Pagājušajā nedēļā sabiedrību visvairāk satrauca divi notikumi, kuri visas šīs dienas saglabāja notikumu TOP 10 līderpozīcijas.
Pagājušajā nedēļā sabiedrību visvairāk satrauca divi notikumi, kuri visas šīs dienas saglabāja notikumu TOP 10 līderpozīcijas. Tā ir saceltā ažiotāža par traģisko situāciju uz Latvijas ceļiem un premjera Induļa Emša nespēja vienoties ar medicīnas darbiniekiem par problēmas risinājumu veselības aprūpes sistēmā.
Pagājušajā pirmdienā valsts ceļu policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte teica: “Kaut kas nenormāls notiek uz Latvijas ceļiem!”. Atkal un atkal dzirdot par avārijās bojāgājušiem cilvēkiem, gribas jautāt: “Kas notiek? Cilvēki, attopieties!”. Kā zibens spēriens no skaidrām debesīm bija laikraksta “Diena” otrdienas numura pirmā lappuse. Uz melna fona baltiem burtiem nodrukāti 380 šogad avārijās bojāgājušo vārdi. Šajā baisajā statistikā arī Aizkraukles rajons.
Ceļu satiksmes drošības direkcija gan apgalvo, ka nevajag situāciju dramatizēt, jo šogad bojāgājušo skaits ir mazāks nekā pērn, avārijās mazāk miruši bērni, sarucis dzērumā izraisīto nelaimes gadījumu skaits. Taču tas ir vājš mierinājums, jo aiz katra šī cipara slēpjas kādas ģimenes traģēdija un izpostīta dzīve.
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons steigā lika atsaukt no atvaļinājuma visus ceļu policistus un pat piedraudēja atbrīvot no darba atvaļinājumā esošo Visvaldi Puķīti, ja viņš apšaubīs ministra lēmumu. Ministram gan vajadzēja saprast, ka tie pārdesmit ceļu policisti, kurus atsauca no atvaļinājuma, situāciju mainīt nespēj.
Viņš ceļu policijai pieprasīja arī īstermiņa un ilgtermiņa rīcības plānu. Ilgtermiņa plānā minētas likuma izmaiņas, kuras ļautu konfiscēt auto un saukt pie kriminālatbildības tos, kuri dzērumā brauc bez autovadītāja apliecības. Tas gan būtu iedarbīgs sodamērs, jo līdz šim nav dzirdēts, ka autovadītājs, kurš dzērumā izraisījis avāriju, būtu nokļuvis cietumā. Tieši tādus pašus plānus ceļu policisti piedāvāja jau jūlijā, kad bija izveidojusies līdzīga situācija. Vai kaut par soli pietuvinājāmies problēmas risinājumam? Nē! Tolaik runāja arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas maksas piesaisti soda punktu reģistram, un šoreiz atkal tas pats. Kur solītā kampaņa ar šausminošajiem skatiem no avāriju vietām par 126 tūkstošiem latu? Izrādās, Saeima tai nav piešķīrusi naudu. Bet neviens jau to tā īsti arī nav prasījis…
Pie īstermiņa plāniem pieder policijas posteņu izvietošana, lielāka uzmanība ātrumpārkāpējiem un agresīvai braukšanai, slēptā kontrole. Taču tie ir darbi, kurus ceļu policisti veic ikdienā. Vai agrāk viņi to nedarīja? Viss šis tracis izskatās pēc gāganu kariem, kad liela brēka, bet maza vilna. Tas viss tikai tāpēc, lai parādītu, ka ministrs kontrolē situāciju un kaut ko dara, taču konstruktīva risinājuma nav.
Braucot ar automašīnu vairāk nekā desmit gadu, lieliski redzu, kā mainījušies autovadītāju tikumi, zudusi atbildība pašam pret sevi un citiem braucējiem, bērni neprot šķērsot ielu. Nav jācīnās ar sekām, kā mēģinām to darīt tagad, problēma jārisina tās cēlonī. Jūlijā piedāvātajā ilgtermiņa rīcības plānā izskanēja laba doma — satiksmes noteikumus mācīt bērniem skolā. Arī jauno autovadītāju sagatavošanai jāpievērš lielāka uzmanība. Tikai tas palīdzēs mainīt autovadītāju domāšanu un attieksmi.
Visu aizvadīto nedēļu premjerministrs Indulis Emsis nespēja vienoties ar anesteziologiem par algu paaugstinājumu un izmaiņām veselības aprūpes sistēmā. Anesteziologi prasa algu palielināt četras reizes un vēlas saņemt 1200 latu mēnesī. Ja šo summu izdala ar četri, ir 300 latu mēnesī. Tā ir alga, kādu viņi saņem šobrīd. Visu cieņu medicīnas darbiniekiem, taču — vai 300 latu ir maz? Tas gan laikam atkarīgs no tā, ar ko salīdzina.
