Aizvadītās septiņas dienas var dēvēt par nedēļu pēc vētras.
Aizvadītās septiņas dienas var dēvēt par nedēļu pēc vētras. Katrs ziņu raidījums sākās ar informāciju, kā veicas vēja radīto postījumu novēršana. Nedēļas vidū visi ar bažām gaidījām vēl vienu vētru, kura no Lielbritānijas un Skandināvijas brāzās ar ātrumu 50 metru sekundē. Mums paveicās –– vētra līdz Latvijai jau bija zaudējusi savu spēku, un tikai dažviet pašā jūras Kurzemes un Vidzemes piekrastē lūza koki.
Gandrīz visu nedēļu Latvijā bija izsludināta enerģētiskā krīze. Bija slēgtas daudzas skolas, cilvēkiem nācās iztikt ar sveču gaismu, un vienīgā iespēja uzzināt jaunumus bija klausīties ar baterijām darbināmu radioaparātu.
Vētra parādīja, cik nesagatavoti esam dabas katastrofām un ar tām saistītajām ārkārtas situācijām. Ne vietējās, ne valsts varas iestādes nebija gatavas nekavējoties nodrošināt alternatīvu enerģijas piegādi vismaz slimnīcām.
Daudzi tagad spriež, ka jāpērk elektroenerģijas ģeneratori, taču maz ticams, ka šīs ierīces patiešām iegādāsies. Ir taču tik daudz citu vajadzību, pie tam neviens nevar pateikt, kad nākamo reizi pāri Latvijai brāzīsies vētra, kura bez elektroenerģijas atstās vairāk nekā pusi valsts.
Analizējot plašos bojājumus elektrotīklos, speciālisti secinājuši, ka elektrolīniju aizsardzības joslas ir pārāk šauras un koki, kas aug to malās, krītot ar milzīgu spēku triecas pret vadiem, pārraujot tos. Tas nu gan skaidrs pat bez speciālas tehniskās izglītības. Žēl tikai, ka atziņa novēlota un uzņēmums nav darījis neko, lai situācija nebūtu tik dramatiska.
Nu spriež, ka elektrolīnijām nepieciešamas daudz platākas ekspluatācijas joslas, kurās nedrīkst augt koki. Taču esošo joslu paplašināšanai no īpašniekiem būtu jāatpērk zeme, jāmaksā kompensācijas — jāzaudē nauda. Turklāt pārlieku platās joslas abpus līnijām bojātu ainavu.
Iespējamie risinājumi jau atrasti –– zemsprieguma gaisa līnijas jāaizstāj ar zemē ieraktiem kabeļiem, vidējā sprieguma līnijām nepieciešami triecienizturīgi izolēti iekaramie kabeļi, bet kokiem gar augstsprieguma līnijām jāapzāģē galotnes. Šķietami vienkārši. Taču tas nav nekas neiespējams. To jau pierādījis uzņēmums “Lattelekom”, lielāko daļu gaisavadu līniju aizstājot ar pazemes kabeļiem. Tieši tāpēc tālruņu līnijas darbojās vēl ilgi pēc tam, kad elektroenerģijas piegāde jau bija pārtraukta.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidente Vaira Vīķe––Freiberga paziņoja, ka 9. maijā dosies uz Krieviju, lai Uzvaras dienā saskandinātu šampanieša glāzes ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Iepriekš Baltijas valstu līderi bija solījuši konsultēties par vienotu nostāju šajā jautājumā, tomēr Vaira Vīķe––Freiberga pasteidzās viena pati paziņot par nodomu braukt uz Maskavu, sakot, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nav Siāmas trīnīši, kuri viens bez otra nevar ne soli spert.
Prezidente uzskata, ka Latvijai jāpiedalās 9. maija svinībās Maskavā, detalizēti skaidrojot Otrā pasaules kara radītās sekas Latvijā.
Par to, vai Latvijas prezidentei šāda iespēja būs, pagaidām spriest pāragri, jo neviens vēl nav lasījis svētku scenāriju. Ja šādas iespējas nebūs, Valsts prezidentes viesošanos Maskavā, iespējams, uztvers kā klusējošu atbalstu pašreizējai Putina politikai.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka prezidente rīkojas pareizi, jo Krievijā sapulcēsies visu lielāko valstu vadītāji. Ja neaizbrauktu visu triju Baltijas valstu prezidenti, tam neviens nepievērstu uzmanību. Turklāt tā ir viena no retajām iespējām visaugstākajā līmenī veidot kontaktus un paust Latvijas nostāju.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka prezidentei uz Maskavu jābrauc. Jautājums tikai, kā izvairīties no iekrišanas lamatās, jo Putins noteikti norādīs, ka uzvara karā bija liels PSRS panākums un Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājās brīvprātīgi. Tāpēc jāveic liela izskaidrošana pirms tam, un tā parādīs, cik labi strādā Latvijas Ārlietu ministrija.
Līdz pašvaldību vēlēšanām vairs pusotrs mēnesis. Priekšvēlēšanu aktivitātes jau jūtamas. Rīgā pat sasniegts savdabīgs rekords — vairāk nekā nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas pirmās dienas partijas sākušas diennakts dežūras pie Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas Vecrīgā. Pirmie rindu ieņēmuši Latvijas Pirmās partijas pārstāvji, kuri apsteidza rindā tradicionāli pirmos — apvienību “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”.
Pašvaldību vēlēšanās sarakstus sanumurē kārtībā, kādā tie iesniegti vēlēšanu komisijā. Balsotāji, saņemot vēlēšanu zīmes, pirmo sarakstu ieraudzīs vispirms. Šādas sacensības mērķis ir iegūt to vēlētāju balsis, kuri īpaši neiedziļinās lietas būtībā, bet ņem pirmo sarakstu.
Aizvadītā nedēļa iezīmēja arī simto 1905. gada revolūcijas gadadienu. Šī revolūcija dažādi traktēta vēlākos vēstures posmos, taču 1905. gada 13. janvāra notikumi nenoliedzami bija būtisks pagriezienas Latvijas vēsturē, kad vairāki tūkstoši cilvēku atklāti protestēja pret Krievijas impērijas politiku.
