Pagājusī nedēļa palikusi atmiņā ar pirmo sniegu un stiprāku salu, zeltainu lapu klājienu un gājputnu kāšiem debesīs. Interesants pavērsiens topošās eirokomisāres Ingrīdas Ūdres karjerā.
Pagājusī nedēļa palikusi atmiņā ar pirmo sniegu un stiprāku salu, zeltainu lapu klājienu un gājputnu kāšiem debesīs.
Interesants pavērsiens topošās eirokomisāres Ingrīdas Ūdres karjerā. Viņa visai viduvēji izturējusi eiroparlamentāriešu iztaujāšanu un jau sākusi meklēt padomnieku, kurš viņai palīdzētu veidot labākas attiecības ar Eiropas Parlamentu.
Ūdri iztaujājušie eiroparlamentārieši prasa Eiropas Komisijas nākamajam prezidentam Žozē Manuelam Barrozo izmeklēt Ūdres saistību ar partiju finansēšanas skandālu Latvijā un apsolīt, ja pierādīs Ūdres vainu, panākt viņas atkāpšanos no amata.
No izmeklēšanas rezultātiem atkarīgs, vai Indulim Emsim Eiropas komisāra amatam nāksies meklēt citu cilvēku.
Pārdomas par Ministru prezidenta Induļa Emša darba stilu radās svētdienas vakarā, noskatoties viņa interviju Latvijas Neatkarīgajā televīzijā. Tās laikā uzzinājām gan to, kādu iemeslu dēļ Ingrīda Ūdre kļuvusi par eirokomisāri, gan arī to, cik ļoti atkarīgi esam no Eiropas Savienības institūcijām.
Indulis Emsis atklāti atzina, ka noslēpumainību eirokomisāres izraudzīšanās procesā lūdzis ievērot topošais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo. Paklausīt viņa lūgumam esot labais tonis, kas liecinot par valdības vadītāja “korektu” darba stilu.
Ievērot tādus “klusēšanas lūgumus” tomēr ir ļoti bīstami. Šādi rīkojoties arī citās situācijās, Ministru prezidents vienpersoniski var pieņemt lēmumus, kuri nebūt nav izdevīgi valstij, bet tautai dara zināmu jau notikušu faktu. Eiropas Savienība, lūk, prasa!
Pagājušajā nedēļā Rīgas mērs Gundars Bojārs nolēma disciplināri sodīt ierēdņus, kuri laikus nav ziņojuši par tiesas spriedumu, ar kuru koncertzāle “Ave sol” nodota pareizticīgo baznīcai. Turklāt pareizticīgo metropolīts Aleksandrs vēlas ēkā atjaunot dievnamu.
Notikums pavisam vienkāršs. Namu, kurā ir slavenā koncertzāle “Ave sol”, vēl pirms Otrā pasaules kara atdeva valstij. Precīzi gan nav zināms, vai valsts par ēku pilnībā norēķinājusies. Denacionalizācijas komisija 1998. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīcai atteica atdot ēku. Sākās tiesvedība. Nu Rīgas domes amatpersonu paviršības dēļ prāva zaudēta. Par tiesu neesot zinājusi ne koncertzāles direktore, ne augstākās Rīgas domes amatpersonas, lai gan uz tiesas paziņojuma ir Rīgas mēra rezolūcija.
Šis gadījums liecina, cik pavirši pašvaldības mēdz uzraudzīt savus nekustamos īpašumus, neraugās, kādā kārtībā ir ne tikai ēkas, bet arī to juridiskais statuss. Iespējams, nepārlasot parakstīts ne viens vien svarīgs dokuments.
Latvijā viesojās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Viņš pauda atbalstu pārmaiņām mazākumtautību vidusskolās, arī tam, ka vairāk nekā puse mācību priekšmetu šajās skolās jāmāca valsts valodā.
Taču Ekeusa kungs brauciena patiesos iemeslus atklāja vizītes noslēgumā, kad aicināja ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, kuru Latvija parakstīja jau 1995. gadā. Latvija ir vienīgā jaunā ES dalībvalsts, kura šo konvenciju nav ratificējusi. Pašreizējā situācijā konvencijas ratifikācija vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Radītu iespēju izmantot šī dokumenta prasības, lai atjaunotu krievu valodas lietošanu pat valsts iestādēs, kuru teritorijā lielākā daļa iedzīvotāju runā krieviski. Acīmredzot Eiropas Savienības institūcijām neesam pietiekami izskaidrojuši situāciju valstī un pārliecināti argumentējuši, kāpēc latviešu valoda jāaizsargā ar likumu.
Jau esam pieraduši, ka nodokļi jāmaksā gandrīz par visu, taču likumdevēji pagājušajā nedēļā pauda kārtējo ideju, kā iegrožot cilvēku vēlmi dzīvot labāk. Saeimas deputāts Gundars Bērziņš ierosināja aplikt ar īpašu nodokli kredītus. Ideja pati par sevi nav jauna, un, piemēram, Beļģijā šis nodoklis ir 3,5 procentu apjomā no kredīta summas.
Šāda nodokļa ieviešana ievērojami palielinātu jau tā samērā augstās kredītu likmes un daudziem uzņēmumiem kavētu attīstību, savukārt privātpersonām liegtu iespēju iegūt līdzekļus lielākiem tēriņiem dzīves līmeņa uzlabošanai.
Apgalvojums, ka šis nodoklis domāts, lai nepieļautu nekustamā īpašuma tirgus cenu pieaugumu, nepārliecina. Vajadzīgs cits mehānisms, kā piebremzēt cenu kāpumu. Savukārt vēlme pelnīt no kredītu ņēmējiem līdzinās mēģinājumam atrast kārtējo “slaucamo govi”.
Pagājušajā nedēļā Latvijā degvielas cena strauji tuvojās 50 santīmu robežai par litru un 98. markas benzīnam pat pārsniedza to. Prognozē, ka jau tuvākajā laikā 50 santīmu pārsniegs arī 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cena.
Līdz ar to benzīna dārdzības ziņā ieņemam 59. vietu pasaulē, jo pie mums degviela ir 1,1 reizi dārgāka nekā vidēji pasaulē. Tajā pašā laikā Lietuva ir 61., bet Igaunija — 77. vietā. Vidēji pasaulē litrs degvielas maksā 46 santīmus.
Degvielas cenu pieaugumu izjūt ne tikai vieglo automašīnu īpašnieki un kravu pārvadātāji, bet arī tie, kuri ikdienā brauc ar sabiedrisko transportu.
Degvielas cenu kāpuma dēļ Jelgavas autobusu parks biļešu cenas lielākajā daļā maršrutu palielinājis par 25 procentiem. Līdzīgu rīcību jau drīzumā plāno arī Rēzeknes autobusu parkā. No nākamā gada autobusa biļešu cenas paaugstinās arī Daugavpilī un citviet Latvijā.
Arī Aizkraukles autotransporta uzņēmumam nāksies paaugstināt maksu par braucienu, vēl jo vairāk tāpēc, ka aizkrauklieši iepriekšējā degvielas sadārdzinājuma laikā biļešu cenas nepaaugstināja.
Vairāki pasažieru pārvadātāji cer, ka Saeima apstiprinās Ministru kabineta ierosinājumu no 18 līdz 5 procentiem samazināt sabiedriskā transporta uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokli ieņēmumiem no pārdotajām biļetēm. Tas ļautu vismaz daļēji kompensēt ar degvielas cenu pieaugumu saistītos izdevumus. Pretējā gadījumā jāslēdz nerentablie reisi un jāatbrīvo darbinieki, bet daļa pasažieru zaudētu iespēju izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
