Lietum līstot un ik pa brīdim karstai saulei uzspīdot, aizsteigusies jūlija pēdējā nedēļa.
Lietum līstot un ik pa brīdim karstai saulei uzspīdot, aizsteigusies jūlija pēdējā nedēļa. Graudaudzētāji gatavojas labības novākšanai, savukārt kartupeļu audzētājiem citas rūpes — kartupeļu stādījumi slimo ar lakstu puvi un zemākās vietās sāk pūt arī bumbuļi.
Tomēr lietus nespēj neko mainīt pasaules gaitā un tradīcijās. Pagājušās nedēļas sākumā, kā katru gadu ap šo laiku, no Liepājas uz Aglonu devās pirmie svētceļnieki. Viņi septiņpadsmit dienās nosoļos 450 kilometru. Kaut viņu lūgšanas Dievmāte uzklausītu, jo patlaban grūti klājas daudziem cilvēkiem!
Politiķiem pagājušajā nedēļā diezgan lielas raizes sagādāja Eiropas Komisijas komisāra kandidāta meklēšana, jo katrai lielākajai valdības partijai tas bija savs, un par “kopsaucēju” neviena no tām nevarēja vienoties.
Tautas partija jau laikus paziņoja, ka komisāra amatā jāpaliek bijušajai ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei. Manuprāt, viņa kopš Atmodas laika ir viskompetentākā Latvijas ārlietu ministre. Skandāliem slavenā Pirmā partija eirokomisāra krēslā vēlējās redzēt tikai un vienīgi pašreizējo ekonomikas ministru Juri Lujānu, bet Zaļo un zemnieku savienība šim amatam izvirzīja Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.
Motivācijas kadidatūrām bija dažādas. Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris pamatoti atgādināja, ka Sandra Kalniete šajā amatā ir jau iestrādājusies. Savukārt premjera biedrs Ainars Šlesers pavēstīja, ka pie Lujāna kandidatūras turēsies ar “zobiem un nagiem”, it kā bez viņa Eiroparlaments varētu aiziet bojā. Zobgaļi par Ingrīdu Ūdri palaida “pīli”, ka zaļie zemnieki no blondīnes ar skaistām acīm grib vienkārši tikt vaļā…
Visiem minējumiem un apgalvojumiem svītru pārvilka mūsu premjera Induļa Emša tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Durau—Barrozu. Šis kungs skaidri un gaiši pateica, ka no Latvijas komisāra krēslā vēlas redzēt sievieti. Citādi viņam būs problēmas ar pirmsvēlēšanu solījumu pildīšanu. Barrozu kungs solījis, ka no 24 eirokomisāriem vismaz astoņas būs sievietes. Emsim viņš licis saprast, ka vienai no viņām jābūt Latvijas pārstāvei.
Premjers pēc tikšanās atbrauca kā ar aukstu ūdeni apliets, jo nu vairs nav ko runāt par neaizstājamiem “lujāniem”. Barrozu drīzumā savu izvēli paziņos pats. Redzēsim, kam viņš dos priekšroku — gudrībai un pieredzei vai skaistām acīm… Šis ir pierādījums, ka Eiroparlaments dara pēc sava prāta, mūsu ieteikumiem un priekšlikumiem lielu uzmanību nepievēršot.
Vētra ūdensglāzē norimusi pēc dienesta izmeklēšanas, kuru pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova lūguma veica pret viņa vietnieci Jutu Strīķi. Izmeklēšanas komisija secināja, ka J. Strīķe pārkāpusi Ministru Kabineta izdotos valsts noslēpuma un klasificētās informācijas aizsardzības noteikumus, parakstot vēstuli, kuru drīkstēja parakstīt tikai iestādes vadītājs — Loskutova kungs.
Pati Strīķe gan kādu “likuma burta nepildīšanu” neatzīst, jo uzskata, ka viņas kompetencē bijis atļauts šo dokumentu parakstīt. Nekāds disciplinārsods viņai nav piemērots, Loskutovs izteicis tikai mutisku aizrādījumu.
Juta Strīķe komisijas slēdzienam nepiekrīt tāpēc, ka joprojām nav skaidrībā, vai viņa drīkstējusi parakstīt vēstuli, kura sūtīta Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam. Gluži tāda pati vēstule ar viņas parakstu nosūtīta arī Satversmes aizsardzības birojam un prokuratūrai, un šīm instancēm nekādu pretenziju nav.
Vēstulēs bijusi operatīva rakstura informācija par vairāku amatpersonu iespējamo korupciju, starp kurām bijis arī kāds KNAB darbinieks. Tā vien šķiet, ka likumus zinošā, inteliģentā un gudrā Juta Strīķe ne vienai vien amatpersonai ir kā suņanagla vārīgā vietā… Lai kā arī jaunā vadība cenšas no viņas atbrīvoties, nekas nesanāk. Šī laikam ir tā retā reize, kad taisnībai netaisnība ceļu griež.
Nesmukums noticis arī izglītības jomā. Pēc tam, kad aizmāršīgās sekretāres dēļ neaizsūtīja uz ministriju Dagdas vidusskolas audzēkņu eksāmena darbus, izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzēvičs telefoniski palūdza no darba aiziet Dagdas vidusskolas direktori Zinaīdu Konošonoku. Viņa tūlīt uzrakstīja atlūgumu.
Taču Dagdas iedzīvotāji, kuri direktori sen pazīst un zina, ka Konošonokas kundze labi strādājusi jau 35 gadus, uzskata, ka tāds ministra lūgums ir nevietā un nekorekts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka direktori darbā pieņem Dagdas pašvaldība, tāpēc par viņas atbrīvošanu ministram ir tiesības darba devējam nosūtīt tikai savu ieteikumu. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka tā ir cilvēciska kļūda, kura notiek pirmo reizi. Viņš nedomā, ka direktorei no darba jāaiziet.
Nepatikšanas arī medicīnas sfērā, jo pagājušajā nedēļā ar C vīrusa hepatītu inficēts donors Māris Dzelzskalns iesniedzis tiesā prasību pret vairākām ārstniecības iestādēm un pieprasa no tām 30 tūkstošu latu zaudējumu atlīdzību.
Viņš nav laikus informēts par asinīs atrasto infekciju. C vīrusa hepatīts donora asins analīzēs konstatēts jau 1998. gadā P. Stradiņa slimnīcā, bet viņu par to neinformēja. Par slimību Dzelzskalns uzzināja tikai 2002. gadā, ārstējot citu saslimšanu. Vainojams Asins donoru centrs, kā arī Sabiedrības veselības aģentūra, kurai donoram par saslimšanu bija jāpaziņo. Lai tādi gadījumi neatkārtotos, Veselības ministrija plāno ieviest kārtību, ka donoriem pašiem būs jāinteresējas par savu asins analīžu rezultātiem.
Jūrmalā noslēdzies starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss “Jaunais vilnis 2004”, kurā uzvarēja Latvijas grupa “Cosmos”. Par konkursu daudz mēļots, tas pelts un cildināts. Daudziem skandaloza likās tā atklāšana. Tajā Krievijas mūziķis Igors Krutojs un Latvijā iemīļotais mākslinieks Raimonds Pauls, kaut gan sirmu galvu, festivālu atklāja repojot.
Tomēr netiesāsim viņu pārāk bargi, mākslinieks, iespējams, gribēja parādīt, ka viņa sirds ir jauna. Lai viņa jaunība vēl ilgi ziedētu! Ar to mēs visi iegūsim skaistas melodijas, kuras nu jau skanēs ne tikai Latvijā un Krievijā, bet arī Eiropā.
