Līdz ar negaidīti varenu palu ūdeņu straumi, kura šopavasar zem ūdens atstājusi ne vienu vien tūkstoti hektāru, tieši pagājušajā nedēļā Latvijā sācies sen gaidītais pārmaiņu laiks.
Līdz ar negaidīti varenu palu ūdeņu straumi, kura šopavasar zem ūdens atstājusi ne vienu vien tūkstoti hektāru, tieši pagājušajā nedēļā Latvijā sācies sen gaidītais pārmaiņu laiks.
Pats svarīgākais notikums –– no mazas un neaizsargātas valstiņas esam kļuvuši par pasaulē lielākās un spēcīgākās militārās alianses dalībvalsti. Vēl lielāks gandarījums, ka esam spējuši to paveikt kopā ar mūsu kaimiņvalstīm –– Lietuvu un Igauniju.
Protams, līdzdalība šajā militārajā blokā prasīs ne mazums valsts resursu, toties pretī saņemtās drošības garantijas naudā nav novērtējamas.
Panākumu prieku ar ne visai smalkiem izteicieniem centās sabojāt skandalozi Krievijas politiķi, kuriem visvairāk kremt, ka savlaik ar varu sagrābtais “logs uz Eiropu” nu aizvērts ciet.
Kā jau ierasts, visvairāk žults izgāza Vladimirs Žirinovskis, kārtējo reizi plātoties ar Baltijas valstu iekarošanas plānu trijās dienās. Arī daudzi citi Krievijas politiķi un armijas ģenerāļi, gluži kā puišeļi pēc kautiņa, kurā zaudēts, no droša attāluma vīstīja dūres, sak”, mēs vēl viņiem parādīsim! “Dūres” bija pamatīgas –– solījumi jauno NATO dalībvalstu pierobežā koncentrēt parasto bruņojumu un kodolieročus. Vislielākā brēka sacelta tieši par četriem NATO iznīcinātājiem, kuri nu patrulēs Baltijas gaisa telpā. Lūk, nu NATO varēšot ar militāro tehniku “ieskatīties” teju pustūkstoti kilometru dziļi Krievijas teritorijā un spiegot uz nebēdu.
Zinot, ka gan vienai, gan otrai pusei pieder daudz militāro pavadoņu, ar kuru palīdzību no orbītas var pat laikrakstu virsrakstiem burtus atšķirt, kur nu vēl reģistrēt militārās tehnikas pārvietošanos, šie apgalvojumi šķiet smieklīgi.
Krievija nevēlas saprast, ka NATO stratēģija pēdējo gadu laikā ievērojami mainījusies, un tās pretinieks nebūt nav “lielais lācis” no austrumiem, bet gan starptautiskās teroristu organizācijas. Tāpēc vērtīgāk būtu meklēt sadarbības veidus, nevis žvadzināt ieročus.
Pagājusī nedēļa pierādīja arī to, ka joprojām steberējam no viena grāvja otrā un blamējamies tur, kur būtu iespēja izcelties. Ir gandrīz skaidrs, ka nespēsim pildīt pirms vairāk nekā diviem gadiem pasaules sabiedrībai doto solījumu sarīkot 2006. gada pasaules čempionātu hokejā. Šo divu gadu laikā esam spējuši vien strīdēties, iznīcināt mazdārziņus un iedzīt saujiņu pāļu. Tas arī viss.
Par mums noteikti pasmiesies arī nākotnē, jo pamatīgā betona klucī taču iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Tas izrādījies nekas vairāk kā tukša lielība. Kapsulu ar tikpat lielu pompu kā tolaik, kad to iemūrēja, vajadzētu likt izņemt tiem, kuri nespēja valsts intereses vērtēt augstāk par privātā labuma gūšanu. Varbūt vismaz priekšdienām būtu pamatīga mācība gan pašiem, gan citiem.
Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos sāka publicēt informāciju par tautas priekšstāvju ienākumiem. Amatpersonu ienākumu deklarāciju publiskošana ir viens no veidiem, kā pārliecināties, vai izdevumi ir samērojami ar ienākumiem un vai šie ienākumi bijuši likumīgi.
Amatpersonu deklarācijas ir interesanta lasāmviela. Vairums amatpersonu šogad “dižojas” ar iespaidīgiem skaitļiem ienākumu sadaļā. Savukārt ekspremjers Einars Repše visus pārtrumpojis ar izdevumiem. Viņš pagājušā gada laikā vien iedzīvojies parādos, kuru apmērs tuvojas miljonam latu. Repše deklarējis parādsaistības 763489 latu apjomā. Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz viņa premjera amata pildīšanas laikā ņemto kredītu apjomu nekustamo īpašumu pirkšanai. Izrādās, ekspremjers pircis ne tikai nekustamos īpašumus, bet arī daudzu ASV kompāniju vērtspapīrus. Vien ienākumi no darījumiem ar tiem bijuši niecīgi — nedaudz vairāk nekā 400 latu.
Repše dzīvojis krietni pāri saviem līdzekļiem, jo, lai kaut vai atdotu bankām kredītus, par kuriem pērn nopirkti septiņi nekustamie īpašumi, mēnesī viņam būtu jāatmaksā 7000 latu. Premjera alga bija 2200 latu. Vēl tūkstoti var saņemt dažādās piemaksās. Varam tikai minēt, kā un no kādiem līdzekļiem viņš gatavojas parādus atdot.
Repšes deklarācijas publiskojamā daļa nesniedz pilnīgu priekšstatu, vai viņa īpašumu vērtība un ienākumi bijuši pietiekami, lai bez īpašas labvēlības saņemtu kredītus. Turklāt parlamentārā izmeklēšanas komisija nolēmusi izpētīt Repšes ienākumu deklarācijas par pēdējiem desmit gadiem. Iespējams, atklāsies arī nelikumības, interešu konflikti vai vēl kādi pārkāpumi. Aizdomīgi šķiet ne tikai paša Repšes aizņēmumi, bet arī viņa radiniekiem piešķirtie kredīti.
Repše nebūt nav vienīgais “Jaunā laika” politiķis, kuram nāksies ievērojami mainīt ierasto dzīvesstilu. Pēdējā laikā iezīmējusies tendence no valsts uzņēmumu padomēm izmest “Jaunā laika” pārstāvjus. Nule no darba “Latvenergo” padomē atbrīvots Juris Radzevičs. Izmaiņas gaidāmas arī “Lattelekom” un Privatizācijas aģentūras padomē, kur šobrīd darbojas astoņi “Jaunā laika” pārstāvji.
Būtībā ierasta lieta — mainās valdības, un līdz ar to personālijas nozīmīgākajās valsts institūcijās. Tas ir priekšnoteikums, lai realizētu gan partijas, gan deputātu, ministru un finansiālo labvēļu personīgās intereses.
Laiks silts, un Latvijā sācies kūlas dedzināšanas laiks. Skaties, uz kuru pusi gribi, gaisā virmo dūmi, bet lēna vēsmiņa atnes sviluma smaku. Tā noticis iepriekšējos pavasaros, tā ir arī pašlaik. Vien gribētos, lai dedzināšanas neprāta dēļ traģēdiju un cilvēku upuru. Cerams, tas ir pēdējais tāds pavasaris, jo Eiropas Savienībā kūlas dedzināšana ir aizliegta.
