Arvien vairāk jūtu, kā lēnām atgriežas gaisma un nemīlīgais pelēkums sāk atkāpties. Debesis dzidras un augstas — tas uz pavasari.
Arvien vairāk jūtu, kā lēnām atgriežas gaisma un nemīlīgais pelēkums sāk atkāpties. Debesis dzidras un augstas — tas uz pavasari.
Domāju, ka aizvadītā nedēļa gaišāka bija arī Aizkraukles rajona izglītības iestāžu skolotājiem, jo pirmais šīgada algu paaugstinājums ir aprēķināts, nelielu pielikumu sava darba novērtējumam saņēmuši arī klašu audzinātāji. Cerēsim, ka skolotāji, neatsakoties no savām prasībām, piketus nenomainīs ar streiku audzēkņu eksāmenu laikā.
Interesanti, ka Eiropas Sociālais fonds Latvijai piešķīris 360 tūkstošu latu valsts iedzīvotāju izglītošanai par dzimumu līdztiesību, taču tikai 13 procentu respondentu to atzīst par būtisku. Toties 60 procentu aptaujāto par uzmanības vērtu uzskata cilvēku šķirošanu pēc vecuma — īpaši darba piedāvājumu ziņā. Taču to neņems vērā, jo fonda līdzekļi jāizmanto tā izvirzītajam mērķim — dzimumu vienlīdzības veicināšanai.
Latvijas skolotāji vispārējās izglītības iestādēs ir sākuši ieviest pamatizglītības satura reformu, kura turpināsies līdz aiznākamajam mācību gadam. Reforma vērsta uz to, lai skolēni ne tikai iegūtu zināšanas mācību priekšmetos, bet arī attīstītu vispārējās prasmes darboties gan pazīstamās, gan nezināmās dzīves situācijās. Tiek ieviesti arī jauni mācību priekšmeti — dabaszinības, sociālās zinības un informātika.
Aizvadītajā nedēļā saņēmām informāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrija izlēmusi noteikt obligātos eksāmenus matemātikā un vēsturē, kurus plāno ieviest, sākot ar 2008./2009. mācību gadu. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būs vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartos, kā arī normatīvajos aktos. Šogad valsts skolotāju tālākizglītībai sola arī atvēlēt četras reizes vairāk naudas nekā līdz šim.
Pastaigājāmies kopā ar trīsgadīgo mazdēliņu pa sniegotu lauku, un viņš sacīja: “Zini, es varu tālu redzēt, jo man ir brūnas acis!”. Pirmajā mirklī samulsu. Taču, vērojot, kas notiek sabiedrībā un valstī kopumā, sāku domāt, cik tālu caur savu acu logiem redzam mēs, pieaugušie?
Mēs nevarētu runāt par valdības tālredzību, piemēram, tad, ja papētītu izglītības iestādēs strādājošo skolotāju iedalījumu pēc vecuma. Mūsu rajona skolās un citās izglītības iestādēs strādā gandrīz 60 procentu skolotāju, kuriem ir 50 un vairāk gadu. Astoņi procenti no viņiem ir pensijas vecumā, un tikai deviņi procenti ir trīsdesmitgadīgi un jaunāki. Jaunieši izglītībā praktiski vairs nevēlas strādāt. Nav arī kam nākt, jo no augstskolām saņemam satraucošas ziņas, ka pedagoģijas fakultātēs grupas nevar nokomplektēt.
Kā gan motivēt jaunieti studēt pedagoģiju, ja pēc augstskolas beigšanas jaunais skolotājs pēc nodokļu nomaksas saņems ap 130 latu (pēc šīgada algas paaugstinājuma), bet, nostrādājot desmit un vairāk gadu, ap 140 latu?
Ilgas pārdomas izraisīja skopā ziņa, ka Rēzeknes bāriņtiesa vecāsmātes piekautās meitenītes mātei ir atjaunojusi bērna aprūpes tiesības un divdesmitgadīgā sieviete vairs nedosies peļņā uz ārzemēm. Ikreiz, kad uzzinām par vardarbību pret bērnu, mēs meklējam cēloņus šai cietsirdībai, domājam, kāds būs bērna liktenis. Un vairs nebrīnāmies, ka, lai palīdzētu traumētajam bērnam, vispārizglītojošajā skolā būs jāatver korekcijas klase vai jālicencē speciālās izglītības programma. No skolotāja tas prasa papildu tālākizglītību.
Nesen man piezvanīja kādas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā un norūpējusies stāstīja, kāda slodze tāpēc jāiztur skolotājiem.Vairāki mēneši bez brīvdienām! Un tad zvanītāja piebilda: “Grūti, bet skolotāji ir ļoti saprotoši.”
Jā, viņi ir saprotoši arī tad, kad skolēni jāgatavo mācību priekšmetu olimpiādēm, jāpalīdz radošo darbu un projektu izstrādāšanā, jātrenējas sporta sacensībām, skatēm un konkursiem. Par to saņemot skolēnu prieku par veiksmi. Tādu gandarījumu aizvadītajā nedēļā piedzīvoja arī Aizkraukles 1. vidusskolas un Aizkraukles novada ģimnāzijas biznesa ekonomikas pamatu skolotāji, jo no Izglītības satura un eksaminācijas centra saņēmu ziņu par triju šo skolu audzēkņu uzaicinājumu uz valsts olimpiādi.
Mēs Latvijā spriežam, kā skolās uzlabot sporta stundu kvalitāti. Mazkustīgais dzīvesveids, ilgās stundas pie datora un televizora skolēnu fiziskās sagatavotības un stājas problēmas arvien saasina. Pēc Sporta medicīnas valsts aģentūras datiem (pārbaudīti gandrīz 60 tūkstošu valsts skolēnu), pareiza stāja ir tikai 14,3 procentiem audzēkņu.
Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Māris Krastiņš intervijā kādam žurnālistam atzīst: “Sporta stundu kvalitātes atslēgvārds ir — skolotājs!”. Gribētos vēl piebilst — atslēgvārds ne tikai sporta stundām vien…
Aizvadītajā nedēļā sliktas ziņas virmoja vai visā pasaulē — simtiem cilvēku dzīvību zaudēja Katovices traģēdijā, kad iebruka izstāžu zāles plakanais jumts, kurš neizturēja biezās sniega kārtas smagumu. Dažās minūtēs nogrimušais prāmis arī Sarkanajā jūrā apbedīja ap 1000 cilvēku, bet kādā Dānijas avīzē ievietotās karikatūras par pravieti Muhamedu saniknoja musulmaņus. Izcēlās nemieri, kurus, domājams, tik drīz nevarēs novērst. Arī Latvijas Radio no Marokas saņēma vēstuli ar nezināmas izcelsmes pulveri, kurš, kā liecina laboratoriskā apskate, tomēr nav kaitīgs.
Februāra pirmās dienas aizritējušas. Tajās man bija no visa pa drumstalai — satraukums, problēmas, prieks un gandarījums. Sestdien, kā vienmēr, piezvanīja mana optimistiskā kaimiņiene un uzaicināja uz pirti. Ļoti patīk šī procedūra, jo pirts ir vieta, kur attīrās gars un ķermenis. Mums ir savs iecienīts pirts rituāls ar medu, dažādu zālīšu uzlējumu un rāmām pirts sarunām. Tas viss stiprina turpmākajiem dzīves notikumiem un mudina katru cilvēku pieņemt tādu, kāds viņš ir. Taču skolotājiem tas ir nedaudz citādi — mūsu misija ir mācīt, lai katrs bērns mainītos uz labu.
