Pagājusī nedēļa sākās vētraini — ar pārmaiņām naftas biznesā, jo apvērsumam līdzīgā veidā nomainīta viena no lielākajiem Ventspils uzņēmumiem „Ventbunkers” padome un valde.
Pagājusī nedēļa sākās vētraini — ar pārmaiņām naftas biznesā, jo apvērsumam līdzīgā veidā nomainīta viena no lielākajiem Ventspils uzņēmumiem “Ventbunkers” padome un valde.
Šis fakts liecina par spēku un naudas pārdali naftas tranzīta biznesā. Lai arī oficiāli to pagaidām neatzīst, acīmredzot nesenajiem notikumiem tomēr ir saistība ar Krievijas ietekmi, jo visa jezga sākās pēc Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija Ventspils apmeklējuma.
Notikušais saniknojis šī uzņēmuma akcionāru Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņam pieder tikai mazāk par pusprocentu šī uzņēmuma akciju, tomēr asā reakcija nerada šaubas, ka Lembergam ir daudz lielāka ietekme Ventspils biznesā, nekā viņš publiski to apgalvo. Pretējā gadījumā viņš neveltītu tik asu kritiku notikumiem, kuri risinās privātā uzņēmumā.
Negribīgi savas pozīcijas atstāj Valsts kontrolieris Raits Černajs, kura pilnvaras šajā amatā beidzās 11. decembrī. Jau izsludināti grozījumi likumā, kuri nosaka — vienu un to pašu cilvēku Valsts kontroliera amatā var apstiprināt ne vairāk kā diviem termiņiem, turklāt tas saīsināts no septiņiem līdz četriem gadiem.
Izrādās, kamēr vēl nav izraudzīta un apstiprināta jauna kontroliera kandidatūra, Raits Černajs pats sevi iecēlis par šī amata izpildītāju, lai gan viņam līdzšinējie pienākumi būtu jāuztic kādam no Valsts kontroles padomes locekļiem. Apbrīnojama ir turēšanās amatā, lai gan zināms, ka to vajadzēs atstāt tik un tā. Līdz ar to amatpersonas rīcība jau kļūst smieklīga, un pats cilvēks sāk zaudēt sabiedrības cieņu.
Nav pieņemami, ka tādu amatu kā Valsts kontrolieris viens cilvēks varētu ieņemt gadu desmitiem. Lai arī pats apgalvo pretējo, nav šaubu — zūd objektivitāte. Vajadzīgs “svaigāks” skats uz lietām.
Pagājušajā nedēļā nedaudz “iešūpojusies” arī veselības aprūpes sistēmas reforma — valdība atbalstījusi struktūrplānu, kurš paredz samazināt valstī slimnīcu skaitu, bet veselības ministrs Gundars Bērziņš vēlas stingrāk kontrolēt finanšu plūsmu slimnīcās un vairāk uzraudzīt ārstniecības iestāžu veiktos zāļu iepirkumus. Nez kas gan liedza to darīt jau sen? Neceru, ka tas ļaus ievērojami ietaupīt medicīnai nepieciešamos līdzekļus, bet, iespējams, palīdzēs sakārtot sistēmu kopumā.
Interesanta šķita vēl kāda ziņa, kura skar arī mācību iestādēs strādājošos. Izrādās, nākotnē arī ārstiem un skolotājiem varētu paredzēt kriminālatbildību par kukuļņemšanu un kukuļa pieprasīšanu. Par to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs esot vienojies ar Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Tad jau iznāk, ka šo profesiju pārstāvjiem šādi likumpārkāpumi tagad ir atļauti.
Savukārt grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka vecākiem varēs noteikt naudassodu, ja viņi atstās bez pieskatīšanas bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem. Pēdējā laikā patiesi šausmina traģiskie notikumi, kad bojā iet bērni, jo blakus nav bijis neviena pieaugušā, kurš varētu novērst nelaimi. Vai likums glābs situāciju? Vienai daļai cilvēku tas varbūt liks aizdomāties. Tikai ne tiem vecākiem, kuri savus bērnus atstāj mājās vienus, lai meklētu kārtējo iespēju, kā kaut mazliet nopelnīt. Likums nelīdzēs arī novārtā atstātajiem dzērāju bērniem, jo viņu vecākiem naudas nav pat pārtikai un citām ikdienā nepieciešamām lietām. Šādos gadījumos pat sodanaudu iekasēt nebūs iespējams. Kārtējo reizi atbildība nebūs visiem vienāda — kāds maksās, bet kāds nē, jo gluži vienkārši nebūs no kā.
Pēc gandrīz divu gadu darba beidzot tapis Saeimas deputātu ētikas kodeksa projekts, un tas nodots Saeimas Juridiskajam birojam atzinuma sniegšanai, bet pēc tam to izvērtēs Saeimas frakcijas. Dokumenta mērķis ir uzlabot Saeimas darbību un celt tās prestižu.
Kodeksā noteiktas patiesi vērtīgas lietas, piemēram, godprātīgi jāievēro Saeimas deputāta zvērestā paustā apņemšanās, deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrībai par savu darbību, runām un balsojumiem, jāievēro taupīga attieksme, izmantojot valsts mantu un finanšu līdzekļus, minēti arī citi godprātīga darba pamatprincipi. Gluži kā pasakā, bet papīrs jau pacieš visu. Acīmredzot mūsu likumdevēji neprot strādāt, ja viņu morālā atbildība nav stingri reglamentēta. Tikai māc šaubas, vai tas palīdzēs un deputāti patiešām darīs savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Turklāt to partijas sola pirms katrām vēlēšanām un bez jebkāda kodeksa.
Saeimā top likums, kurš paredz ierobežot smēķēšanu publiskās vietās. Tik gludi ar tā izstrādāšanu neveicas. Lai arī visi piekrīt, ka smēķēt ir kaitīgi veselībai, šis netikums piemīt pārāk daudziem cilvēkiem.
Pašsaprotami, ka smēķēt nedrīkstēs dažādās iestādēs un uzņēmumos, ja tam nebūs ierādīta speciāla telpa. Tomēr diskusijas izraisa kas cits, jo paredzēts, ka pašvaldības varēs ierobežot smēķēšanu arī parkos, skvēros, peldvietās un citās publiskās vietās. Līdz ar to vairākiem Saeimas deputātiem jaunā likuma normas šķiet grūti īstenojamas, jo kur tad drīkstēs smēķēt zem klajas debess un kā likumsargi varēs pierādīt cilvēka pārkāpumu? Acīmredzot patiešām vajadzētu padomāt, kuras vietas būs atļauts piekūpināt. Tomēr nav pieņemami, ka citiem jāelpo tabakas dūmi publiskos pasākumos vai uz ielas. Paredzu, ka, tiklīdz jaunajam likumam vajadzēs stāties spēkā, policija žēlosies, ka trūkst darbinieku un naudas kārtības nodrošināšanai. Man gan šķiet, ka nav tikai vēlēšanās. Ir vairāki likumi, kuri nosaka sabiedrisko kārtību, bet lielākā daļa tā arī nedarbojas, jo nav kas tiem pievērš uzmanību. Līdzīgi tas, manuprāt, būs ar jauno “smēķētāju” likumu.
Lai arī šī nedēļa bija raiba, beidzās tā balti, jo svētdien zemi atkal klāja sniegs. Tā gribas, lai baltā sniegasega būtu arī Ziemassvētkos. Teju jau tie ir klāt, un dienas atkal sāks stiepties arvien garākas un gaišākas. Veiksmi mums visiem!
