Klusās nedēļas Māras dienā pieminējām politiski represētos, bet Lielajā Piektdienā domājām par Jēzus Kristus Golgātas ceļu.
Klusās nedēļas Māras dienā pieminējām politiski represētos, bet Lielajā Piektdienā domājām par Jēzus Kristus Golgātas ceļu. Lieldienās priecājāmies par viņa augšāmcelšanos.
Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags svētku dievkalpojumā vēstīja, ka kristīga cilvēka dvēseli caur augšāmcelšanos reiz sagaida mūžīgā dzīvošana. Tikai līdz mūžībai mums jāattīrās no tā, kas neder, traucē un apspiež, lai cilvēks būtu brīvs domās un darbos. Romas pāvests Jānis Pāvils II, runājot par karu Tuvajos Austrumos, atzina, ka mieram pieteikts karš.
Es domāju par Golgātas ceļa gājējiem, kuri esam mēs visi. Tikai pārbaudījumu krusts katram savs. Mūžīgas ir pasaules ciešanas un grēki, par kuriem jau pirms 2000 gadiem Jēzu Kristu sita krustā. Pēc patlaban notiekošā — kariem, naidošanās, tuvākā noliegšanas, zaimošanas, ļaunuma un nodevības, kas valda apkārt, jāpadomā, vai Jēzus upuris bijis vajadzīgs?
Romas katoļu baznīcas Īrijas kopienas “Vienoti Kristū” māsa Ruta Auguste, kura 12 gadu laikā kā misionāre apceļojusi daudzas pasaules valstis, nesen viesojoties Latvijā, atzinusi, ka mūsu mazajā valstī dzīvo garīgi stipri un pat svēti cilvēki. Tieši tāpēc latviešiem nācies pārdzīvot karus un spīdzināšanas, jo svētiem cilvēkiem esot jācieš tāpat, kā cietis Jēzus. Viņa pareģo, ka Latvijai vēl daudz būs jāpārdzīvo, bet Dievmāte palīdzēs, jo mums pieder skaistākā svētvieta pasaulē— Aglona.
Svētajos Rakstos pravietots, ka Jēzus nāks otrreiz, un elles vārti neuzvarēs. Pirms viņa atnākšanas debesīs parādīšoties liels krusts. Dievmāte apsolījusi, ka valstis, kuras esot viņas pakļautībā, tostarp arī Latvija, īpaši aizsargāšot. Lai tā būtu, jo mūsu mazajai zemei šāda aizsardzība vai vismaz cerība ir kā gaismas stars, kurš vīd tuneļa galā. Ticēsim un cerēsim, nesīsim katrs savu krustu klusā pazemībā vai spītējot liktenim, tomēr allaž paturot prātā, ka ir kas augstāks par mūsu saprašanu.
Lai arī Latvija būtu Dievmātes izredzētā zeme, šobrīd mums neklājas viegli. Īpaši valodas aizsardzībā. Nupat valdība Valsts valodas centra nolikumā pieņēmusi grozījumus, kuri valsts valodas inspektoriem ļaus oficiāli pieprasīt novērst valodas likuma pārkāpumus. Viņi drīkstēs likuma pārkāpējus uzaicināt ierasties Valsts valodas centrā, kā arī piedalīties valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju sēdēs. Ja likuma pārkāpēji nepaklausīs inspektora uzaicinājumam, viņus atvedīs policija. Tomēr inspektoram joprojām nav tiesību atsavināt viltotās valsts valodas prasmes apliecības, kā arī pārbaudīt apšaubāma līmeņa latviešu valodas zināšanas.
Par viltotajām valsts valodas prasmes apliecībām izcēlies kārtējais skandāls — galvaspilsētas poliklīnikā SIA “Dzelzceļa veselības centrs” viltotas apliecības izrādījušās deviņiem mediķiem. Veicot pārbaudi, konstatēts, ka daži no viņiem nemaz nerunā latviski, bet citi valodu zina ļoti vāji. Paradoksāli, bet pārbaudē atklājās, ka ārstei, kura ar apmeklētājiem valsts valodā nerunā, apliecība izrādījās īsta!
Briesmīgi iedomāties, kādas var būt sekas, ja ārsts, medicīnas māsa vai aptiekas darbinieks saprot citādi vai nesaprot nemaz, ko saka slims cilvēks. Viņu sarunu var pielīdzināt dialogam starp aklo un kurlo…
Turpinās sociāldemokrātu uzvaras gājiens Rīgas domē. Pirms pašvaldību vēlēšanām viņi rīdziniekiem solīja atjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Tas notikšot jau aprīļa beigās. Asprātīgā opozīcija prāmi nodēvējusi par “Auroru”, ar kuru sociāldemokrāti, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (“PCTVL”) un grupa “Centrs” domājot sturmēt Saeimu.
Kas to lai zina, vai viņiem izdosies “ieņemt” Saeimu, bet kopā ar sabiedrotajiem “bojāristi” pēc varas nostiprināšanas Rīgas domē turpina ieņemt arī priekšpilsētas. Nu ar pozīcijai vēlamiem ļautiņiem nomainīti izpilddirektori arī Rīgas Centra rajonā un Vidzemes priekšpilsētā — viens no viņiem ir bijušais Padomju Armijas Baltijas kara apgabala dziesmu un deju ansambļa priekšnieka vietnieks.
Kā liecina aptaujas, martā visaugstākais potenciālo vēlētāju atbalsts (19,8%) izteikts Einara Repšes partijai “Jaunais laiks”, otrajā vietā (9,45 %) — “PCTVL”, trešajā (8,6%) — “Latvijas ceļš”. Ja vēlēšanas būtu martā, Saeimā ar grūtībām iekļūtu Tautas partija, bet neiekļūtu ne Zemnieku savienība, ne Egila Baldzēna vadītā Sociāldemokrātu savienība. 10,9 procenti aptaujāto paziņojuši, ka vēlēšanās vispār nepiedalīsies. Viņi acīmredzot vairs netic nevienam.
Pozīcijas partijas šobrīd vēlētāju cerības ir pievīlušas, un tieši tas paver ceļu Repšem. Viņa partija nu kļuvusi par salmiņu, pie kura ķeras Dievmātes izredzētā, tomēr nabadzībā un izmisumā grimstošā Latvija.
Likteņa dzirnas maļ lēni, bet pamatīgi — tā savulaik pravietojis kāds filosofs. Dieva un mūžības priekšā visi esam vienādi. Klusajā sestdienā 101 gada vecumā mūžībā aizgāja Lielbritānijas karaliene māte. Briti sēro par savu iemīļoto karalieni un valstī jaukāko vecmāmiņu.
Reizē ar Kristus augšāmcelšanās brīnumu modusies daba. Pretī saulei ziedkausiņus ver krokusi un necilās māllēpes. Bērzos pulsē sulas, zemnieki gatavojas pavasara darbiem. Likteņa dzirnas turpina malt.
