Esam jau pieraduši, ka dažviet palos ik pavasari applūst pārdesmit māju. Televīzijā vērojam, kā cilvēki pārdzīvo notikušo un glābj to, kas glābjams. Tie arī ir vienīgie civilās aizsardzības pasākumi, kurus nākas izmantot.
Esam jau pieraduši, ka dažviet palos ik pavasari applūst pārdesmit māju. Televīzijā vērojam, kā cilvēki pārdzīvo notikušo un glābj to, kas glābjams. Tie arī ir vienīgie civilās aizsardzības pasākumi, kurus nākas izmantot.
Taču pagājušajā nedēļā notika kas ārkārtējs –– maģistrālā gāzesvada bojājuma dēļ no Valmieras nācās evakuēt iedzīvotājus. Desmitiem tūkstošu kubikmetru gāzes naktī izplūda gaisā un, lēna vējiņa dzīta, gāze virzījās arvien dziļāk pilsētā.
Tikai nejaušības dēļ nenotika grandiozs sprādziens un gāze neuzliesmoja. Bail pat iedomāties, kas būtu, ja tā patiešām notiktu. Pietiktu taču dzirksteles, lai notiktu nenovēršamais.
Nu, kad gāzes mākonis izklīdis un var mierīgi atskatīties uz notikušo, uztrauc kas cits –– cik nesagatavoti esam situācijā, kad jāglābj pašu dzīvības. Maz ticams, ka lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas jādara, atskanot glābšanas dienesta sirēnai. Pierasts taču, ka tā laiku pa laikam darbojas mācību nolūkā un nekas nenotiek.
Šoreiz Valmierā viss bija pa īstam. Kādu televīzijas kanālu skatīties vai kuru radio programmu klausīties? Labi, ka policisti mašīnās brauca pa pilsētas ielām un megafonos skaidroja, kas darāms.
Atbildīgie dienesti zina, kas darāms, bet sabiedrība — ne. Tas nozīmē, ka pārāk maz esam informēti par rīcību ārkārtas situācijās. Laikam jau padomju laikos plaši rīkotās civilās aizsardzības mācības nemaz nebija tik nelietderīgas. Daudzi atceras, kā ar gāzmasku devušies uz kādu patvertni.
No šī nelaimes gadījuma sev labumu tīko iegūt “Latvijas gāze” — avārija varētu būt pamatojums kārtējai gāzes tarifu paaugstināšanai. Sak, būtu vairāk naudas, caurules regulāri pārbaudītu. Likteņa ironija, bet avārija notikusi pašā jaunākajā uzņēmuma gāzesvadā, kurš būvēts 1990. gadā.
Šķiet, Latvijā atrasts brīnumlīdzeklis visām valstiskā līmeņa kaitēm. Tiklīdz kādā jomā problēmas, tā tarifu paaugstināšana ir vienīgais risinājums. Tas nekas, ka miljoniem latu uzņēmums sadalījis dividendēs, nevis ieguldījis attīstībā un modernizācijā. Turklāt nav jau teikts, ka pēc gāzes maksas paaugstināšanas patiesi nomainīs visas vecās un savu laiku nokalpojušās caurules un iekārtas. Precedenti jau bijuši. Aizbildinoties ar ceļu remontiem nepieciešamajiem līdzekļiem, ne reizi vien paaugstinātas vairākas nodevas un nodokļi. Diemžēl ceļi katru gadu paliek sliktāki.
Pagājušajā nedēļā nozīmīgs notikums bija tas, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe—Freiberga kļuva par ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana īpašo sūtni, kurai jāpopularizē ANO reformas.
Šī ANO ģenerālsekretāra izvēle, protams, nepatīk Krievijai. Pasaules līmeņa organizācijām bieži vien nākas ņemt vērā Krievijas viedokli dažādos svarīgos jautājumos. Pēc Freibergas kundzes izraudzīšanas šim amatam Krievijas vēstnieks ANO steidzami ticies ar Kofi Annanu, iespējams, lai pierunātu viņu mainīt savu viedokli. Tomēr šoreiz ar citu viedokli nāksies rēķināties pašai Krievijai.
Vēl vairāk par Freibergas kundzes izvirzīšanu ANO sūtnes amatam Krievijas politiķus jau drīzumā varētu sakaitināt deviņu ASV kongresmeņu ierosinātais rezolūcijas projekts, kurā Krievijai pieprasīts atzīt nelikumīgās Baltijas valstu okupācijas faktu. Ja kongress šo rezolūciju pieņems, tas būs nepārprotams mājiens Maskavai, ka attiecības ar Baltijas valstīm steidzami jāmaina. Dokumentā uzsvērts, ka valstis, kuras nespēj skaidri atzīt savas vēsturiskās kļūdas, nevar veiksmīgi veidot nākotni.
Krievijai savu kļūdu atzīt ir visgrūtāk. Tā bijis ne reizi vien. Pagaidām Krievija kategoriski atsakās atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu.
Latvijas prezidentei izdevies gūt apbrīnas vērtus panākumus, pierādot, ka arī neliela un nabadzīga valsts var panākt, lai tās viedokli sadzird un ņem vērā. Tomēr ASV kongresmeņu paziņojums nav īsti laikā — tas tapis mirklī, kad attiecības starp Krieviju un Latviju sākušas uzlaboties un ir cerība noslēgt starpvalstu robežlīgumu bez Krievijas diktētiem papildu nosacījumiem. Emociju sakāpināšana šajā jautājumā procesu ietekmēs negatīvi.
Viens no ietekmīgākajiem Latvijas advokātiem Andris Grūtups vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un vairākās tiesībsargājošajās institūcijās, apgalvojot, ka viņam piederošajā advokātu birojā noklausās sarunas un darbiniekus izseko. Noklausīšanos izdevies konstatēt ar speciālu aparatūru. Spiegošana notiek tāpēc, ka viņš uzņēmies atbrīvotā KNAB darbinieka Ilmāra Bodes aizstāvību. Likums aizliedz jebkurai personai kontrolēt korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sagtavojuši, sniedzot juridisko palīdzību. Aizliegts kontrolēt arī citas informācijas sistēmas, kuras izmanto juridiskās palīdzības sniegšanai.
Diezin vai kādreiz uzzināsim patiesību, kas un ko Latvijā noklausās. Te iesaistītas ļoti ietekmīgas personas, kuras bez īpašām pūlēm spēj noslēpt informāciju, kuru nevēlas publiskot. Arī skandāls par iespējamo noklausīšanās faktu advokātu birojā varētu būt mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no kādas citas, daudz savarīgākas problēmas.
Kamēr strīdas politiķi un advokāti, Latvijā jau nograndis pirmais pavasara pērkons. Mēdz teikt — ja pērkons sper kailos kokos, būs bada gads. Cerams, šis ticējums tomēr nepiepildīsies.
