Reti kad vienas nedēļas laikā ir tik daudz nozīmīgu notikumu. Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga, ASV prezidentam Džordžam Bušam aizlidojot no Latvijas, teica, ka šajās dienās uzrakstīta nozīmīga Latvijas vēstures lappuse.
Reti kad vienas nedēļas laikā ir tik daudz nozīmīgu notikumu. Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga, ASV prezidentam Džordžam Bušam aizlidojot no Latvijas, teica, ka šajās dienās uzrakstīta nozīmīga Latvijas vēstures lappuse.
Pirms gaidāmās augstā ciemiņa vizītes Latvija svinēja Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 15. gadskārtu. Varbūt mazliet klusāk nekā tad, ja pēc divām dienām nebūtu jāuzņem ASV līderis.
Un tomēr tie bija nozīmīgi mūsu tautas svētki, kuros prieks un lepnums par savu valsti mijās ar sarūgtinājumu, ka ne viss šajos piecpadsmit gados noticis tā, kā par to sapņojām brīdī, kad Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas neatkarībai tik svarīgo dokumentu.
Tajā 4. maija dienā pasaulei pateicām svarīgāko –– esam gatavi atgūt mums ar varu atņemto valstisko neatkarību un vēlamies uzņemties atbildību par savu valsti. Kopš tā laika izaugusi jauna skaistu un brīvi domājošu cilvēku paaudze. Tieši viņi jau pavisam drīz lems, kā mums dzīvot tālāk.
Šoreiz svētkos nebija tradicionālā salūta. Ugunīgo “debesspuķu” vietā Daugavā iededza milzu ugunskuru. Tieši ugunskurs mūsu apziņā vairāk asociējas ar brīvības cīņu. Tas allaž vienojis mūs. Veroties liesmās un dzirkstelēs, kas pamazām izgaist pelēcīgajās debesīs, jūtamies tuvi tiem, kuri pirms daudziem gadiem savās sirdīs izloloja brīvības uguni.
Karoti darvas medusmucā svētku reizē iemeta ar sēru lentēm greznotām violetām tulpēm ieradušies Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa un Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti. Viņu vidū redzēti arī vairāki Saeimas deputāti. Ar patiesu naidu šie cilvēki klaji zaimoja valsti, kurā dzīvo. Neviens neliedz citādi domājošajiem paust savus uzskatus, taču tas jādara korekti un cienot pārējos.
Šādu cilvēku dēļ esam spiesti palikt aiz žoga un policistu mugurām, nevis būt kopā ar Valsts prezidenti pie Brīvības pieminekļa. Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons kopš neatkarības cīņu laikiem nebijušo likumsargu ķēdi nosauca par normālu parādību. Tiktāl nu esam nonākuši, ka valsts svētkos pašu mājās vienīgais glābiņš ir plecu pie pleca stāvošu likumsargu ķēde.
Nedēļas nogalē Latvijā ieradās ASV prezidents Džordžs Bušs. Pēdējo vienpadsmit gadu laikā šī ir jau otrā reize, kad Latvijā viesojas ietekmīgākais pasaules valstsvīrs. Vizīte mūsu zemē ir laba zīme, kas norāda, ka esam pamanīti un arvien vairāk cilvēku visā pasaulē uzzinās par Latviju, par mūsu panākumiem un problēmām. Analītiķi spriež, ka šī vizīte ilgākā laikā dos arī ekonomisku labumu ārvalstu investīciju veidā.
Vizītes kulminācija nenoliedzami bija Buša kunga runa Mazajā ģildē. Tās nozīme ir daudz plašāka, ne tikai Baltijas valstu problēmu redzējums un Otrā pasaules kara seku izvērtējums. Savā runā ASV prezidents norādīja, ka brīvība un nepārprasta demokrātija ir vienīgais ceļš uz mieru visā pasaulē.
ASV prezidenta runa bija mācībstunda Krievijai, kā veidot labas kaimiņattiecības un atzīt pagātnes kļūdas. Bušs atzina, ka ASV un Lielbritānijai jāuzņemas daļa atbildības par Baltijas valstu aneksiju. Viņš norādīja, ka 1945. gada Jaltas vienošanās, kurā Rūzvelts, Čerčils un Staļins sadalīja Eiropu, bija ieturēta “netaisnīgo tradīciju” garā, līdzinoties Minhenes un Ribentropa—Molotova paktiem.
Putinam būtībā atliek skaļi pateikt to, ko 1994. gada 30. aprīlī, parakstot līgumu ar Latviju par karaspēka izvešanu, līdz galam nepateica bijušais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Toreiz īsā runā viņš pieminēja gan represijas Latvijā, gan vardarbīgo izvešanu uz Sibīriju, taču steidza piebilst, ka Krievija par to nav atbildīga. Tas arī viss, ko jebkad atļāvusies atzīt kāda augsta Krievijas amatpersona. Vai Putinam pietiks drosmes kam vairāk? To rādīs laiks.
ASV prezidenta minoritāšu problēmu redzējums norāda, ka Krievijai nav pamata skandināt cittautiešu apspiešanas faktu. Protams, mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības, taču viņi nedrīkst aizmirst arī par pienākumu pret savu mītnes zemi. Bušs uzsvēra, ka, saglabājot latvisko identitāti un valodu, vienlaikus jāsadarbojas ar visiem, kam ir loma Latvijas nākotnē.
Gan Buša kunga runa, gan vizīte kopumā parāda, ka mūsu prezidentes rīcība, skaidrojot Otrā pasaules kara sekas Latvijā, bijusi pareiza. Veikts milzīgs darbs, kurš mainījis vēstures notikumu redzējumu Rietumu pasaulē: kāda spēka uzvara nedrīkst būt jaunas agresijas sākums. Jāsakauj ne vien diktators, bet arī diktatūras ideja.
Pagājušajā nedēļā gandrīz desmit gadu pēc bankas “Baltija” bankrota tiesa par vainīgiem atzina faktiskos bankas īpašniekus Aleksandru Laventu un Tāli Freimani. Lavents notiesāts uz septiņiem gadiem un septiņiem mēnešiem, bet Freimanis uz sešiem gadiem. Abiem piemērota arī mantas konfiskācija un aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vēl gan nav zināms, vai tiesāšanās, kaut arī abi krāpnieki spriedumā paredzēto laiku apcietinājumā jau pavadījuši, beidzot ir galā. Abi sola spriedumu pārsūdzēt.
Klusi un mierīgi nosvinēta Mātes diena. Ar sirsnīgiem vārdiem, no sirds dāvinātiem ziediem. Arī daba nedēļas nogalē mums saulaini uzsmaidīja, mudinot plaukt pumpuriem. Tā ir pavasara dāvana mums visiem.
