“Mīl, nemīl, mīl… ” Kurš gan nav zīlējis ar margrietiņas ziedlapiņām, lai rastu atbildi uz šķietami vienkāršo jautājumu, bet dzīvē ir vēl citas problēmas, kuras tik ātri neatšķetināt.
“Mīl, nemīl, mīl… ” Kurš gan nav zīlējis ar margrietiņas ziedlapiņām, lai rastu atbildi uz šķietami vienkāršo jautājumu, bet dzīvē ir vēl citas problēmas, kuras tik ātri neatšķetināt. Cilvēka dabā nav dzīvot neziņā, un visos laikos ziņkārīgie vēlējušies saņemt atbildes uz daudziem “kad?”, “kāpēc?” un “ko darīt?”. Tikpat sen cilvēkus interesējis, kas viņus sagaida nākotnē. Varbūt tas arī ir iemesls, kāpēc zīlēšana gadu gaitā nav izzudusi, bet pat vēl vairāk pilnveidojusies. Un mēs aizvien ticam, ka ir iespējams paredzēt nākotni, izskaitļot izdevības un, kas zina, varbūt arī mēģināt liktenim “aizlikt kāju priekšā”.
Sena zinātne
Jau izsenis zīlēšana uzskatīta par reliģisku darbību. Tad arī radās uzskats, ka dotības zīlēt piemīt tikai izredzētajiem un šīs spējas manto no paaudzes paaudzē. Zīlnieku un pareģu padomus uzklausīja ne tikai vienkāršie ļautiņi, bet arī galma ļaudis un pat valstu vadītāji. Visi zīlniekus un pareģus cienīja, izturējās pret viņiem ar bijību, bet tajā pašā laikā par nepareizu pareģošanu draudēja pat nāvessods.
Zīlēšana, pareģošana, astronomija un astroloģija — šīs zinātnes bijušas populāras visos laikos. Piemēram, dažās civilizācijās rakstību attīstīja tikai tāpēc vien, lai priesteri varētu noteikt un nākamajām paaudzēm nodot tālāk zināšanas par zvaigžņu kustību debesīs un planētu ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Likteni varot saskatīt roku līnijās, zīlēt varot kafijas biezumos — šādi zīlēšanas veidi ir joprojām, taču šobrīd zināmi arī daudzi citi: numeroloģija, astroloģija, ģeomantija, hieromantija. To visu kopumā var skaidrot šādi — var zīlēt pēc skaitļiem un burtiem, ar kārtīm vai svārstu, izmantojot metamos kauliņus, rūnas vai akmentiņus.
“Pēc burves neizskatos”
Latvijā ir ļoti daudz vietu, kurās piedāvā ielūkoties nākotnē. Internetā ir informācija par apmēram 40 astroloģijas un zīlēšanas saloniem. Šobrīd nākotnes paredzēšana ar abu šo māku palīdzību ir ļoti populāra, tāpēc par tām centos uzzināt ko vairāk. Tuvāko zīlēšanas salonu meklēju Jēkabpilī, un šī zīlēšanas salona īpašniece ir pļaviņiete Natālija Dudņika.
Tiekoties ar zīlnieci, jau sākumā pārsteidz viņas vecums — jauna, un ne jau tādu esmu iedomājusies zīlnieci… “Arī klienti, kuri atnāk uz salonu pirmo reizi, bieži ir pārsteigti. Reiz pat kāds jauns puisis atzina: nē, jums es savu likstu izstāstīt nevaru! Nu neizskatos pēc burves,” pasmaida Natālija Dudņika. Rīt, 13. maijā, jaunajai sievietei būs tikai 29 gadi.
Manto īpašas spējas
Natālija stāsta, ka zīlēt ar kārtīm sākusi jau 13 gadu vecumā un šo prasmi mantojusi no vecmāmiņas. Viņa vēl joprojām zīlē, taču vecā sieviete to dara sava prieka pēc, savukārt Natālijai tā ir profesionāla nodarbošanās. Pirms desmit gadiem viņa atvēra savu pirmo zīlēšanas salonu Pļaviņās, bet klientu pilsētiņā nebija pārāk daudz, tāpēc izlēma atvērt salonu Jēkabpilī.
