Aizvadītā nedēļa pagāja mierīgi, bez lielām negācijām un politiskiem skandāliem.
Aizvadītā nedēļa pagāja mierīgi, bez lielām negācijām un politiskiem skandāliem. Taču bija vairākas lietas, kuras raisīja pārdomas.
Lasīju, klausījos un vēroju informāciju, kura Latvijā izskanēja pēc traģiskā ugunsgrēka Rīgā, Ķempes ielā, kad bojā gāja gandrīz visa ģimene. Ugunsdrošība, manuprāt, bija viens no pagājušajā nedēļā nozīmīgākajiem apspriestajiem tematiem. Lasīju, ka notikušā aculiecinieki iesnieguši Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt, vai glābšanas dienesta speciālisti tiešām izdarīja visu iespējamo, lai glābtu cilvēkus.
To pārbaudīt nebūs grūti. Vispirms jānoskaidro, vai viņiem bija informācija par šiem iemītniekiem. Reizēm cilvēks, nokļuvis nelaimē, tā apjūk, ka, saucot palīgā, nespēj pateikt, kas notiek, kur viņš ir un vai ir cietušie. Reiz kāda dāma sauca mūs palīgā, zvanot no mobilā tālruņa un stāstot, ka ir kaut kur ceļā uz Bebriem, bet vēlāk apgalvoja, ka netālu no Birzgales. Ej nu saproti, kur viņu meklēt.
Ugunsgrēks izcēlās naktī, notikuma vietā droši vien valdīja troksnis un kņada, tāpēc grūti spriest, vai glābēji redzēja cietušos vai nē. Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka glābšanas dienests izdarīja visu iespējamo, tāpēc varbūt tiešām labāk lai to izvērtē prokuratūra. Parasti glābšanas operāciju vada viens cilvēks, un viņam tad arī būtu jāuzņemas atbildība.
Pēc šī nelaimes gadījuma izskanēja doma, ka visos mājokļos obligāti vajadzētu ierīkot dūmu detektoru. Tā nav peļama ideja, jo ar šīs ierīces palīdzību ugunsnelaimi var pamanīt daudz ātrāk.
Pārdomas raisīja arī Ieslo dzījuma vietu pārvaldes priekšnieka Daiļa Lūka atcelšana no amata. Ne katru dienu Latvijā atbrīvo ģenerāļus. Protams, vieta nepaliks tukša, jo mūsu valstī netrūkst profesionālu speciālistu, kuri varētu vadīt šo nozari. Taču šādai ministres rīcībai jābūt ļoti pamatotam iemeslam. Tiesiskā valstī ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas intereses, un daudzi to dara ar tiesas palīdzību. Bieži dzirdam, ka atbrīvotas vai sodītas amatpersonas lūdz tiesu izvērtēt šāda lēmuma pamatotību. Mūsu policijas pārvaldē šādu gadījumu nav bijis, taču zinu, ka citu rajonu pārvalžu darbinieki dažos gadījumos ir lūguši izvērtēt priekšnieku lēmumus. Rezultāti ir dažādi, bieži vien par labu prasītājam, un tad šie cilvēki jāatjauno amatā, jāatceļ sods vai jāizmaksā viņiem kompensācija. Acīmredzot tieslietu ministrei bija pamats tā rīkoties, pretējā gadījumā viss var beigties pavisam citādi.
Viens no iemesliem, kāpēc Lūku atbrīvoja, ir ieslodzīto nodarbināšana. Ideja nav slikta, īpaši, ja var atrast kādu, kurš piedāvā darbu šiem cilvēkiem. Vienīgi tas jārisina valsts līmenī, viss atbilstoši likumam jānoformē un jākontrolē. Ieslodzītajiem ir liela parādu nasta tiem cilvēkiem, kuri viņu noziedzīgo nodarījumu dēļ cietuši zaudējumus. Tiesa piespriež zaudējumus atlīdzināt, bet tas lielākoties paliek tikai uz papīra. Domāju, neviens nav aprēķinājis, cik liela ir šī nesamaksātā kopsumma. Manuprāt, tie varētu būt pat miljoni. Cietušie zaudējumu nevar atgūt arī tad, kad ieslodzītie atgriežas brīvībā, jo no viņiem jau nav ko paņemt. Ieslodzīto nodarbinātība šo problēmu palīdzētu risināt. Protams, jāsakārto darba attiecības un samaksas sistēma. Kā šīs lietas risināja Lūks, grūti spriest. Trūkst faktu, lai izdarītu secinājumus, jo tie nav zināmi.
Pirms dažām dienām policisti nodibināja savu arodbiedrību, kura ir it kā Policistu biedrības turpinājums. Tās dibināšanā piedalījās vairāki simti cilvēku, un tas ir daudz, taču viņu vidū bija lielākoties Rīgas un citu lielāko pilsētu pārvalžu darbinieki. Aizkraukles rajona policijas pārvaldes policistu arodbiedrības dibinātāju vidū nav. Varbūt mūsu darbinieki gaida, ko par to teiks vadība, taču šī nu ir tā lieta, kurā priekšniekam nav nekādas teikšanas. Vadītāji arodbiedrību nedibinās un nevienam nenorādīs, kuram tas būtu jādara.
Tomēr principā atbalstu šādas organizācijas izveidi. Tikai tās veiksmīga darbošanās un policistu atbalsts atkarīgs no arodbiedrības vadītājiem un darbības principiem. Svarīgi, lai organizācijas pārstāvji patiešām spētu panākt gan policistu dzīves līmeņa, gan darba apstākļu uzlabošanos, gan arī policijas prestiža celšanos Latvijā. Ja lielāko pilsētu pārstāvji cīnīsies tikai par to, lai viņiem būtu 500 latu liela alga, pagasta inspektoram no tā labuma nebūs.
Aizvadītajā nedēļā apkopojām arī 2005. gadā paveikto un lielajā pārvaldes darbinieku sanāksmē pārrunājām rezultātus. Esam strādājuši ar mainīgām sekmēm, taču, salīdzinot ar 2004. gadu, pērn noziedzīgo nodarījumu skaits sarucis par 153, un Aizkraukles rajonam tas ir ievērojams skaits. Mūsu pārvaldes darbinieki atklājuši vairāk nekā 60 procentu noziegumu, tas ir, divus no trim. Krietni samazinājušās automašīnu zādzības — pērn nozaga tikai 19 auto, bet iepriekš gandrīz divas reizes vairāk. Prieks, ka pagājušajā gadā nav konstatēts neviens nelikumīgs pieslēgums naftasvadam. Tas laikam tāpēc, ka iepriekšējā gadā notiesāja vairākas personu grupas, kuras no tā vien “barojās”. Kopā gandrīz divdesmit cilvēku.
Iepriecina vēl kāds skaitlis. Protams, avārijas ar bojāgājušajiem vienmēr ir traģisks notikums, taču pagājušajā gadā avārijās miruši tikai astoņi cilvēki. Ceļu policisti izpētījuši, ka Aizkraukles rajonā tas ir mazākais skaits pēdējo 25 gadu laikā! Acīmredzot autovadītāji pamazām kļūst prātīgāki. Stingro sodu dēļ arvien mazāk iereibušo sēžas pie mašīnas stūres. Domāju, ka nākotnē situācija vēl uzlabosies. Latvijā plānots ierīkot videoradarus, kuri fiksēs pārkāpumu, bet soda kvīti par to saņems mašīnas īpašnieks. Tas daudziem liks padomāt, kuram dot savu automašīnu un vai pēc tās pārdošanas uzreiz noformēt visus dokumentus.
