ceļa posma vai pussabrukuša tilta remontam. Turklāt tā partijām būtu vislabākā reklāma. Pretējā gadījumā politiķi vēlāk šiem pašiem darbiem piešķir valsts naudu un lielās, ka tas bez konkrētas partijas atbalsta nebūtu noticis.
Krievija kārtējo reizi norādīja, cik ļoti Eiropa atkarīga no šīs valsts energoresursiem. Uzņēmums “Gazprom” pat piedraudēja Eiropas Savienībai nejaukties tā plānos, pretējā gadījumā solot meklēt gāzes tirgu Āzijā.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, Latvija ir izdevīgākā situācijā, jo mums ir pazemes gāzes krātuves, kuras, “pagriežot”tirgu uz Rietumiem, Krievijai nākas izmantot. Taču perspektīvā jāmeklē alternatīvi enerģijas veidi, lai mazinātu atkarību no Krievijas.
Viens no šādiem paņēmieniem būtu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana. Latvijā nav izmantotas rapša audzēšanas iespējas, un lauku zinātnieku uzdevums ir radīt tādas šķirnes, kuras degvielas ražošanai ir vispiemērotākās. Arī Skrīveru zemkopības institūts darbojas šajā jomā.
Turklāt ir arī augi, kuri lieliski noderētu kā kurināmais. Pasaulē ir šāda pieredze. Ir noteiktas daudzgadīgo zālāju šķirnes, kuras aug ļoti ātri un kurām ir liels apjoms. Turklāt tās bez bažām un kaitējuma vietējai ekosistēmai varētu audzēt arī Latvijā. Tikai nedrīkst kavēties, kamēr šo tehnoloģiju nav attīstījuši rietumvalstu zinātnieki. Tad izstrādnes būs jāpērk par ļoti augstu cenu.
Braucot pa Latviju, arvien biežāk meža vietā vērojam izcirtumus. Taču, kamēr tur atkal būs mežs un varēs zāģēt kokus, paies vismaz 100 gadu. Turpretī stiebrzāles var pļaut katru gadu. Mēs esam sagatavojuši projektu pētījumu sākšanai. To pasūtīja kāds privātuzņēmējs, taču viņa interese par šo projektu apsīka. Šādas tehnoloģijas izstrādē noteikti jābūt ieinteresētai valstij. Būs uzņēmumi, kuri to varēs izmantot, lai kurināmo ražotu rūpnieciskos apmēros.
Pagājušajā nedēļā lielā daļā
Kurzemes mežu noteica ciršanas aizliegumu astoņzobu mizgrauža savairošanās draudu dēļ.
Diemžēl šis aizliegums ir valsts neizdarības apliecinājums. Pēc 2005. gada janvāra vētras vajadzēja valstiskā līmenī aktīvi stimulēt nolauzto un izgāzto koku savākšanu, nevis paļauties uz laika apstākļiem. Tolaik skaļiem saukļiem aicināja kritušos kokus izvākt, taču neviens nekontrolēja, vai paveikts pietiekami. Nu varam zaudēt daudz vairāk nekā tad, ja valsts būtu visiem iespējamajiem līdzekļiem ieinteresējusi uzņēmējus mežu sakopt.
Zinu daudzus mežsaimniekus no Kurzemes, kuri ir ļoti neapmierināti ar Valsts meža dienesta vadības rīcību vai, pareizāk, neizdarību šajā situācijā. Lielākā daļa meža Kurzemē pieder valstij. Tātad to saimnieks neizdarīja visu iespējamo un nu mēģina sasmelt izlietu ūdeni. Gan jau atradīs arī vainīgo un, iespējams, atbrīvos no darba, taču mežā pieļautās kļūdas nav tik viegli labojamas kā lauksaimniecībā neizdarītais.
Arvien vairāk izjūtam vēlēšanu tuvumu. Pirms neilga laika uzzinājām daudz jauna par Aināra Šlesera darījumiem un tā saukto “Jūrmalgeitu”, bet pašlaik “zem mikroskopa” nokļuvis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņu vaino dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Taču šis skandāls liecina par daļas politiķu bailēm no tā, ka Lembergs varētu kandidēt nākamajā Saeimā un pretendēt uz kādu no augstākajiem valsts amatiem. Neraugoties uz viņa privātajiem darījumiem, Lembergam ir saimnieciska domāšana arī sabiedrības labā. Daudziem tas nepatīk. Tāpēc arī meklē kompromitējošas situācijas.
Lembergs noteikti nebūs vienīgais, kura pagātnē meklēs kaut ko divdomīgu. Līdzīgu gadījumu būs arvien vairāk. Es pats esmu kandidējis uz 5. Saeimas deputāta vietu un esmu nolēmis politikā savu kāju vairs nespert. Tā ir ļoti netīra. Partijas interešu labā nākas rīkoties pret savu pārliecību un visu laiku jāuzmanās, lai neizdarītu kādu aplamību.