“Pusaudzes vecumā sāku redzēt vīzijas,” stāsta Natālija. “Redzēju savu mirušo vectēvu, sapnī bieži rādījās kārtis. Tas turpinājās, līdz sāku mācīties zīlēt ar kārtīm, tad bija sajūta — tas ir mans!” Pilngadību sasniedzot, Natālija apmeklēja kursus un ieguva zīlnieces sertifikātu, taču atzīst, ka neko jaunu tur neiemācījās — viss jau bija zināms tāpat. Tikai vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka zīlēt var tikai izredzētie un ne katram to vajag darīt. “Daudzi iemācās, ko nozīmē katra kārts, bet tas ne vienmēr ir viennozīmīgi. Piemēram, melnās kārtis nenozīmē tikai slikto, tāpat sešnieks — tas simbolizē ceļu, bet es reizē saredzu arī vīziju, kurp šis ceļš ved.”
Natālija atklāj, ka nākotnes paredzēšana ar kāršu, arī taro, palīdzību ir tikai viens no pakalpojumiem, kurus viņa piedāvā saviem klientiem salonā. Daudz biežāk jānodarbojas ar lāstu, “ļaunās acs” noņemšanu, taču reizēm zīlēšana nepieciešama, lai atrastu cēloni, iemeslu kādai neveiksmei. Darba salonā ir daudz, taču zīlniece dienā pieņem tikai trīs četrus cilvēkus — vairāk nav spēka, jo katram jāvelta pietiekami daudz laika un enerģijas.
Iespēja novērst nelaimi
Kādi cilvēki visbiežāk nāk pie zīlnieces? “Pirms desmit gadiem manas klientes lielākoties bija sievietes ap četrdesmit, tagad nāk dažādu vecumu cilvēki, arī vīrieši, daudz mazāk — jaunas meitenes,” stāsta Natālija. Visbiežāk cilvēkiem vajag palīdzību sasāpējušu ģimenes problēmu risināšanā. Zīlniece uzskata, ka cilvēks var novērst arī vienu otru nelaimi, protot izmantot to informāciju par nākotni, kuru zīlēšanas salonā ieguvis. “Ja esi bijis pie zīlnieka, ieklausies viņa teiktajā,” saka zīlniece. Kad jautāju, vai tādā veidā sev nepiesaucam kādu konkrētu notikumu, Natālija saka: “Katrs taču dzīvo ar savu prātu, bet, ja cilvēkam dota iespēja izvairīties no sliktā — kāpēc to neizmantot? Ja jau man ļauts redzēt nelaimi, tātad es drīkstu cilvēkam arī pateikt priekšā, kā viņš no tās var izvairīties.”
Pievēršas astroloģijai
Ļoti sena zinātne ir astroloģija. Senatnē cilvēki ievēroja zvaigžņu izvietojumu, lai pētītu dabas ritmus, bet šobrīd astrologi pēta arī to, kā personības dziļāko būtību ietekmē Saules sistēmas planētu izvietojums debesīs mūsu dzimšanas brīdī un kā planētas turpina ietekmēt mūsu likteni visas dzīves laikā.
Aizkraukliete Tatjana Timoņina ir sertificēta astroloģe. Šo zinātni viņa apguvusi, piecus gadus mācoties Hamburgas astroloģijas skolā Rīgā. Viņas skolotāji bija astrologs Valērijs Babajevs, bet vēlāk arī bijusī aizkraukliete Valentīna Vdovina. “Manā dzīvē bija kritisks brīdis, un es izdomāju, ka gribu mācīties,” savu izvēli skaidro Tatjana. “Mani interesēja astroloģija. Reiz aizbraucu līdzi paziņai uz lekcijām Astroloģijas skolā un sapratu: tā ir mana joma. Tā sāku mācīties.”
