Viss labs, kas labi beidzas! Tā atviegloti varam teikt par Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē panākto vienošanos par ES budžetu septiņiem gadiem.
Viss labs, kas labi beidzas! Tā atviegloti varam teikt par Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmē panākto vienošanos par ES budžetu septiņiem gadiem.
Lielbritānijas valdība, kurai šis budžeta projekts bija jāsagatavo, Briselē to piedāvāja vairākkārt, taču gan lielvalstis Francija un Vācija, gan jaunās ES valstis, īpaši Polija un Baltijas valstis, šos projektus noraidīja. Nelīdzēja ne Anglijas premjera Tonija Blēra žilbinošais smaids, ne atruna, ka šādu kārtību savulaik ieviesusi viņa priekštece, saukta par dzelzs lēdiju, Margareta Tečere.
Pēc 30 stundu garām debatēm, kuras beidzās tikai naktī no piektdienas uz sestdienu, sestdienas rītā ES valstis uzzināja, ka ilgtermiņa finanšu perspektīva pieņemta. Briti tomēr piedāvāja kompromisu, samazinot maksājumu atlaidi no sava budžeta par apmēram 7,38 miljardiem latu.
Par šādu atrisinājumu gandarīta ir arī Latvija. Tagad mēs septiņos gados no ES fondiem saņemsim 5,7 miljardus eiro (aptuveni 4,01 miljards latu) jeb gandrīz divus miljonus latu dienā. Tas ir pat vairāk, nekā bija plānots.
Interesanti, ka jau svētdien Latvijas Radio politiskie analītiķi, runājot par šo budžetu, samulsuši apgalvoja, ka diezin vai Latvija būs spējīga septiņos gados tik daudz naudas dažādos projektos likt lietā.
Valsts gudrākie prāti un čaklākie strādnieki jau aizbraukuši uz ārvalstīm labākas dzīves meklējumos, tāpēc ir šaubas, vai Latvijā palikušie “ne tik gudrie” zinās, kā tik lielu naudu izmantot. Atkal slikti! Tikai viens komentētājs bija gandarīts, ka Latvija beidzot piedzīvos septiņus labklājības gadus.
Cik labi būtu, ja kaut reizi nedēļas pārdomās nebūtu jāraksta arī par negatīvām lietām! Taču nekā. Tā, šķiet, nenotiktu pat tad, ja aizspiestu ausis un aizvērtu acis, lai slikto neredzētu un nedzirdētu. To tāpat varētu sajust ar visiem citiem cilvēkam dotajiem maņu orgāniem.
Kārtējo triecienu jau tā trauslajām Krievijas un Latvijas kaimiņattiecībām devusi Krievijas kinokompānija “Trešā Roma”, uzņemot dokumentālo filmu “Nacisms Baltijas gaumē”.
Tās pirmizrādi Saeimas namā žurnālistiem un deputātiem sarīkoja deputāts Nikolajs Kabanovs. Arī televīzijā esam redzējuši dažus atbaidošus šīs filmas kadrus. Krievijas telekompānija iecerējusi filmu 2006. gada sākumā rādīt televīzijas kanālā RTVC, kurš raida Centrālajā Krievijā un Maskavā.
Žurnāliste Elita Veidemane šo filmu nodēvēja par politisku pornogrāfiju, kāds cits viņas kolēģis atzina, ka filmā redzēto var nosaukt par nemākulīgiem meliem, jo pārāk redzami ir nepatiesības īleni, kuri lien ārā no šī politiskās vēstures maisa. Filmā sagrozīta patiesība par daudziem vēsturiskajiem notikumiem: gan par ebreju iznīcināšanu, gan latviešu leģionāriem.
Tā safabricēta tik “meistarīgi”, ka pat kinokadri no arhīviem par sarkanās armijas ienākšanu Lietuvā, kur šo armiju sagaida ar ziediem, patiesībā ir Lietuvas armijas vienību ienākšana Viļņā 1939. gada oktobrī. Filmā latviešu leģions “piedalās” Ļeņingradas blokādē, bet par Kārli Ulmani teikts, ka viņa laikā Latvijā zēla fašisms, un nacisms savu pūķa galvu ceļot arī mūsdienu Latvijā. Žēl, ka filmas autori to nesaskata pašu mājās — Krievijā.
Ja šādu filmu parādīs Krievijā, kur daudzviet par Latviju zina tikai to, ko deklarē Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tad mūsu plašās kaimiņzemes iedzīvotāju vairums Latviju patiesi uzskatīs par fašisma midzeni un latviešus par nacisma atbalstītājiem, kuri to vien dara, kā terorizē krievu tautības ļaudis, kuri dzīvo Latvijā.
Gan žurnālisti, gan Saeimas deputāti, kuri šo murgu noskatījās, ir sašutuši un kategoriski iebilst pret filmas rādīšanu Krievijas televīzijā. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre gatava publiski nosodīt deputātu Nikolaju Kabanovu, kurš gan organizēja šīs filmas noskatīšanos, gan pats ir viens no filmas personāžiem. Viņasprāt, deputāts rīkojas pret valsts interesēm.
Tā arī ir. Taču tas varētu būt arī priekšvēlēšanu triks, lai “zvejotu” Latvijā dzīvojošo citu tautību pilsoņu balsis, un mēģinājums kārtējo reizi saasināt Krievijas un Latvijas kaimiņattiecības.
Domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, rosīgākas kļūst kreisās partijas un to atbalstītāji. “Diena” vēsta, ka kreiso apvienība “Dzimtene” sestdien savas konferences delegātus viesmīlīgi sēdināja pie klātiem galdiem, uz kuriem jau pusdienlaikā netrūka alkoholisko dzērienu pudeļu.
“Jauni cilvēki, tīras rokas un jauna domāšana,” — norādot uz “Dzimtenes” politisko mērķi — panākt, lai vienmēr varētu sēdēt pie labi klāta galda — sacīja viens no apvienības līderiem Juris Žuravļovs. Viņam vēlēšanu aģitācijā jau ir pieredze. Pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām Žuravļova kungs no lidaparāta kaisīja skrejlapas, kuras atgādināja naudaszīmes.
Vēlētāju spektrs mainīsies arī tāpēc, ka daudzi Latvijas pilsoņi jau aizbraukuši un vēl brauks uz ārzemēm, taču nepilsoņi paliks te. Un viņiem runāt, aģitēt un nomelnot Latviju nevar aizliegt, kaut arī viņi pie Saeimas vēlēšanas netiks. Sabiedrības noskaņojums un politiskā gaisotne valstī šādā situācijā būs negatīva. Latvijas ienaidnieki to ļoti labi saprot, īpaši vēl, ja viņus atbalsta arī Krievija.
Tuvojas Ziemassvētki. Ar ģimeņu kopā sanākšanu un laimes vēlējumiem. Mums katram sava laime, citam tā nederēs. Taču ļoti gribētos, lai Dieva miers valdītu pār zemi un lai mēs kaut domās būtu kopā ar saviem mīļajiem un visiem, kuriem ir grūti.
