Pagājusī nedēļa Latvijā aizritēja visai saasinātā gaisotnē.
Pagājusī nedēļa Latvijā aizritēja visai saasinātā gaisotnē. Atkal notikusi divu uzņēmēju slepkavība. Nu jau ik mēnesi mirst kāds uzņēmējs. Starp negācijām pavīdēja arī pa kādam gaismas stariņam. Pavasara saule ar pūpolzaru rokām vēstīja par pavasari dabā.
Viens no gaišajiem mirkļiem saistīts ar Satversmes tiesas lēmumu, kas apmēram 9000 strādājošo pensionāru, kuriem pensija lielāka par 90 latiem, ļaus saņemt to pilnā apmērā. Trīs pensionāri, kuri iesniedza sūdzību Satversmes tiesā, apliecinājuši katra cilvēka tiesības aizstāvēt savu taisnību. Valstī, kurā demokrātija visbiežāk ir tikai uz papīra uzrakstīta vai pārspīlēti demonstrēta, tas nav maz. Kāpēc gan cilvēki lai nesaņemtu to, ko nopelnījuši, godīgi maksājot nodokļus?
Kā jau tas pierasts, neviens tā arī neuzņemas atbildību par pensionāriem kopš 1999. gada nelikumīgi nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem. Drosmīgākās partijas met akmentiņus viena otras dārziņā, bet bailīgākie paslēpj galvu smiltīs un iztraucēti rāda naivu ģīmīti: ko tad es! Kad atnācu, viss jau tā bija, vainīgs ir viņš — Šķēle!
Strādājošo pensionāru ienākumu “apcirpšanas” iniciatore tiešām arī bija Andra Šķēles vadītā valdība, sākotnēji šo likumu attiecinot uz tiem strādājošajiem, kuru pensija bija virs 60 latiem. Šķēle vienpersoniski šādu lēmumu nepieņēma, jo viņam ir tikai viena balss. Teikt, ka visas pārējās partijas kaut kādā veidā apmānītas, nebūtu godīgi. Kurš gan būs tāds muļķis, lai atzītos grēkā tieši pirms 8. Saeimas vēlēšanām?
Pārspīlēts patriotisma mēris mūsu politiķus pārņēmis šī paša svarīgā notikuma gaidās, uzmanīgi ieklausoties ikviena izteikumos. Šoreiz vairākus Latvijas politiķus sadusmojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktora Žerāra Studmana masu medijiem teiktais — atzīt divvalodību Latvijā. Ar šo neapdomīgi pausto viedokli Studmanam izdevies pārsteigt arī ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu, bet viņš šos izteikumus tulko nedaudz piekāpīgāk nekā patriotisma pārņemtie latviešu politiķi.
Ne Eiropas Savienība, ne NATO, ne EDSO Latvijai nav izvirzījušas prasību noteikt krievu valodai valsts valodas statusu, tāpēc tas būtu uzskatāms par Studmana personisko viedokli. Arī viņš pats paskaidro, ka ir pārprasts, bet šīs atrunas nespēj aizkustināt varas un Saeimas krēslus alkstošos. “Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane, premjers Andris Bērziņš un “Jaunā laika” līderis Einars Repše jau paspējuši pieprasīt Žerāra Studmana “skalpu”. Pasaule Studmanam jau tāpat paredz grūtas dienas, jo viņš atļāvies pateikt ko tādu, kas nav bijis ļauts — vienīgā amatpersona, kurai ir tiesības paust EDSO pozīciju valodas jautājumā, ir Rolfs Ekeuss.
Vai nav vienalga, kā kurš pelna naudu? Daugavpils mēra Riharda Eigima pārliecība ir: “Jo vairāk bagātu cilvēku pie varas, jo valstī lielāka kārtība.” Daugavpils domes priekšsēdētājs nolēmis piešķirt naudas balvu no personiskajiem līdzekļiem LTV raidījuma “Panorāma” žurnālistei Ilzei Jaunalksnei par veidoto sižetu valsts valodas situācijas atspoguļošanai Daugavpilī.
Bez mikroskopa redzams prēmijas piešķiršanas patiesais iemesls, zinot, ka tajā pašā laikā dāsnais mērs savas partijas “Latgales gaisma” kongresā “Panorāmas” filmēšanas grupu nav ielaidis. Partijas kongresā izlemts piedalīties 8. Saeimas vēlēšanās. Apzinoties, ka uz nākamo Saeimu būs liela konkurence, Daugavpils mērs uzreiz pļauj augstu un ar vērienu — varbūt tomēr izdodas aizvērt muti pļāpīgajiem žurnālistiem, kuriem miljonu jau noteikti nav!
Izskata pēc naudu neviens nedod, teiksim, man patīk Leiškalns, jo viņam ir daudz bērnu, vai Šķēle, jo viņam ir bārda. Tā nenotiek, un avansā maksāto kādreiz vajadzēs atstrādāt. To, šķiet, saprot arī Ilze Jaunalksne, kura mēra paziņojumu nebūt neuztver kā pagodinājumu. Viņa pieprasa lēmuma motivāciju un tikai tad izlemšot, vai prēmiju pieņemt. Savukārt daugavpilieši pārliecinājušies, ka Rihards Eigims ir liels solītājs un prot skaisti runāt, tāpēc izvēlējies pareizo ceļu: pošas uz Saeimu, nedomājot, kā atdot Daugavpils domes lielos parādus.
Pagājušajā nedēļā esam kļuvuši arī par vieniem svētkiem bagātāki. Lai arī 4. maijs nākamos divus gadus ir sestdienā un svētdienā un vēl nevaram atļauties brīvu pirmdienu, Neatkarības deklarācijas pasludināšanas fakts beidzot ir atbilstoši novērtēts.
