Aizvadītās nedēļas sākumā ar kolēģiem spriedām, ka mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām vēl joprojām valda klusums un miers.
Aizvadītās nedēļas sākumā ar kolēģiem spriedām, ka mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām vēl joprojām valda klusums un miers. Politologi gan apgalvo, ka partijas “pulveri” noteikti taupa galvenajai “zalvei” — pirms pašām vēlēšanām.
Taču jau nākamajā dienā žurnālisti presē un televīzijā ziņoja, ka priekšvēlēšanu cīņa sākusies un diemžēl ne visai godīgiem paņēmieniem. Pārmetumus par priekšvēlēšanu slēpto reklāmu saņēma raidījums “Vārds uzņēmējiem”, kurā bija intervēts Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš. Savukārt Pļaviņās kāds acīgs deputāta kandidāts pamanīja, ka domes avīzē, kuru izdod par nodokļu maksātāju naudu un kura mēnesi pirms vēlēšanām pēkšņi nodrukāta piecas reizes lielākā tirāžā, slavēts pašreizējās pašvaldības darbs, bet nomelnoti konkurenti. Komentējot vietējā informatīvā izdevuma saturu, Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders sacīja pravietiskus vārdus: “Nedrīkst ļaut nomainīt visu domi, jo tad nebūs neviena pieredzējuša deputāta, kurš pasaka jaunajiem — nebrauciet auzās.”
Šķiet, auzās sabraukuši arī tie, kuri apstiprināja ierobežojumu, ka partijas priekšvēlēšanu reklāmai nedrīkst tērēt vairāk kā 20 santīmu uz vienu vēlētāju. Tas mudina pašvaldības deputātu krēslu tīkotājus meklēt iespēju likumu apiet ar līkumu. Un veiksmīgi to arī atrod. Piemēram, Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, “aizdodot” savu augsto reitingu avīzei “Vesti Segodņa”, milzīgā plakātā it kā reklamē šo avīzi. Taču laikraksta reklāmas sauklis izvēlēts tik veiksmīgi, ka retais var pārprast mājienu ar sētas mietu — Dolgopolovs ir īstais, kurš sakārtos Rīgu. Neviens nevienam varbūt neko arī nemaksā, bet labi visiem.
Dažas partijas atradušas citu bezmaksas veidu, kā spodrināt savu mundieri tieši pirms vēlēšanām, un tas saistīts ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nomelnošanas kampaņu.
Šis skandāls nerimst visu nedēļu. Lai liesmas ugunskurā nenodzistu, tās ik dienu arvien lielākas uzpūta televīzija un nacionālā prese. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” pat izveidota speciāla rubrika “Maizīša skandāls”. Tas liek domāt, ka rakstu sērija ir mērķtiecīgi plānota, iepriekš sagatavota un, iespējams, ne bez ietekmīgu politisko un ekonomisko spēku palīdzības. Nav daudz amatpersonu, kuru darbībai pievērsta tik liela un ilgstoša uzmanība, un nav daudz arī to, kuri tā pa īstam spēj izsekot līdzi visām šīm peripetijām. Bet izvērstā kampaņa liecina, ka Maizītis šajā amatā tiešām kādam ļoti traucē.
Pirmais termiņš šajā amatā Maizītim beidzas maijā, un valdošās koalīcijas partijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai solījušas atbalstu Maizītim, ievēlot viņu arī atkārtoti. Taču labi zināms, ka bieži šādi solījumi nav plika graša vērti. Kamēr sabiedrības acīs jāizskatās labi, politiķi tādi cenšas būt, taču pēc vēlēšanām, kad vēlētāju uzticība vairs nav vajadzīga, labie nodomi mēdz “aizmirsties”. To zinot, izskanēja aicinājums Maizīti atkārtoti amatā apstiprināt pirms pašvaldību vēlēšanām.
