Ar spožiem ugunskuriem un līgodziesmām pagājusi aizvadītā nedēļa. Brīvdienu tajā bija vairāk kā darbdienu, tāpēc varējām izpriecāties no sirds.
Ar spožiem ugunskuriem un līgodziesmām pagājusi aizvadītā nedēļa. Brīvdienu tajā bija vairāk kā darbdienu, tāpēc varējām izpriecāties no sirds. Vairums tā arī darīja, Līgovakarā pulcēdamies Raiskumā pie Mirttantes mājas, Kuldīgā ar Paula mūziķiem vai tepat Aizkrauklē, pilsētas vecajā pludmalē. Ugunskuri visur dega vienlīdz spoži.
Svētkus svinēt latvieši prot, kas nu ir, tas ir. Par to varēja pārliecināties Cēsu rajona Raiskumā, kurp jau ceturtdien ap pusdienlaiku autostraumes plūda no visām Latvijas malām. Slavenajai latviešu filmai “Limuzīns Jāņunakts krāsā” 25 gadi, un vietā, kur filma tapa, līgot aicināja tās veidotāji. Vairāk nekā desmit tūkstošu līgotāju esot bijis, jo Līgosvētki bez “limuzīna” nav iedomājami! Ik gadu filmu skatāmies televīzijā, bet šogad katram bija iespēja klātienē izbaudīt Jāņunakts burvību Mirtas tantes pagalmā.
Šķiet, kas gan tur īpašs — viena filma no daudzām, vai nu latviešiem citu labu filmu trūkst? Tas tiesa, bet šī ir īpaša filma, un izjūtas, kādas pārņem Raiskumā, nav aprakstāmas. Ej pāri pļavai, bet iztēlē redzi filmas kadru ar siena talku. Un tā it visur — soli sper un jūties, kā pats filmu būtu izdzīvojis, nu tieši kā pirms ceturtdaļgadsimta Raiskuma pakalnos filmējot. Svētkos bija arī pats notikuma “vaininieks” — limuzīns jeb automašīna VAZ, kuru sameklējusi un svētkiem saposusi “Hansabanka”. Nu vēsturiskais žigulītis ar aktieru autogrāfiem būs apskatāms Rīgas motormuzejā, kurp devās taisnā ceļā no Raiskuma pļavas.
Žēl tikai, ka, svētkus svinot, joprojām neesam iemācījušies iztikt bez nelaimēm. Izņēmums nav arī šie Jāņi. Kaut pirms tam par to vien runāja — “nebrauc dzēris”, “esi uzmanīgs ar uguni” un tamlīdzīgi, neapzinīgos pie prāta vest tā arī neizdevās. Tieši Līgonaktī valstī reģistrēti 97 ceļu satiksmes nelaimes gadījumi, no tiem 18 gadījumos ir cietušajie. Diemžēl divi braucēji Jāņus nesagaidīja, pāris stundu pirms svinībām mirstot avārijā. Brauca uz to pašu Raiskumu. Vai reiz pratīsim svinēt tā, lai nākamajā rītā varētu runāt tikai par priecīgo?
Policija gan uzver: svētkos avāriju nav daudz vairāk kā ikdienā, vienkārši šajās dienās notiekošajam sabiedrība pievērš pastiprinātu uzmanību. Arī parastas nedēļas nogalē diennaktī notiek pat vairāk nekā simts avāriju un bojā iet cilvēki, taču tad par to tik ļoti nerunājot. Negribētu gan piekrist — runā arī tad, atšķirība tikai tā, ka parastas nedēļas nogalē uz Latvijas ceļiem nestrādā tik daudz policistu kā svētkos. Ja jau pat ar papildu patruļām un pastiprinātām pārbaudēm netrūkst pārkāpēju un avāriju, bail iedomāties, kas notiktu, ja likumsargi svētkos strādātu ierastā režīmā. Protams, katram dzērājam policistu nepieliksi, taču kādu pārgalvi pastiprinātais darba režīms, cerams, no nelaimes izglāba.
Darbdienu bija maz, toties visai ražīgas. Pirms vasaras brīvdienām čakli pastrādājuši Saeimas deputāti, pieņemot virkni būtisku izmaiņu likumos. Piemēram, aizliedza presē reklamēt tabakas izstrādājumus. Tā deputāti it kā cīnās par tautas veselību — sak, lai latvietis neiekāro smēķi, ko žurnāla lappusē tik kāri velk uzvalkā tērpies smaidošs kungs. Visumā apsveicama ideja, tikai ar vienu būtisku “bet”. Tas, kurš smēķē, to darīs arī bez reklāmām, bet izdevējiem ar šo aizliegumu atņemta būtiska ienākumu daļa, ko deva tabakas reklāma. Ne jau mūsu deputāti izdomāja cigarešu reklāmas aizliegumu, tas, izrādās, noteikts Eiropas Savienības direktīvās. Tās pašas savienības, kura ik gadu miljardu eiro maksā subsīdijās tabakas audzētājiem. Tas ir absurds — aizliedz to, ko paši atbalsta! Kaut gan tam varētu būt tālāki plāni: aizliedzot tabakas reklāmu, automātiski tiek aizliegts izplatīt arī ārvalstu (lielākoties Krievijas) preses izdevumus, kuros ir šāda reklāma. Tāpēc drīz Latvijā nevarēs nopirkt Krievijas žurnālus, jo tajos gandrīz visos ir pa tabakas reklāmai. Bet šie žurnāli te iecienīti, piemēram, autovadītāju iemīļotais “Za Ruļom”. Nāksies meklēt rietumnieku analogus, un tad nu peļņa plūdīs to izdevēju kabatās.
Manuprāt, aizliegums ir vienpusīgs. Tad jau jāaizliedz arī filmas, kurās smēķē un dzer. Bet par to neviens pat neieminas, vien norādot, ka līdz pulksten 23 jāaizliedz vardarbīga satura filmu demonstrēšana. Taču nav skaidrs, kas ir vardarbība. Vai tikai dūru vicināšana un šaušana? Ir taču arī psiholoģiskā vardarbība, nu kaut vai tā pati alkohola lietošana filmās — nenobriedis skatītājs to uztver kā normu, uzskatīdams, ka šņabja tempšana no tējas glāzēm ir pieņemama un atbalstāma darbība. Nu sakiet, vai tā nav vardarbība?
Pirms doties garajās brīvdienās, Saeimas deputāti uzklausīja Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu, kura teica tradicionālo runu. Šoreiz visai skarbu un pārmetumiem pilnu. Prezidente deputātiem norādīja, ka jādomā par valsti, nevis gaidāmajām vēlēšanām. Ir virkne nepadarītu darbu, no kuriem būtiskākais ir neparakstītais robežlīgums ar Krieviju. Tā ir Latvijas neveiksme, ar līgumu esam nonākuši strupceļā un kopīgiem spēkiem jādomā, kā no tā izkļūt — tā Vaira Vīķe—Freiberga norādīja deputātiem, uzdodama gluži kā mājasdarbu vasaras brīvdienām. Vai “skolēni” to izpildīs, redzēsim septembrī, bet pagaidām dzīve bez robežlīguma turpinās. Parasts cilvēks jau nekādu atšķirību tik un tā nejūt.
Vakar ar deju koncertuzveduma “Spēlēju, dancoju” ģenerālmēģinājumu sākās IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šī nedēļa aizritēs dziesmu un deju gaisotnē. Uz svētkiem dodas arī Aizkraukles rajona kolektīvi. Lai veicas!