Liktenis četrās minūtēs
Kā strādā astrologi? “Izveidojam cilvēka individuālo astroloģisko karti, ņemot vērā viņa dzimšanas datumu, laiku un vietu. Tā var noteikt gan to, kas cilvēkam jau šūpulī ielikts, kādi talanti viņam piemīt, gan “izlasīt” nākotni. Starp citu, planētu izvietojums mainās ik pēc četrām minūtēm, tāpēc dvīņiem, kuri piedzimst ar vairāk nekā četru minūšu intervālu, atšķiras gan raksturs, gan liktenis.” Ja cilvēks nezina precīzu dzimšanas laiku, daudz ko var noteikt un paredzēt arī bez tā, taču tad grūti nosaukt konkrētus faktus.”
Tatjana stāsta, ka sākumā, lai izveidotu horoskopu saviem paziņām un draugiem, viņa veica aprēķinus, izmantoja grāmatas un formulas. “Tā ir tīra matemātika,” viņa skaidro. “Taču tas aizņēma daudz laika — vienam horoskopam bija nepieciešamas apmēram astoņas stundas. Tagad to var izdarīt daudz ātrāk, jo ir datorprogrammas, taču tās domātas tikai astrologiem, jo kurš katrs tajās nevarēs orientēties un saprast.”
Māte jūt īsto
Dzirdēts, ka astrologi uzsver — bērnam svarīgi ielikt pareizo vārdu, lai viņam dzīvē labi klātos. Tatjana uzskata: “Tajā ir daļa taisnības, taču katra māte intuitīvi jūt, kādu vārdu bērnam likt.” Arī Tatjana patlaban mājās audzina mazo meitiņu un viņas vārdu jau pirms dzimšanas nosapņojusi.
Tatjana Timoņina pagaidām atlikusi nodomu atvērt savu salonu, taču arī viņa zināšanas izmantojusi praksē, izlīdzot savējiem, un secina, ka cilvēki visbiežāk palīdzību meklē, ja neveicas mīlestībā. Ar partneru horoskopu var noteikt, vai cilvēki viens otram ir piemēroti. “Skaidrojot iegūtos datus, parasti “asos stūrīšus” cenšos nogludināt un cilvēkam nesaku: tev viņš jāpamet! Katram dodu izvēles brīvību un skaidroju, ka varbūt vērts otru saprast, uz notiekošo palūkoties citādi.”
Aizkraukliete atzīst, ka visvairāk viņai interesē biznesa astroloģija, šajā jomā viņa izstrādājusi un aizstāvējusi arī diplomdarbu. “Cilvēka individuālajā kartē redzams, vai viņam ir pa spēkam sākt un veiksmīgi vadīt savu biznesu. Ja biznesa sfēru ietekmējošas planētas šajā kartē nav, tas būs smagi,” stāsta Tatjana. “Tāpat zināms, ka jaunas ieceres jāsāk realizēt augošā mēnesī, jo šajā laikā iesāktais dos labumu. Otrs aspekts katrā biznesā ir nauda, pār to valda Jupiters, un naudu izdodas nopelnīt, kad valda tieši šī planēta.”
Lūzuma brīdis
Parasti cilvēks uzdod jautājumu, un astrologs meklē atbildi. Tatjanai ir arī jautāts, vai šobrīd vajag pirkt mašīnu, pārdot dzīvokli. Viena no sfērām, kurā darbojas astrologi, ir arī pazudušo lietu un cilvēku meklēšana. Tatjana atzīst, ka viņa šo astroloģijas sfēru pārzina diezgan vāji, bet reiz centusies palīdzēt, kad paziņām pazudis suns. “Cilvēki uztraucās, pārdzīvoja, un es mēģināju palīdzēt, brīdinot, ka varu kļūdīties,” stāsta viņa. “Suņa saimnieki domāja, ka suns nozagts, bet es “redzēju”, ka suns apmaldījies un iekritis kādā netīrā, tumšā bedrē un viņš jāglābj. Paziņas nenoticēja, apgalvojot, ka blakus mājai esošajā mežā suns zina katru vietiņu un apmaldīties nevarētu. Turklāt bija vēls vakars, lai dotos dzīvnieku meklēt. No rīta suns pārradās mājās — netīrs, dubļiem notašķīts…”
Astrologs pēc katra dzimšanas datiem var noteikt arī cilvēka likteņa uzdevumu, kas dzīvē jāpiepilda. “Tas jāpaveic agrāk vai vēlāk, bet cilvēki neapzināti tam bieži pretojas,” skaidro Tatjana. “Cilvēka dzīvē lūzuma moments ir 29,5 gadi. Šajā brīdī notiek daudz pārmaiņu, un tie, kuri dara to, kas viņiem nav paredzēts, saskaras ar grūtībām. Piemēram, cilvēks sevi visu velta ģimenei, bet pēkšņi sākas visādas sadzīviskas likstas, tātad — laiks padomāt, varbūt viņa uzdevums ir veltīt sevi karjerai, atrast zelta vidusceļu starp ģimeni un darbu. Ja cilvēks jau dara to, kas viņam paredzēts, šis lūzuma laiks paiet mierīgāk.”