Vēstuli ar atbalstu Maizītim valdībai nosūtīja Latvijas inteliģences pārstāvji. Tūlīt pēc tam ģenerālprokurora pirmstermiņa pārvēlēšanai piekrita arī “Jaunais laiks”, kuram piedēvē šīs vēstules organizēšanu, un Latvijas Pirmā partija. Vai tas darīts nesavtīgi? Acīmredzot daži politiķi ātri aptvēruši, kā, izmantojot situāciju, celt savu reitingu. Pareizi reaģējot, sabiedrību var pareizi ietekmēt. Un tieši pirms pašvaldību vēlēšanām. Cik ērti! Viens no ģenerālprokurora aizstāvības galvenajiem argumentiem ir “tautas viedoklis”. Taču domāju, ka tautai Maizīša liktenis noteikti nav tas svarīgākais, kas nodarbina prātu rītā un vakarā. Manuprāt, visi sen jau aizmirsuši, ar ko tas viss īsti sākās.
Vien Tautas partija, kurai šajā lietā sakāms galavārds, pagaidām ir izvairīgi atturīga. Premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka neko nevajag sasteigt. Bet varbūt vilcināšanās skaidrojama tā, ka Tautas partija arī ir viena no tām, kura šajā amatā gribētu redzēt kādu pielaidīgāku vīru?
Kā glābējzvans pagājušajā nedēļā izskanēja vārdu savienojums “Kioto protokols”. Kas tas ir un kāds Latvijai no tā labums? Kioto protokols ir dokuments, kurš pieņemts jau pirms septiņiem gadiem, bet stājās spēkā tikai tagad, un tas paredz ierobežot atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm. Ja raugāmies uz Latviju šodien, var teikt, ka šim dokumentam mūsu valsts ekonomikā un tautsaimniecībā nav lielas nozīmes. Mēs nepiesārņojam atmosfēru tik ļoti, lai ieviestu kādus ierobežojumus. Taču, ja raugāmies uz Latviju pasaules kontekstā tālākā nākotnē, tad protokols ietekmē ikvienu no mums.
Siltumnīcas efekts rada globālo sasilšanu, kura pamazām sākusies, un mēs ikviens to izjūtam. Klimata izmaiņu rezultātā Latvijā ziemas kļūst siltākas, vasaras vēsākas un lietainākas. Ja tā turpināsies, var pienākt laiks, kad Latvijā audzēs banānus un ananasus. Arī pasaulē notiekošās dabas katastrofas liecina par izmaiņām atmosfērā un zemes garozā. Saka — daba tā atriebjas cilvēkam par nodarīto kaitējumu. Varbūt tā arī ir, tāpēc vairāk nekā simt pasaules valstu ar Kioto protokola ratificēšanu apstiprina savu labo gribu dzīvot saskaņā ar dabu.
Ar lielu interesi visu nedēļu sekoju līdzi notikumiem saistībā ar augstskolas diplomu viltotāju aizturēšanu. Īpaši tāpēc, ka šo noziegumu atklāja mūsu kolēģe — žurnāliste. Sākotnējā informācija gan vēstīja, ka to paveikuši policisti vieni paši, taču vēlāk izrādījās, ka viltoto diplomu drukātājus un pārdevējus atmaskojusi ceturtās varas pārstāve. Vienoties par diploma iegādi šajā operācijā bijis vieglākais darbs. Daudz grūtāk bijis panākt, lai policija noziedzniekus aiztur.
Pēc nedēļu ilgām pūlēm policisti beidzot pierunāti veikt viņu tiešos pienākumus. Divi dokumentu viltotāji aizturēti, taču pēc tam līdz tiesai palaisti brīvībā. Žurnālistes satraukums par to ir pamatots, jo krāpnieki vēl darījuma laikā viņu brīdinājuši par nepatikšanām, ja paši “iekritīs”. Pārrunu laikā atmaskotie viltotāji stāstījuši, ka apritē esot vismaz 200 viņu gādātu augstskolu diplomu, arī augsta ranga ierēdņiem un policijas darbiniekiem. Varbūt tieši tas bija policijas kavēšanās iemesls? Iekritīs viltotāji — kritīs arī lieli priekšnieki?
