Aizvadītās nedēļas nogalē sākās 28. vasaras olimpiskās spēles. Šajā laikā nav nekā svarīgāka par Latvijas sportistu startiem lielākajās sacensībās pasaulē.
Aizvadītās nedēļas nogalē sākās 28. vasaras olimpiskās spēles. Šajā laikā nav nekā svarīgāka par Latvijas sportistu startiem lielākajās sacensībās pasaulē. Tam tā arī jābūt, jo katrs no mums klusībā cer uzgavilēt kāda sava favorīta panākumiem. Lai sportisti bez bažām varētu startēt un iepriecināt mūs ar lieliskiem sasniegumiem, Atēnu olimpisko spēļu laikā notiek vērienīgākie drošības pasākumi, kādi jelkad bijuši Eiropā.
Senatnē olimpisko spēļu laikā pārtrauca ne tikai lielākas vai mazākas ķildas, bet arī karus. Neviens pat neiedomājās izrādīt necieņu sportam. Diemžēl mūsdienās ir citādi. Mieru garantē nevis sapratne un līdzjūtība, bet gan vareni ieroči un prāvs pulks likumsargu. Šīs olimpiskās spēles sargā gandrīz visa Grieķijas policija un bruņotie spēki, gaisā patrulē lidaparāti, vai katru zemes pēdu uzmana novērošanas sistēmas. Tas maksā miljoniem eiro.
Kamēr sportisti Atēnās cīnās par medaļām, Latvijas politiķi bez cīņas “ņem varu”. Bet, kad sabiedrība cenšas aizrādīt par klaju un nekaunīgu rīcību, viņi tēlo aizvainotos, kuri nekomentē “muļķīgus apvainojumus”.
Sabiedrība par atklātību “Delna” nedēļas vidū rīkoja akciju, kuras laikā prasīja politisko atbildību no Ūdres un Emša par necaurskatāmajiem politiskajiem lēmumiem, izvirzot Ūdri Eiropas komisāres amatam. Šis Emša lēmums ļoti atgādina draugu būšanu, kad viens otram visai atklāti palīdz ieņemt izdevīgāku vietu. Demokrātiskā sabiedrībā tāda rīcība neiederas, lai gan politiķu aprindās amatos “iebīdīšana” notiek visai bieži.
Abi pie akcijas dalībniekiem un žurnālistiem neiznāca. Emsis vēlāk pat atļāvās būtiskos apvainojumus nodēvēt par nenopietniem un kā tādus arī nekomentēt.
Sabiedrība “Delna” nebūt nebija vienīgā, kura pagājušajā nedēļā prasīja Saeimas priekšsēdētājas un premjera paskaidrojumus. Daudz nopietnāk abas amatpersonas augstprātībā un opozīcijas neuzklausīšanā apvainoja partija “Jaunais laiks”.
“Jaunā laika” Saeimas frakcija iesniedza lēmumprojektu par Ingrīdas Ūdres atcelšanu no Saeimas priekšsēdētājas amata. Iemesls — Ūdres rīcība, klaji ignorējot parlamenta deputātu tiesības paust savu viedokli Saeimas debatēs. Tas ir Satversmes un Saeimas Kārtības ruļļa rupjš pārkāpums.
12. augusta Saeimas ārkārtas sēdē, izskatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004. gadam”, opozīcijas deputātiem bija liegta iespēja par šo jautājumu runāt debatēs, jo Ūdre beidza Saeimas sēdi. Strīda iemesls — 54 miljoni latu, kurus valdošā koalīcija paredzējusi sadalīt subsīdijās zemniekiem, pedagogu algu paaugstināšanai, medicīnas pakalpojumu apmaksai, akcīzes nodokļa atmaksai zemniekiem un vairākām citām sfērām. Savukārt “Jaunais laiks” uzskata, ka Emša valdība, šādi sadalot naudu, nepilda solījumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 40 latiem. Vērā nav ņemts arī ierosinājums līdz 21 latam palielināt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
“Jaunais laiks” arī uzskata, ka Ingrīda Ūdre vairākkārt diskreditējusi Saeimu, augstprātīgi un nekorekti izturoties pret žurnālistiem, ignorējusi nevalstisko organizāciju aicinājumus tikties. Tāpat šī partija pieprasa Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Eiropas komisāres amata.
Kamēr “Delna” un “Jaunais laiks” cenšas protestēt, Ūdre gatavojas saņemt nodokļu un muitas politikas komisāres portfeli un premjera apsveikumus par māku nesagurt zem “apvainojumu” sloga.
Šis amats gan atbilst Ingrīdas Ūdres izglītībai un līdzšinējām darbības jomām, tomēr ir vienīgais, pēc kura atklāti nav tīkojusi neviena valsts. Tas ir ļoti neērts arī tāpēc, ka jau drīzumā gaidāmas nepatīkamas diskusijas par nodokļu politiku Eiropas Savienības iekšienē. Lielās ES valstis satrauktas, ka investīcijas var sākt plūst uz jaunajām ES dalībvalstīm, kurās ir ievērojami zemāks uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Likteņa ironijas dēļ Ūdrei nodokļu un muitas komisāres amats piešķirts pēc tam, kad viņas miesassargs aizturēts par kukuļdošanu, lai “nokārtotu” dažas problēmas muitā kādai viņa drauga firmai.
Peripetijas Saeimā nebūt nebija vienīgie notikumi, kuri pagājušonedēļ satrauca ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju. Rīgā ar vecas gangsteru filmas cienīgām metodēm, uzspridzinot braucošu automašīnu, nogalināja SIA “Jūrmalas pērle” līdzīpašnieku Oleksiju Žarovu.
Vēl nežēlīgāka bija ziņa par kādu sievieti Jēkabpils pansionātā, kura mediķu un pansionāta darbinieku nevērīgās rīcības dēļ gandrīz sapuvusi dzīva. Nav aptverams, kā iespējama tik liela vienaldzība pret nelaimē nonākušu cilvēku. Nav būtiski, vai sirdzējs ir jauns vai gados vecs.
Iespējams, šī notikuma dēļ kāda amatpersona zaudēs darbu, taču maz ticams, ka tas spēs kompensēt cietušajai nodarīto kaitējumu. Varbūt vienīgi citi būs pasargāti no līdzīgiem pārdzīvojumiem.
Satraucoša šķita arī ziņa, ka Baltkrievija uz Daugavas grasās būvēt četru hidroelektrostaciju kaskādi. Pirmās — Latvijas un Baltkrievijas robežai vistuvākās — celtniecība sāksies jau drīzumā. Ekonomiskais efekts, ko dotu šīs elektrostacijas, ir mazs. To kopējā jauda nesasniegtu pat pusi no Ķeguma hidroelektrostacijas jaudas. Tāpēc projekts uzskatāms par neefektīvu un visdrīzāk ir mēģinājums “atmazgāt” nelikumīgi iegūtu naudu.
Daugava Baltkrievijā ir neliela upe ar vairākām krācēm, kurās ūdens bagātinās ar skābekli. Spēkstaciju būvniecība noteikti izmainīs biotopus un ekoloģisko situāciju upes lejtecē. To pierādījusi mazo spēkstaciju būvniecība uz vairākām krāčainām upēm arī Latvijā.
Kamēr priecājamies par sportistu sasniegumiem Atēnās, Latvijā pamazām tuvojas rudens ar vēsāku laiku un zeltainiem labības laukiem.