“Špikeris” dzīvei
Vai cilvēka liktenī nācies pamanīt arī kaut ko traģisku? “Kādam Krievijā dzīvojošam radiniekam horoskopā redzēju, ka viņam ļoti bīstams ir 45 gadu vecums. Teicu, lai šajā dzīves posmā uzmanās. Viņš svinēja 45 gadu jubileju un pēc piecu gadu atturības iedzēra alkoholu. Rezultātā — infarkts. Viņš nomira.”
Tatjana piebilst, ka astrologa uzdevums ir sniegt cilvēkam atbildes uz jautājumiem, uz kuriem viņš pats meklē atbildes un ir gatavs tās saņemt. “Cilvēks iet pie astrologa, kad pats jau pie pārmaiņām nonācis, viņam vien vajag “grūdienu”, mazu priekšā pateikšanu.”
Lai gan Tatjana atzīst, ka astroloģiju mācījusies, lai vispirms izzinātu sevi, taču tagad esot kā kurpnieks bez kurpēm. “Ne vienmēr ieskatos pati savā astroloģiskajā kartē, tam šobrīd nemaz nav laika. Vienu gan savā liktenī esmu izlasījusi — es varu būt astroloģe un tā palīdzēt citiem. Lai cilvēkiem varētu palīdzēt profesionālāk, tagad studēju arī psiholoģiju.”
Pasniegt Dievam roku
Gaišreģim un dziedniekam slava iet pa priekšu. No ļaudīm uzzinu, ka arī nelielā lauku pagastiņā esot kāda sieviņa, kura dziedina cilvēkus un liek kārtis. Dodos turp. Martas kundze — sauksim viņu tā — uzņem mani ar smaidu, bet ļoti vērīgu un gluži vai cauri redzošu skatienu. Kad stāstu nāciena iemeslu, viņa piekrīt parunāties, taču anonīmi.
“Pirms 14 gadiem pārdzīvoju smagu infarktu un biju tik tuvu dzīvības robežai, ka pasniedzu Dievam roku,” stāsta Martas kundze. “Slimnīcā atklāju, ka Dievs man devis tādas rokas, ar kurām spēju ārstēt. Gāju pie cilvēkiem runāties, uzliku roku, un daudzi teica: man pēc tava apmeklējuma kļuva labāk. Tad arī sāku dziedināt un pareģot.”
Martas kundze atklāj, ka zīlē ar kārtīm, bet dara to tikai ļoti tuviem cilvēkiem, kuriem nevar atteikt. “Ticu Dievam, bet kāršu likšana jau nav Dieva darbs,” viņa skaidro. “Zīlēt var tikai ar jaunām, spēlē neizmantotām kārtīm. Mani pareģojumi piepildās triju gadu laikā.” Sieviete tomēr atklāj, ka zīlēšana viņai ir mazāk apgūta joma.
“Mana dziedināšanas skola ir Bībele,” saka Martas kundze. “Bībeli nevar lasīt kā grāmatu. Paņemu to, un rokas pašas atšķir lappusi, kas todien domāta man. Arī katram cilvēkam veltu citus Dieva vārdus.”