Lielās algas anesteziologi prasa no 1. novembra. Ja prasību neizpildīs, ārsti no šī datuma sola strādāt tikai pusslodzi, bet no 1. decembra apvienoties privātuzņēmumā un pārdot savus pakalpojumus slimnīcām un līdz ar to arī mums — pacientiem — par tādu naudu, cik tas patiesībā maksā — 5 latiem stundā. Cik daudz Latvijā ir tādu, kuri to var samaksāt? Lai prasību pastiprinātu, ārsti un pacienti sola 25. novembrī sadoties rokās, no Gaiļezera slimnīcas līdz Saeimai veidojot dzīvo ķēdi. Ne nu gluži Baltijas ceļš, varbūt Baltais?
Ko par to saka Emsis? Mēs visi esam mirstīgi! Vēlāk gan aptvēris, ka sarunājis muļķības, tāpēc sacīja, ka domājis tikai personīgi sevi, nevis sabiedrību kopumā. Televīzijā šie vārdi izmantoti nekorekti. Domā, ko runā! Taču tūlīt pēc pārmetumiem “Panorāmai” atkal izskan, manuprāt, pārāk skaļa frāze: “No šodienas pats neizmantošu ārsta pakalpojumus.” Vai tik vēlāk nebūs šie vārdi jānožēlo?
Pusotru stundu sēžot pie viena galda, abas puses runāja katra par savu: Emsis saņēma draudus, bet ārsti — triju pirkstu kombināciju. Naudas algu palielināšanai šogad nav un nebūs. Līdz 2006. gadam medicīnas darbinieku algas gan paredzēts pakāpeniski divkāršot, taču anesteziologu prasītos vairāk nekā tūkstoš latu tās noteikti nesasniegs. Emsis uzskata, ka jāsāk beidzot pārveidot veselības aprūpes sistēma jeb jāievieš tā sauktais māsterplāns. Runājot par slimnīcu reformu, Emsis pat solīja, ka valdība ir gatava atkāpties, ja māsterplānu neizdosies realizēt. Vai atkal nav par skaļu teikts?
Situāciju vēl bezcerīgāku dara Eiropas Centrālās bankas aicinājums Latvijas valdībai ierobežot palielināt algas un pabalstus. Veselības ministrs Rinalds Muciņš, jautāts, vai šis priekšlikums attiecināms uz mediķu algām, atbild apstiprinoši. Citēju “Neatkarīgo”: “Algu kāpumam jābūt balansā ar efektivitātes un produktivitātes kāpumu. Skatoties no makro un mikro ekonomiskā viedokļa, produktivitāte 120 slimnīcās nav pietiekama, tāpēc jārod līdzekļi, sistēmu optimizējot, un tad jāpieliek pie algas.”
Ar šausmām skatījos to, kas notiek Baltkrievijā — parlamenta vēlēšanas un referendums par to, lai pašreizējais valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko šim amatam varētu kandidēt vēl trešo reizi, kā arī viss, kas notika pēc tam. Zinot situāciju Baltkrievijā, daudzi jau paredzēja, ka parlamentā vietas Lukašenko opozicionāriem nebūs un arī referendumā prezidenta centienus atbalstīs. Kā gan citādi var būt valstī, kurā pusotra mēneša laikā slēdz 12 opozīcijas preses izdevumu, bez vēsts pazūd citādi domājošie politiķi un žurnālisti, slepkavība ir “likumīga” nepaklausīgo sodīšanas metode.
Pēc visiem šiem notikumiem Amerikas Savienotās Valstis asi nosodīja notiekošo Baltkrievijā un noteica arī ekonomiskās sankcijas pret šo valsti. Lukašenko izteikumi gan liecina, ka tas viņu īpaši neuztrauc. Kā uz notikumiem šajā valstī raugās Latvijas valdība? Amatpersonas ir izvairīgas un izsakās visai piesardzīgi, jo, izrādās, ar Baltkrieviju esam pārāk ciešām saitēm sieti. Baltkrievija ir 12. lielākā Latvijas tirdzniecības partnervalsts. Uz turieni eksportējam tekstilizstrādājumus, pārtiku, mašīnas, elektriskās iekārtas un citas lietas, bet ievedam metālu, koksni, transporta līdzekļus.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks, aicinot parlamentu paust savu nostāju, vedina noskaidrot, vai sabiedrība ir gatava nodot morāli interešu labā, vai arī ir gatava atteikties no ekonomiskajām interesēm morāles un cilvēktiesību dēļ.
Pasaules mēroga, Latvijas un arī mūsu ikdienas dzīves negācijas nedēļas nogalē palīdzēja kliedēt pāris jauku pasākumu. Lielu C vitamīna devu smieklu veidā guvu, noskatoties Neretas dramatiskā kolektīva izrādi “Piedod, ja vari, Bokačio!”. Savukārt romantismu sniedza Aizkraukles pagastā notikušais Lorijas Vudas un Hardija Madzuļa koncerts.
