Aizvadītā nedēļa uzskatāmi pierādīja, ka vara un nauda vājāku cilvēku pārmaina tik ļoti, ka tās labad viņš gatavs pat dvēseli velnam pārdot.
Aizvadītā nedēļa uzskatāmi pierādīja, ka vara un nauda vājāku cilvēku pārmaina tik ļoti, ka tās labad viņš gatavs pat dvēseli velnam pārdot.
Šoreiz kārdinājumam pretī nespēja turēties nu jau bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons. Bijušais mācītājs, šķiet, piemirsis ne tikai paša partijas priekšvēlēšanu solījumus –– būt godīgiem un atmaskot tos, kuri krāpj valsti, bet arī Dieva vārdus. Piektajā Mozus grāmatā rakstīts: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.”. Citiem vārdiem sakot: “Tev nebūs melot!” Tas ir viens no desmit Dieva baušļiem, kuri jāievēro katram kristīgam cilvēkam. Vēl jo vairāk mācītājam.
Melot Jēkabsona kungs sāka jau sen. Kad Latviju pirmo reizi apmeklēja skandalozais Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis, Jēkabsons bija viens no tiem, kuri, sitot ar roku pie krūtīm, zvērēja, ka ar šo uzņēmēju nav tikušies. Citi vismaz drosmīgi atzina notikušo. Kaut vai Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kura uz randiņu krogā pašā nakts melnumā aizšmauca gluži kā nerātna ģimnāziste.
Melus nosoda ne tikai Dieva vārdos. Arī latviešu paruna teic, ka meliem īsas kājas. Pats Berezovskis atzinis, ka, jau pirmo reizi atbraucot uz Latviju, ticies ar iekšlietu ministru.
Kā lai tic cilvēkam, kurš reiz jau melojis? Nu iekšlietu ministrs pieķerts kārtējos melos. Ir aizdomas, ka Nacionālās drošības padomes sēdē runāto viņš atreferējis Berezovskim. Premjers uzdevis to pārbaudīt valsts drošības struktūrām. Nacionālās drošības padomes sēdes ir slepenākās sanāksmes mūsu valstī, kurās izlemj svarīgākos ar valsts drošību saistītos jautājumus, un izskanējusī informācija domāta vien šauram amatpersonu lokam.
Iedzīts stūrī, Jēkabsons pamazām atzīstas. Ar Borisu Berezovski viņš ticies gan, bet kā privātpersona. Turklāt ne reizi vien Rīgā, bet arī Berezovska dzīvoklī Londonā. Maz ticams, ka abi ir labi bērnības draugi un bija jāpārrunā makšķerēšanas iespējas kādā Temzas vai Daugavas līcī.
Berezovski vienmēr interesējusi nauda, plašsaziņas līdzekļi un pērkami politiķi. Naudas Berezovskim netrūkst, un viņa finanšu darījumi noteikti noris arī Latvijā. Tāpat iespējams, ka ir masu mediji, kurus kontrolē šis cilvēks, bet pērkami politiķi pie mums noteikti ir –– politika Latvijā sen pārvērtusies par izdevīgu privātbiznesu, nevis kalpošanu valstij un tautai.
Pagājušajā nedēļā Ēriks Jēkabsons premjeram iesniedza demisijas rakstu. To gan vajadzēja darīt jau krietni agrāk. Kad pirmo reizi bija pieķerts melos par tikšanos ar cilvēku, kurš pasludināts par valsts noziedznieku. Vai arī tad, kad policisti bija spiesti iet ielās un piketēt zemā atalgojuma dēļ. To vajadzēja darīt brīdī, kad Valsts prezidente norādīja uz katastrofālo nesagatavotības situāciju, lai pievienotos Šengenas līguma valstīm. Taču Jēkabsons tikai slēpās aiz lielām melnām saulesbrillēm, kuras vairāk piestāvētu itāliešu mafijas krusttēvam, nevis demokrātiskas valsts iekšlietu ministram, un pašapmierināti atkārtoja, ka viņš kontrolē situāciju.
Saskaņā ar koalīcijas līgumu “mācītāju partija” meklē jaunu iekšlietu ministra kandidātu. Vai Jēkabsona pēctecis spēs kaut nedaudz uzspodrināt šīs partijas mundieri pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, pagaidām pāragri
spriest. Līdz šim “mācītāju partija” asociējās ar tās rīkotāja Aināra Šlesera šeptmaņa slavu, nu Jēkabsons tai piekarinājis arī meļu “birku”. Pilns komplekts, lai pārietu jebkura vēlēšanās par šo partiju balsot.
Iekšlietu ministra demisija nebija vienīgais ievērības cienīgais notikums pagājušajā nedēļā. Jau vairāk nekā nedēļu Rīgas pasažieru ostā bez jelkādām cerībām uz labāku nākotni pietauvots pasažieru prāmis “Baltic Kristina”. Ierēdņu un uzņēmuma īpašnieku neizdarības dēļ tas radījis ne tikai milzīgus finansiālus zaudējumus, bet arī ievērojamu kaitējumu valsts prestižam.
“Rīgas jūras līniju” parāds apkalpei ir aptuveni 45000 latu. Savukārt parādi biznesa partneriem mērāmi miljonos latu. Visā pasaulē pasažieru prāmju satiksme ir rentabla. Tikai pie mums nezin kāpēc, nodarbojoties ar šo biznesu, var nokļūt vienīgi parādnieku reģistrā.
Taču pārsteidz kas cits. Uzņēmuma lielākā akcionāre — Rīgas dome — ir apbrīnojami vienaldzīga par notiekošo. Bija jāpaiet nedēļai, lai Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks sadūšotos tikties ar piekrāptajiem. Diemžēl neko vairāk kā pagaidām neizpildītus solījumus viņš “Baltic Kristina” apkalpei nespēja piedāvāt.
Uzņēmuma izveidošana jau sākotnēji bija neveiksmei lemta afēra, ar ko vēlētāju balsis savlaik ieguva sociāldemokrāti un bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Visai augsta cena par iespēju kādu brīdi pasēdēt Rīgas domes priekšsēdētāja krēslā.
Arvien skaļāk pagājušajā nedēļā izskanēja iespējamās putnu gripas pandēmijas draudi. Amatpersonas pat paziņoja, ka par valsts līdzekļiem pret gripu vakcinēs bērnus un pensionārus. Diemžēl pēc šī plāna neaizsargāta paliek tieši aktīvākā sabiedrības daļa, kurai ir vislielākās iespējas pārnēsāt un līdz ar to izplatīt infekciju.
Ungārijas zinātniekiem izdevies radīt vakcīnu, kura pasargā no saslimšanas ar bīstamo vīrusu. Cerams, to vajadzēs tikai nelielam cilvēku skaitam, nevis pasaules glābšanai.