Dažādi cilvēki viesojušies šajā nelielajā istabiņā, un sieviete nevienu prom nav aizraidījusi. “Ja jau cilvēks mani meklējis, tātad uzticas, un man viņam jāpalīdz,” spriež Martas kundze. Sieviņa atzīst, ka, citus ārstējot, pati pēc tam slikti jūtas, bet spēkus atgūst, lūdzot Dievu. Turklāt viņai ir savs aizsargs — kastanis. Tas novietots gan viņas istabā, gan allaž ir līdzi, izejot no mājas. Viņa vēl pamāca: “Daudzas problēmas var atrisināt, lūdzot Dievu. Dievs var ļoti daudz, tikai viņš pareizi jālūdz. Katru dienu jānožēlo grēki, jo tie ir katram cilvēkam. Nevar tikai lūgt — Dievs grib arī “paldies” dzirdēt.”
* * *
“Muļķības!” daudzi apgalvo. Un varbūt arī viņiem ir taisnība, jo katra paša ziņā ir ticēt kāda īpašajām spējām un zināšanām vai nē. Daudziem skaidrs, ka ar šo jomu spēlēties nedrīkst. “Nevajag iet pie zīlnieka tikai ziņkārības dēļ,” teica Natālija Dudņika. “Arī pie ārsta taču neiet veselie.” Dzirdēju arī šādus vārdus: zīlniecei nevajag līst svešā liktenī, ja cilvēks to nevēlas, arī pagātni aiztikt nevajag, jo dzīvojam taču tagadnē.
***
Nākotnes pareģi, kuri spējuši iemantot pasaules slavu
* Bulgārijā dzīvoja ļoti slavena gaišreģe Vanga. Viņa bija akla. Cilvēki, kuri pie viņas nāca pēc padoma, zināja, ka līdzi jāņem gabaliņš cukura. To kādu laiku vajadzēja paturēt rokā un tad dot Vangai. Turot to rokā, gaišreģe par cilvēku pateica visu. Viņai bija ļoti attīstīta “trešā acs”.
* Ārsts Mišels Nostradams (1503. — 1566.) dzimis Francijā, Sanremī pilsētiņā. 1555. gadā iznāca Nostradama pareģojumu grāmata “Centūrijas”, kurā autors senfranču dzejas pantos diezgan miglaini izteica nākotnes pareģojumus no 1555. līdz 3797. gadam. Viens no Nostradama pareģojumiem 2007. gadam: “Ne jēgas, ne darba, tie spriedīs tik vien.”
* Krievijas astrologu, vēstures zinātņu doktoru Pāvelu Globu reizēm dēvē arī par “krievu Nostradamu”. Viņš esot paredzējis arī Padomju Savienības krahu. Astrologs Pāvels Globa jau savas dzīves laikā kļuvis par leģendu, viņa popularitāte ir neticama, bet viņa prognozēs un padomos ieklausās pat vislielākie skeptiķi. Globa teicis: “Kā nosauksim kuģi, tā tas peldēs; kādu vārdu iedosim cilvēkam, tā viņš arī dzīvi nodzīvos.”
* Ļoti spēcīgs pareģotājs bija Eižens Finks (1886.—1958.). Viņš dzimis laikā, kad saule pie debesīm sasniegusi zenītu, un tas ietekmēja Finka turpmāko likteni. Gaišredzības momenti Finka dzīvē bieži un dīvaini jaucās ar okultas dabas parādībām. Eižens Finks zīlēšanā lietoja kārtis un hiromantiju, taču tikai kā palīglīdzekli, bet galveno uztvēra ar nojautu. Finkam piemita spēja pa gabalu redzēt priekšmetus, krāsas, cilvēkus un situācijas. Pirms savas nāves Finks pareģoja Latvijas nākotni un to, ka Latviju atzīs par brīvu valsti. Viņš arī pareģojis nākotni daudziem valstsvīriem, un viņa pareģojumi piepildījušies visos sīkumos. Daži Finka pareģojumi: par gaidāmajām pārmaiņām gadā, kurš vienādi lasāms no abām pusēm — 1991., ap 2000. gadu paredzēja karu Izraēlā, pareģoja Daliņam uzvaru Losandželosas olimpiādē, tālaika Latvijas ārlietu ministram Meierovicam paredzēja bojāeju autokatastrofā u. c.
