Pagājušajā nedēļā Rīgā uz pāris stundām bija paralizēta satiksme.
Pagājušajā nedēļā Rīgā uz pāris stundām bija paralizēta satiksme. Uz Vanšu tilta trosēm uzrāpās un divas stundas uz tilta pilona virsotni lēni pārvietojās vīrs ar lielu metāla krustu kaklā.
“Izrāde” ilga divas stundas, un tās beigas nebija traģiskas — vīrietis nokļuva balsta virsotnē un par dažām smalkmaizītēm un minerālūdeni piekrita kāpt lejā.
“Tiesāts un psihiski nelīdzsvarots” — tāds par šo vīru ir oficiālais atzinums. Pievērst uzmanību sev un sociālajām problēmām tādējādi nav labākais veids.
Pa tilta trosēm “pastaigājās” viens cilvēks, taču diemžēl daudziem visa dzīve ir līdzīga šai “atrakcijai”.
Kad viņnedēļ klausījos radiointerviju ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra direktori Ineti Ielīti, tā arī netiku gudra — par kādas valsts bērnu tiesību aizsardzības dižajiem sasniegumiem ir runa?
Organizācijas “Glābiet bērnus!” alternatīvajā ziņojumā ANO par bērnu tiesību aizsardzības situāciju Latvijā, kuru prezentēja pagājušajā nedēļā, ir krasi atšķirīgs viedoklis. Ziņojumā norādīts, ka desmit gadu laikā ģimeņu labklājība nav uzlabota. Lai gan nacionālais kopprodukts ir audzis, ģimeņu pabalsti nav palielināti.
To, vai kaut ko darīs, lai uzlabotu situāciju bērnu tiesībās, nosaka valdības labā griba, kas līdz šim nav bijusi jūtama — šādu viedokli, prezentējot organizācijas “Glābiet bērnus!” alternatīvo ziņojumu ANO, pauda Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča.
Bieži vien dzirdēti reāli, patiesībai atbilstoši kritiski konstatējumi, diemžēl trūkumu novēršanas plānam ir pieneņu pūkas vieglums — uzpūš vējš, un solījumi aizlido nezināmā virzienā.
Savulaik bijušais Saeimas deputāts Vilis Krištopans apgalvoja, ka Latvija ir muļķu valsts. Lai atvaino kaimiņi lietuvieši, bet daži burtakalpi gadījumā ar latviešu sportistu Silovu apliecinājuši, ka Lietuva ir muļķības kalngala valsts.
Vienam no Latvijas labākajiem riteņbraucējiem droši vien pat visbriesmīgākajos murgos prātā neienāca doma, ka viņš kādreiz būs Kauņas stingrā režīma kolonijas iemītnieks. Un par ko? Par nedeklarētajiem 126000 vācu marku un 8000 poļu zlotu. Ne zagtu naudu, bet nopelnītu vienā no populārākajām profesionālās riteņbraukšanas komandām “Cofidis”. Rodas iespaids, ka lēmumu uz piecarpus gadiem ielikt cietumā Juri Silovu pieņēmis kāds citplanētietis zombijs, kuram smadzenēs ieprogrammēts uzdevums sanaidot kaimiņus.
Viena no lielākajām lietuviešu autoritātēm jurisprudencē Aļģimants Dziegoraitis apgalvo, ka 41 gadu ilgajā praksē neesot bijis gadījuma, ka cilvēku par godīgi nopelnītu naudu notiesā.
Viedus vārdus teicis kāds jurists, kurš vēlējās palikt anonīms: “Lietuvas krimināllikumi veidoti pēc vecām piegrieztnēm, tie neatbilst civilizētu valstu praksei. Jā, Silovs juridiski pārkāpa likumu, bet pēc būtības nē. Vajadzētu painteresēties, kāpēc netika ievērota personas datu konfidencialitāte un kāpēc tik rūpīgi tika pārbaudīta tieši viņa automašīna. Tagad Lietuvas muitai un likuma sargiem būs lielas iespējas par juridiskajiem pakalpojumiem nopelnīt labu naudu.” (“Jaunā Avīze”)
Varbūt tomēr skaidrais saprāts uzvarēs. Tā domā arī pats sportists, cerot uz atbrīvošanu apelācijas instancē, kas lietu pārskatīs jūnija beigās. Šai lietai pievērsies arī Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Latvijas valdība.
Būt vai nebūt? Šis hamletiskais jautājums attiecināms uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Kandidātvalstīs lielu neapmierinātību izraisīja Eiropas Komisijas paziņojums par iespējamo tiešo maksājumu samazinājumu par 75 procentiem kandidātvalstu zemniekiem. Nule atkal ne visai patīkami jaunumi: četras Eiropas Savienības valstis — Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande — nevēlas, lai jaunajām dalībvalstīm vispār dotu tiešos maksājumus. Pārējās 11 dalībvalstis atbalsta EK priekšlikumu par tiešajiem maksājumiem nākamo 10 gadu laikā, sākot no 25 procentiem.
Nākotne Eiropas Savienībā brīžam ietinas tādos miglas vālos, ka netiek gudri pat politiķi, kur nu vēl lauku cilvēks. Tā vien šķiet, būs taisnība Polijas pārstāvim, kurš maija beigās konferencē Briselē teica, ka, viņaprāt, ES pati nezina, kas lauksaimniecībā notiks pēc 2006. gada.
Ceturtdien Einara Repšes vadītā partija “Jaunais laiks” iepazīstināja ar partijas jauno logo, kā arī devīzi “Gods kalpot Latvijai!”. Šie vārdi esot izraudzīti tāpēc, ka atspoguļojot partijas būtību. Kaut cik domājošus cilvēkus šādi patriotiski saukļi vairs nespēj aizkustināt, jo pirmsvēlēšanu laiks vienmēr ir arī skaistu un skaļu vārdu pārpilns. Šāda devīze, tikai citu vārdu virknējumā, ir vai katrai partijai. Diemžēl lozungi ir kā svētkos izkārti karogi — plīv tikai īsu brīdi, pēc tam tos aizmirst.
Daba steidz izdzīvot vasaru, varbūt tā aicinot arī cilvēkus uz brīdi apstāties un atpūsties. Darīsim to!