***
Lai cik neticīgs un skeptisks kurš būtu, tomēr vēlme šo noslēpumaino nākotnes aizkaru kaut uz mirkli pavērt mēdz būt spēcīgāka par mums. Kas no tā iznācis? Atbild paši ziņkārīgie.
Baiba (50 gadu) no Kokneses
— Pret zīlniecēm agrāk izturējos skeptiski, bet nesen uzzināju, ka pie manas paziņas viesojas Annas kundze no Jelgavas, un nolēmu pie viņas aiziet. Teicu zīlniecei: es īsti nezinu, kāpēc esmu atnākusi. Bet viņa sāka lasīt kā grāmatā: “It kā tev ir vīrs un it kā tomēr nav. Apstulbu, jo ar vīru jau desmit gadu dzīvojam šķirti, bet zem viena jumta. Viņa man arī pateica, ka nesen esmu zaudējusi tuvu cilvēku, lai uzmanos un neuzticos draudzenēm, ka meita brauks strādāt uz ārzemēm. Viss viņas teiktais ir piepildījies. Man ir daudz kredītu, tāpēc gribēju kaut ko uzzināt arī šajā lietā. Viņa teica: “Bez santīma nekad nebūsi, bet naudas tev arī nebūs!”. Un ziniet, ko es izdarīju — aizgāju uz banku un paņēmu vēl vienu kredītu. Annas kundze jau sākumā man teica: jūs esat ragana! “Vai tik briesmīgi izskatos?” es pasmējos. Viņa paskaidroja, ka esmu apveltīta ar stipru intuīciju un man vajag uz to paļauties. Annas kundze mani nomierināja, es viņai uzticējos un pilnībā esmu mainījusi savus uzskatus par zīlniecēm.
Edgars (35 gadi) no Aizkraukles
— Lai uzzinātu kaut ko par savu nākotni, biju pie astrologa. Izvēlējos astroloģiju, jo tā tomēr ir zinātne, nevis kaut kāda “kaktu māksla”, tātad speciālistam šajā jomā var ticēt. Astrologs mani raksturoja, un es tieši tāds arī esmu. Viņš izveidoja manu dzīves karti un pateica, ka traģiski notikumi manā mūžā nav gaidāmi. Daudzi sīkumi, ko šis cilvēks man paredzēja, ir piepildījušies, bet astrologs arī piebilda, ka turpmākais piepildīsies sešu gadu laikā. Jāatzīst, ka viņa teiktais bija kā papildu arguments dzīvot un rīkoties tā, kā biju iecerējis.
Līvija (42) Skrīveros
— Manā dzīvē bija periods, kad nezināju, kā dzīvot tālāk. Īsti nesapratu, kas notiek manās attiecībās, dzirdēju dažādas baumas par manu otro pusīti un nolēmu doties pie zīlnieces. Paziņas tādu ieteica tepat Aizkrauklē. Ieraudzīju jaunu sievieti, un pirmā doma bija — viņa taču neko nevar zināt! Ticēt viņas vārdiem sāku, kad pareģotais piepildījās un atklāju faktus, par kuriem zīlniece mani brīdināja. Atzīšos, man nebija grūti uztvert pat nepatīkamas ziņas, jo man tas vairs nebija pārsteigums, vienreiz jau biju to izsāpējusi. Tomēr viena zīlnieces ziņa mani satrieca — manam vīram esot ārlaulības bērns. Viņa pateica diezgan konkrēti, un tagad atskārstu, ka skatos uz šo bērnu un saredzu līdzību ar vīru. Lai gan domāju, ka tā nevar būt taisnība, nemiers manī tomēr iesēts. Esmu pat abu fotogrāfijas parādījusi vēl divām pareģēm, un abas apgalvo, ka tā ir taisnība. Toreiz jautāju zīlniecei, ko man darīt. Viņa atbildēja: “Viss būs tā, kā tam jānotiek.”
Zīlnieces apmeklējumu vērtēju kā iespēju paraudzīties soli priekšā liktenim. Agrāk zīlniecēm neticēju, bet tagad domas esmu mainījusi. Sapratu arī to, ka cilvēks pie zīlnieka dodas, kad viņam vajag palīdzību no malas. Vajag, lai kāds saliek visus punktus uz “i”.
